- Viedoklis
Paši savas laimes kalēji.
- Nodokļu maksātāju rindas kļuvušas kuplākas
Neraugoties uz dronu incidentiem, degvielas cenu staigāšanu un to izraisītajām sekām, sarežģīto ģeopolitisko situāciju, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju un arī nodokļu maksātāju — juridisko personu skaits turpina pieaugumu Šādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu maksātāju skaitu šī gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn.
- Pārtikas cenām jāatspoguļo nodokļa likmes kritums
No 1. jūlija maizei, pienam, mājputnu gaļai, olām pievienotās vērtības nodokļa likme samazināsies no 21% uz 12%, tādējādi arī šo produktu cenām veikalu plauktos jāsamazinās
- Aug gan nulles līmeņa, gan lielu nodokļu maksātāju skaits
Lai arī pērn pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuri samaksāja lielākus nodokļus nekā 2024. gadā, tomēr vienlaikus palielinājies arī to kompāniju skaits, kuru nodokļu samaksa bija nulle eiro vai pat to samaksāto nodokļu bilance bija ar mīnusa zīmi
- Lietuva uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasē visvairāk
Baltijas valstis kopš 2020. gada uzņēmumu ienākuma nodoklī ik gadu iekasē arvien vairāk, viena miljarda līmeni eiro 2025. gadā pārsniedza Igaunija, bet Lietuva to iespēja jau 2021. gadā un ir tuvu divu miljardu eiro atzīmei
- Igaunija nodokļos dabū vismaz par miljardu vairāk
Vidēji ik ceturksni nodokļu ieņēmumi Igaunijā ir vidēji par vienu miljardu eiro lielāki nekā Latvijā, turklāt ziemeļu kaimiņvalstī visvairāk iekasē ceturtajā, kamēr Latvijā visvairāk – otrajā ceturksnī
- Ar 30% nodokli grib piespiest mainīt piegādātājus
Ieceri ieviest jaunu – ekonomiskās drošības – nodokli ar 30% likmi, kurš valsts budžetu 2026. gadā varot papildināt ar 28 milj. eiro, bet 2027. gadā jau ar 42 milj. eiro, uzņēmēji vērtē kā ļoti zaļu, kurš izraisīs tirgus pārdali, bet kurā cerēto ieguvumu var arī nebūt
- Nodokļu ieņēmumi pērn – 14,3 miljardi eiro
Nodokļu ieņēmumi pērn salīdzinājumā ar 2024. gadu pieauguši par 811,8 miljoniem eiro, taču atpalikuši no plānotā par 183,3 miljoniem eiro
- Sezonālās svārstības ietekmē nodokļu maksājumus
Visvairāk nodokļos 2025. gadā valsts saņēmusi otrajā ceturksnī, vislielākās svārstības pievienotās vērtības nodokļa maksājumos — tirdzniecībā, izmitināšanā, ēdināšanā un siltumapgādes sfērā
- Degvielas, alkohola un tabakas pircēji stiprinās valsts maku
Akcīzes – degvielas, tabakas, burbuļūdeņu un dabas resursu – nodokļu likmes kļūs lielākas, vienlaikus lielāka būs arī minimālā alga un fiksēts neapliekamais minimums, taču no vasaras vidus pārtikas precēm būs zemāks pievienotās vērtības nodoklis
- Patēriņa nodokļu likmju kāpums mainīs ainavu
2026. gadā vairākām precēm pieaugs akcīzes nodoklis, vienlaikus pārtikas cenu pieauguma slāpēšanai tiek piedāvāts pazemināt pievienotās vērtības nodokli, kā arī izmainīt nodokļu maksāšanu par fiziskajām personām saņemamajām dividendēm
- Nodokļu celšanas strupceļš – grib vairāk, saņems mazāk
Cīņa ar smēķēšanu gan Eiropā, gan arī Latvijā atsevišķi ir nonākusi strupceļā. Pašreizējās metodes grauj legālo uzņēmējdarbību un veicina nelegālo tirgu, bet runas par sabiedrības veselību pēc būtības izpaužas tikai haotiskā nodokļu celšanā vai dažādu līdz galam neizdiskutētu aizliegumu ieviešanā
- Neapliekamais minimums par bērniem paliks 2020. gada līmenī
Minimālo algu un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu par pašu nodokļa maksātāju 2026. gadā paaugstinās, bet nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu bērnu arī turpmāk paliks iesaldēts
- Meža nozares devums valsts makā – 537 miljoni eiro
Meža nozares uzņēmumi pērn valsts budžetu papildinājuši ar 537 miljoniem eiro, kas ir teju divtik vairāk, nekā tika samaksāts 2018. gadā
- Ģimeņu stiprināšanai kopīga deklarācija
Ģimeņu institūta stiprināšanai Latvijā viens no risinājumiem varētu būt Eiropas ekonomiski spēcīgākajās valstīs sekmīgi strādājošais modelis, kur iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs ir ģimene, nevis katrs tās loceklis atsevišķi
- ASV nodokļu reformas sekas atbalsosies Eiropā
Nodokļu politika nav tikai un vienīgi valsts maka piepildīšana ar līdzekļiem, lai valsts spētu finansēt sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu sniegšanu, bet arī tautsaimniecības izaugsmes vai tieši pretēji – bremzēšanas un arī sociālās nevienlīdzības izlīdzināšanas instruments
- Lielākus nodokļus maksā vairāk uzņēmumu
Lauvas tiesa uzņēmumu nodokļos pērn maksāja līdz 50 000 eiro, vienlaikus pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuri samaksāja 100 000 eiro un vairāk
- Likme ne vienmēr korelē ar ieņēmumiem
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes lielums ne vienmēr korelē ar šī nodokļa ieņēmumiem valstu budžetos; Latvijā ieviestā šī nodokļa maksāšanas sistēma ir izdevīga izaugsmē esošiem uzņēmumiem, tāpēc pašreizējā sistēma jāsaglabā
- Nodokļos iekasē par teju miljardu eiro vairāk
Nodokļu administrācija pērn īstenojusi vairākus pasākumus administratīvā sloga mazināšanai, vienlaikus īstenojot arī vairākus pasākumus nodokļu nomaksas veicināšanai; pērn tā iekasējusi par 992 milj. eiro vairāk nekā aizpērn
- Revolūcijas nodokļos nebūt nav galā
Nodokļu sistēmu revīzija Baltijā turpinās jau otro gadu pēc kārtas, un tās pagaidu fināla akordi būs redzami vien 2026. gadā, vienlaikus aug vajadzība pēc lielākiem nodokļu ieņēmumiem, līdz ar to arī būs liels spiediens uz nodokļu likmju paaugstināšanu un to maksāšanas nosacījumu maiņu. To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs
