- Latvija – ES nevienlīdzības līderos
Ienākumu nevienlīdzības rādītājs Džini koeficients Eiropā vidēji veidoja 29,2 punktus, kas ir nedaudz mazāk nekā pērn, kad tas bija 29,4, liecina Eurostat dati. Latvija ir ienākumu nevienlīdzības valstu līderu trijniekā ar 35,6 punktiem
- ES inflācija sasniedz 3,8%
Vidējā inflācija Eiropas Savienībā septembrī sasniedza 3,8%, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā augustā un ir augstākā inflācijas vērtība kopš gada sākuma, liecina Eurostat dati
- Eksporta izaugsmes temps turpina augt, īpatsvars bilancē rūk
Šī gada astoņos mēnešos Latvijas eksporta vērtība veidoja 14,01 miljardu eiro, kas bija par 1,03 miljardiem jeb 7,9% vairāk nekā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
- Obligāciju tirgus turpina uzņemto tempu
Latvijas obligāciju tirgus turpina izaugsmi, bet akciju tirgū bez izmaiņām, liecina Signet Bankas apkopotie Nasdaq Baltic biržas dati par 2026. gada pirmo pusgadu
- Alkohola patēriņa īpatnības Latvijā
Teju 5% ES iedzīvotāju alkoholu lieto katru dienu, vēl gandrīz piektdaļa alkoholu patērē vismaz reizi nedēļā, bet nedaudz vairāk par piektdaļu – vismaz reizi mēnesī. Latvijā intensitāte būtiski neatšķiras, bet fakti liecina, ka iedzīvotāji lieto aizvien vairāk stipro dzērienu, tomēr kopējo tēriņu līmenis alkohola iegādei pērn sarucis
- 4/5 enerģijas – apkurei un ūdens sildīšanai
Vairāk nekā 4/5 jeb 83,9% no Latvijas mājsaimniecību energoresursu patēriņa veido apkures uzturēšana un ūdens uzsildīšana, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptaujas dati
- Ukrainas bēgļu skaits ES turpina augt
Laikā no šī gada marta līdz jūlijam bēgļu skaits (personas, kuras saņēmušas pagaidu aizsardzības statusu) no Ukrainas Eiropas Savienības valstīs pieaudzis par gandrīz 100 tūkstošiem cilvēku
- Skolēnu skaita izmaiņas ES un Latvijā
Eiropas Savienībā (ES) sākumizglītībā (1.–6. klase) 2024. gadā mācījās 23,2 miljoni skolēnu, kas ir par 930 tūkstošiem mazāk nekā 2015. gadā un par 0,2% jeb 35 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gadā. Arī 7.–9. klašu grupā ir skolēnu skaita pieaugums. Latvijas gadījumā abās grupās ir skolēnu skaita pieaugums pret 2015. gadu
- Baltijas jūrā zvejas kuģu kļūst mazāk
Zvejas kuģu skaits, kas nodarbojas ar nozveju Baltijas jūrā, kopš 2022. gada sarucis par četriem kuģiem, būtiski nemainoties tonnāžai un nedaudz pieaugot dzinēju kopējai jaudai
- Degvielas cenu izmaiņas uz Eiropas kopējā fona
Degvielas un smērvielu cenas personīgajam transportam 2026. gada jūlijā ES vidēji pieauga par 16,9%, salīdzinot ar pērnā gada jūliju. Pirms tam tika reģistrēts cenu kāpums gada griezumā par 20,7% maijā un 13,7% jūnijā. Latvijā degvielas un smērvielu cenu izaugsmes temps jūlijā bija zem ES vidējā – tikai 9,9% pret pērno gadu, lai arī jūnijā un maijā izaugsme pret pērno gadu bija virs vidējā
- Mājsaimniecību izdevumi 10 gados auguši divas reizes
Patēriņa izdevumi mājsaimniecībās vidēji uz vienu personu 2025. gadā veidoja 619 eiro mēnesī, bet 2015. gadā – 316 eiro mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Mājsaimniecību izdevumi 10 gadu laikā pieauguši aptuveni divas reizes (+46%), kas aptuveni atbilst minimālās algas izmaiņām no 360 eiro mēnesī 2015. gadā līdz 740 eiro mēnesī 2025. gadā
