- Bio platību un ražotāju skaits pasaulē pieaug
Bioloģiskās lauksaimniecības zemes platība Latvijā pērn nedaudz sarukusi, kamēr globāli bioloģiski apsaimniekotās zemes platība gada laikā palielinājusies par vairāk nekā 20 miljoniem ha (+27%), sasniedzot 96 miljonus ha
- Piena nozares izdzīvošanai vajadzīgs rīcības plāns
Slaucamo govju skaita samazināšanās, jo īpaši situācijā, kad svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā sarūk, kamēr ES pieaug, kaut arī govju uzturēšanas izmaksas nebūt nesarūk, savukārt lielveikalu plauktos arvien vairāk kļūst importēto piena produktu, ir skaudrs SOS signāls valdībai izstrādāt efektīvu rīcības plānu šīs stratēģiskās nozares izdzīvošanai
- Bremzēt nedrīkst
“Mēs bremzējam paši savu ekonomiku un uzņēmējdarbību, cilvēku maksātspēju, dzīvotspēju – visu. Mums ir ļoti pārspīlētas prasības attiecībā uz zaļo domāšanu un Zaļo kursu. Jātiek galā ar karu, tad varam atgriezties pie Zaļā kursa,” uzskata lauksaimnieks Jānis Vinters, zemnieku saimniecības Līgo īpašnieks
- Nesaprot, ka govs nav rūpnīcas iekārta, kuru var apturēt
Pārtika 2022. gadā kļūs krietni dārgāka, prognozē biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, pie iemesliem nosaucot ne tikai energoresursu cenu izaugsmi, bet arī nacionālo likumdevēju izpratni par Zaļo kursu un nespēju ieviest samazinātu PVN visiem vietējiem pārtikas produktiem
- Latvijā no zirņiem veidos produktus ar pievienoto vērtību
– Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai dzelteno zirņu proteīna ražotnei Austrumeiropā.
- Covid-19 martā veicināja Kunturu cūkgaļas patēriņu
Pandēmijas laikā viens no vidējiem Latvijas cūkaudzētājiem, SIA Kunturi, piedzīvojis vēsturiski lielāko pieprasījumu pēc cūkgaļas, taču nestabilitātes sajūtu par nākotni rada bažas par Covid-19 turpmāko ietekmi uz ekonomiku, un arī Āfrikas cūku mēris nekur nav pazudis
- Grasbergi dodas veikalu virzienā
Grasbergu saimniecība Zilūži Bērzaines pagastā efektivizē saimniekošanu un plāno aktīvāk doties veikalu virzienā
- Latvijas lauksaimniecība skaitļos
Statistika. Graudaugu sējumu platības un kopraža
- Lauksaimniecībā visu nevar sarēķināt
“Tāda pavasara kā šis iepriekš nav bijis,” saka Mārtiņš Flaksis, SIA Krastmaļi sēklas un zemnieku saimniecības Mārtiņlauki īpašnieks.
- Ar faktiem un argumentiem par Latvijas lauksaimniecību
Latvijas pienesums Eiropas tautsaimniecībai ir nozīmīgāks nekā Eiropas Savienības tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem.
- Var gaidīt graudu rekordražas
Ziemāju platības ir lielas. To katrs jau šobrīd var redzēt no zaļojošajiem laukiem. Siltā ziema graudaugu sējumus ietekmē pozitīvi.
- No desmit govīm līdz četriem miljoniem eiro
Kolumbos, audzējot bioloģiskos liellopus vaislai un gaļai, saimnieko efektīvi un domā ilgtermiņā
- Uzmanības centrā – kaņepes
Zemnieku saimniecība Kotiņi gandrīz trīsdesmit gadu laikā no 14 hektāru lielas teritorijas izaugusi līdz 3000 hektāru plašai saimniecībai.
- Visu izšķirs pavasaris
Par to, kuras jomas būs ieguvējas, kuras – zaudētājas, varēs spriest pavasarī, kas var ieviest savas korekcijas, DB norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes docents Kaspars Kampuss.
- Tiecas uz izcilību
Strausu un kazu ferma Nornieki šogad plāno pabeigt apjomīgas kazu fermas būvniecību, aktivizēt gaļas piegādes un uzsākt brīvdienu mājas būvniecību atpūtniekiem
- Covid-19 sēju neapturēs
Latvijas lauksaimniekiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem pārtikas produktu piegādē pārstrādes uzņēmumiem, bet citādi zemniekus Covid-19 krīze praktiski neskar, atzīst lauksaimnieku pārstāvji