- Vai Latvijas mazākumtautību informatīvā blokāde sāksies 2026. gadā?
Ir sagatavota augsne Latvijas Radio ceturtā kanāla un citu mazākumtautību valodās raidošo kanālu straujai privatizācijaii
- Dzimstības katastrofa Baltijas valstīs
Baltija virzās uz kolektīvo pašnāvību
- Zinātnes attīstībā ES var konkurēt ar Ķīnu
Eiropas Savienība ir vienīgais Rietumu civilizācijas spēks, kas var līdzsvarot Āzijas tehnoloģisko izrāvienu XXI gadsimtā Dienas Biznesa 5.
- Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju
Atbilstoši Eurostat prognozēm, jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita
- Meža resursu pārvaldības ģeopolitiskie riski
Latvija ir pasaules līdere koksnes enerģētikā – katra piektā pasaulē pārdotā lapu koku malkas pagale nāk no Latvijas
- Latvija ir Baltijas zinātnes līdere tikai uztura mācībā
Visās citās apkopotajās zinātņu nozarēs Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm, to apliecina jaunākā apkopotā statistika par zinātnes sasniegumiem
- “Zaļo” aktivitātes nelabvēļu interesēs?
Laikā no 2019. līdz 2022. gadam mežu platība procentos pret kopējo novada sauszemes platību palika nemainīga vai pat palielinājās 98,9% visu Latvijas novadu (izņemot Ķekavas un Varakļānu) sauszemes platības, tieši tāpēc nesaprotama ir ornitologu un citu nevalstisko organizāciju iesniegtā prasība Satversmes tiesā
- Āzija ir pasaules zinātnes tehnoloģiju un inovāciju dzinējspēks
Jaunākā apkopotā statistika par zinātni un tehnoloģiskiem sasniegumiem liecina, ka Āzijas valstis jau ir kļuvušas par pasaules tehnoloģiju un zinātnes galveno dzinējspēku, bet ASV un Eiropas valstis bezcerīgi atpaliek
- Latvija pēc zinātnes potenciāla apsteidz Japānu, bet atpaliek no Igaunijas
Pēc zinātniskās darbības potenciāla Latvija joprojām turas attīstīto valstu saimē. Mēs pārspējam Japānu, bet atpaliekam gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, zinātnes attīstības tendences ir ļoti bēdīgas
- Mārupes novada attīstība ir Japānas un ES vidējā līmenī
Japānas IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija 33,7 tūkstoši eiro, bet Mārupes novadā – 30,2 tūkstoši eiro. Savukārt Augšdaugavas novadā vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis ir kaut kur pa vidu starp Baltkrieviju un Moldovu
- Parex kreditoru glābšana no 2009. gada Latvijai radīja 100 miljardu eiro lielus valsts bagātības zudumus
Kā liecina aprēķini, tad Latvijas kopējie IKP zaudējumi, īstenojot bezbērnu ģimeņu un emigrāciju veicinošu politiku, no 1996. līdz 2022. gadam bija 108 miljardi eiro toreizējās vai 152 miljardi eiro nemainīgās 2023. gada cenās
- Uzņēmējdarbībā nodarbinātais dzīves laikā vidēji rada 1,3–1,9 miljonus eiro lielu IKP
Kopš pagājušā gada mēs esam ļoti daudz rakstījuši par katastrofālo dzimstības kritumu 2022. gadā un tā turpinājumu 2023. gadā. Uz šiem rakstiem ir dzirdētas atšķirīgas emocionālas izpausmes. Pirmā ir vienaldzība. Nu un tad? Visās attīstītās valstīs krītas dzimstība. Tas tikai liecina par to, ka Latvija ir viena no attīstītām valstīm
- Gadsimta laikā Latvijas mežu platības ir divkāršojušās
1929. gadā 25,2% visas Latvijas teritorijas klāja meži. Pašlaik meži pārklāj 54,7% no Latvijas zemes. Gadsimta laikā mēs dubultojām savas iespējas apgādāt planētu ar skābekli un palielināt oglekļa dioksīda absorbciju
- Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķis nav sasniedzams
Lai līdz 2030. gada 1. janvārim sasniegtu Latvijas stratēģisko mērķi – vidējo Eiropas Savienības IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju –, tad katru gadu Latvijas IKP pieaugumam ir jābūt 9,5% gadā virs vidējā Eiropas Savienības IKP pieauguma
- Latvija – pasaules līderos rapšu sēklu eksportā un rapšu eļļas importā
2022. gadā, atbilstoši ITC datiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc rapša sēklu eksporta un otrajā vietā pasaulē uz vienu iedzīvotāju pēc rapšu eļļas importa
- Izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt
Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā rezultātā lieli rapšu apjomi tiek eksportēti, vienlaikus nozīmīgi izmantojamās rapšu eļļas apjomi tiek importēti, no kā daļa ir pat tāda, kas pirms tam ir izvesta uz rafinēšanu Igaunijā, jo Latvijā tādas iekārtas nav
- Politiskās mahinācijas ar ģimenes valsts pabalstu
Jaundzimušo skaits Latvijā turpina samazināties. Kā liecina CSP apkopotā statistika, tad 2023. gada oktobrī Latvijā piedzima vēl mazāk bērnu nekā 2022. gada oktobrī
- Biopiejaukums un CO₂ nodoklis cels degvielas cenas
No 2024. gada degvielai Latvijā būs obligātais biodegvielas piejaukums, kas ietekmēs arī šo produktu realizācijas cenu, perspektīvā to paaugstinās arī CO₂ emisiju kvotu iegāde
- Kādas nodokļu izmaiņas nes 2024. gads?
Radikālu nodokļu pārmaiņu 2024. gada sākumā nebūs, dārgāki kļūs alkoholiskie dzērieni, limonādes, tabakas izstrādājumi, kā arī dārzeņi un augļi, jo tiem tiks piemērotas augstākas nodokļu likmes, būs lielāka minimālā alga un līdz ar to arī lielāks minimālais VSAOI maksājums
- Latvija – bezbērnu republika
2023. gadā būs vissliktākie dzimstības rādītāji Latvijas vēsturē. Latvijas valdības politika pēdējos piecpadsmit gadus ir bijusi vērsta pret bērnu dzimšanu. 2006. gadā bērna piedzimšanas pabalsts bija 4,6 minimālo mēnešalgu lielumā. Šogad bērna piedzimšanas pabalsts ir ievērojami mazāks par minimālo mēnešalgu