- Gribot vairāk, saņem mazāk
Izmaiņu politika akcīzes nodoklim tabakas izstrādājumiem uzskatāmi parāda, kā nevajag veidot nodokļu politiku, ja vispār plāns ir nodokļus iekasēt. Atbilstoši 2025. gada Akcīzes nodokļa likuma anotācijai 2026. gadā bija paredzēts iekasēt par aptuveni 5 miljoniem eiro vairāk, bet piecos mēnešos efekts ir tieši pretējs – iekasēts par 5,35 miljoniem mazāk, attiecīgi fiskālais efekts ir turpat – 11 miljoni eiro
- Kvalitatīva atpūta mazinās visā Eiropā
Vienu nedēļu ilgu atvaļinājumu ārpus mājām pērn nevarēja atļauties 27,5% Eiropas Savienības iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem, liecina Eurostat dati. Atvaļinājums ārpus mājām ir viens no kvalitatīvas atpūtas kritērijiem, un tas ir viens no Eiropas sociālā līguma pamatelementiem
- Eiropa audzē valsts parādu nastu
Šī gada pirmā ceturkšņa beigās vispārējās valdības bruto parāda attiecība pret IKP Eiropas Savienībā veidoja 82,9%, bet gadu iepriekš bija 81,4%. Vidēji ES parāds palielinājās par 1,5 procentpunktiem, bet Latvijā un Lietuvā tas auga straujāk – par 1,9 procentpunktiem
- Veco automašīnu skaits turpina augt
Reģistrēto un uzskaitē esošo automašīnu skaits, kas vecākas par 20 gadiem, turpina palielināties no gada uz gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā statistika par 2025. gadu
- Oficiālais bezdarbs mazinās visā Latvijā
Reģistrēto bezdarbnieku skaits šī gada jūnijā samazinājies par aptuveni 5% pret pērnā gada jūniju un gandrīz par 10%, rēķinot pret šī gada janvāri. Straujāko oficiālā bezdarba samazinājumu piedzīvojusi Kurzeme – –10% pret pērnā gada jūniju, –18,7% pret janvāri
- Algas aug, arī pensionāriem
Darbaspējīgo skaita izmaiņas šī gada aprīlī notikušas praktiski visās vecuma grupās, būtiski samazinoties to cilvēku skaitam, kuri saņem mazāk par 1500 eiro, un pieaugot to darba ņēmēju skaitam, kuri saņem 1500 eiro un vairāk, liecina jaunākā pieejamā Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālā statistika par darba ņēmējiem
- Turpmāk CSP skaitīs smalki
Centrālā statistikas pārvalde (CSP), veicot apjomīgu reformu, patiesi kļūs par centrālo vietu datiem Latvijas Republikā tiešā šī vārda nozīmē, turklāt uzņemoties pilnu atbildību par datu nodrošinājumu un kvalitāti. Iestādes priekšnieks Raimonds Lapiņš skaidro Dienas Biznesam, kāpēc tas ir nepieciešams un ko tas mainīs uzņēmējiem, pētniekiem un politikas veidotājiem
- Enerģijas cenu kritums neglābj Latvijas tautsaimniecību
Latvijas ekonomiku no stāvokļa pasliktināšanās neglābj pat enerģijas cenu samazināšanās, liecina Eurostat dati par pēdējiem trīs pavasara mēnešiem
- Latvijā ar finansēm viss stabili, bet...
Pirms Līgo svētkiem klajā nāca Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskats, kuru raksturo šāds ievads: “Latvijas finanšu nozare kopumā ir stabila un noturīga. Nozīmīgākos riskus finanšu nozarei rada ģeopolitiskās fragmentācijas un nenoteiktības pieaugums pasaulē.” Kā īsti mums ir, liecina Latvijas Bankas makroekonomiskās prognozes – parāds aug, budžeta deficīts pārsniedz inflāciju
