- Ja nav informācijas, rodas interpretācijas
Sociālajos tīklos ik pa laikam arī par Cēsu novadu uzpeld kāda informācija, ko iespējams attiecināt uz baumām.
- Es dzirdēju, ka...
Pēdējā laikā daudz rakstīts, arī “Druvā, par viltus ziņām, dezinformāciju, bet it kā novārtā palicis vēl kāds ne pārāk pārbaudītas informācijas izplatīšanas veids.
- Pasargā izpratne, dzīves pieredze un kopbūtne
Amatas pagasta pensionāru biedrība “Dzīvesprieks” darbojas 30 gadus, aktīvi rīko pasākumus, dalībnieki uztur ciešus kontaktus.
- Droši vien ir reizes, kad gribas noticēt pat neticamajam
Cēsu pilsētas pensionāru biedrības "Cēsu pensionāri" valdes priekšsēdētāja Renāte Kalniņa atzīst, ka organizācija nav iesaistījusies vai rīkojusi izskaidrojošus, izzinošus pasākumus par prasmi orientēties informācijas telpā, taču ikdienā, tāpat kā ikvienam iedzīvotājam, izprast, kam ticēt, kam ne, nākas bieži.
- Kā atpazīt krāpnieku
-Arī krāpnieki mēdz pieļaut kļūdas.
- Nav formulas, kā izvērtēt informāciju. Katru reizi jāsāk no jauna
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju laikmeta uzplaukums Latvijā sākās tikai pirms pārdesmit gadiem, bet tas ir pilnībā mainījis ikdienu.
- Medijpratība no skolas sola
Par to, kā veicas novada izglītības iestādēm ar pievēršanos šim tematam mācību procesā vai ārpus tā, “Druva” jautāja vairāku Cēsu novada skolu pārstāvjiem.
- Prasme atšķirt patiesību no meliem nav iedzimta, tā jāmācās
Par medijpratību pēdējos gados runā gana daudz – gan vispārējā kontekstā, attiecinot to uz jebkuru informācijas patērētāju, gan jo sevišķi jauniešu vidē.
- Kaķi un nauda
Lielākie sociālie mediji izmanto cilvēku emocijas, cenšoties izslēgt prātu vai vismaz atlicināt tam otrā plāna lomu.
- Emocionāla sensācija, nevis objektīvas ziņas
Par medijpratību, kas cieši saistīta ar kritisko domāšanu, runāts daudz, bet varbūt uz informācijas patiesumu vērts skatīties caur skepticisma prizmu.
- No viltus ziņām līdz dezinformācijai
Pēc “Google” iniciatīvas veiktā aptauja Centrālās un Austrumeiropas valstīs un Baltijas valstīs rāda, ka ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka nav pakļauti dezinformācijai plašsaziņas līdzekļos, bet 72% atzinuši, ka saskaras ar to regulāri (17%) vai reizēm (55%).
- “Google” cīņa informatīvajā karā
Baltijas Mediju izcilības centrs, kas ir Latvijā bāzētā platforma profesionālas žurnālistikas attīstībai un nodrošina mediju mācības un dezinformācijas pētniecību, parakstījis ilgtermiņa partnerības un sadarbības līgumu ar “Google”.
- Bibliotēka – medijpratības veicinātājs
2021. gadā veiktajā pētījumā “Visaptveroša pieeja medijpratībai un tās attīstība Gruzijā, Latvijā, Moldovā un Ukrainā” tika apzinātas medijpratības īstenošanā iesaistītās valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas, starptautiskie donori un citi dalībnieki, kā arī apkopoti normatīvie akti, kas attiecināmi uz medijpratību.
- Šobrīd priekšroka praktiskajām iemaņām
Reģionālās bibliotēkas tiek sauktas par vietējo kopienu tikšanās vietām, kas ļauj sasniegt dažādas sabiedrības grupas, lai veicinātu informētību par medijpratības jautājumiem.
- Medijpratība senioram
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs pagājušajā vasarā īstenoja pilotprojektu “Ar viedumu medijpratībā”, kas ietvēra tikšanos ar senioru kopienām Latvijas reģionu bibliotēkās.
- Spējas kritiski domāt ir katram
Jau apmēram gadu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā darbojas medijpratības nozares eksperts.