- No vienas puses aizsargājam, no otras – meklējam iespējas to nedarīt
“Cilvēki domā tikai par sevi – kad ir izdevīgi, dabu vajag, jo gribam dzīvot klusā, skaistā vietā un pie dabas, bet, kad nav izdevīgi, daba ir šķērslis un traucēklis,” tā, vaicāta, vai spējam sadzīvot ar dabu, saka Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
- Ķemeru Nacionālais parks vilina un izaicina
No četriem Latvijas nacionālajiem parkiem Ķemeru parks ir kā vidējais bērns ģimenē.
- Videi draudzīgas izvēles sākas mājās
Ikdienā mēs izmantojam desmitiem dažādu tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļu, reti aizdomājoties par to ietekmi uz vidi un mūsu pašu labsajūtu.
- Aprites ekonomika ir arī par kāpuriem
Tīro tehnoloģiju klasteris “CleanTechLatvia” sadarbībā ar SIA “Biomund” īstenojis inovatīvu projektu – insektu audzēšanas eksperimentālās pilotiekārtas izveidi.
- Konteineri tekstilam piepildās straujāk
Liela daļa sabiedrības pārskata savu garderobi un atbrīvojas no nederīgā, apnikušā apģērba un apaviem vismaz reizi gadā vai pat biežāk, un tas apliecina, ka atkārtotai lietošanai derīgs tekstils var veidot būtisku daļu no kopējā atkritumu apjoma.
- Pārtikas atkritumi ir mūsu kopīgā atbildība
Pārtikas atkritumu samazināšana ir viens no lielākajiem uzdevumiem, kam pievērš uzmanību Eiropas Savienībā (ES), un katrai dalībvalstij ir pienākums uzskaitīt un ziņot par valstī radītajiem pārtikas atkritumiem, lai novērtētu progresu un saprastu, kā visefektīvāk rīkoties, lai tos mazinātu.
- Neuzvaramais Sosnovska latvānis
Sosnovska latvānis uzskatāms par bīstamāko invazīvo sugu Latvijā, un gadu gaitā tā izplatība strauji pieaugusi, lielākoties nekoptās zemes platībās un grāvjos.
- Apsaimniekošanā ritenis no jauna nav jāizgudro
Sadarbojoties dabas institūcijām, iedzīvotājiem un citiem iesaistītajiem, tiek sperti papildu soļi unikālo dabas vērtību, tai skaitā biotopu, saglabāšanā un atjaunošanā.
- Gliemeņu lēnīgā eksistence
Ziemeļu upespērlene (‘Margaritifera margaritifera’) ir uz izmiršanas robežas, tāpēc šogad “Gada gliemja” kārtā to iecēlusi Latvijas Malakologu biedrība, bet par izaicinājumiem sugas saglabāšanā plašāk stāsta pētniece, Latvijas Universitātes muzeja zooloģijas nozares krājumu glabātāja Mudīte Rudzīte.
- Ceļš nebūs ne viegls, ne lēts
Visi cilvēki grib elpot svaigu gaisu, atpūsties pie tīriem ūdeņiem, dzīvot pasaulē, kuru nesatricina nepanesams karstums, plūdi un viesuļvētras.
- Pircējiem ērtības, tirgotājiem – jauns pienākums
Kad pie tirgotājiem interesējāmies, kā viņiem sokas ar jaunās depozīta sistēmas ieviešanu, kas prasa arī zināmas pārmaiņas no veikalniekiem, viņi uzsvēra, ka depozīta sistēmas ieviešana ir prioritāte.
- Vēl pudeles uzkrāt nav jāsāk
Nākamā gada 1. februārī stāsies spēkā depozīta sistēma, kas iedzīvotājiem sagādās zināmas pārmaiņas – pērkot noteiktu veidu bezalkoholiskos un alkoholiskos dzērienus, atsevišķi būs jāmaksā par iepakojumu, taču traukus pēc iztukšošanas varēs nodot otrreizējai pārstrādei un gandrīz vai turpat veikalā atgūt iztērēto.
- Jābūt kārtīgam saimniekam
Matīss Žagars, iekšējo saldūdeņu pētnieks: – Kas visvairāk ietekmē dabu?
- Perspektīva nav laba
Māris Plikšs, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” vecākais pētnieks: – No zivju resursu viedokļa jūrā nekas labāk nepaliek.
- Savs sudrabiņš no katras zvīņas
Tā, kā bija pirms gadiem divdesmit pieciem, tagad vairs nav.
- Maluzvejnieki tomēr nerimstas
Maluzvejnieki neievēro nekādus noteikumus.
- Stopsignāls negausīgam patēriņam
ANO dati liecina, ka ap 90% pasaules savvaļas zivju krājumu tiek pārzvejoti vai ir sasnieguši maksimāli pieļaujamo ilgtspējīgas zvejas apjomu.
