- Ar piena naudu dzīvot var
Skujenes pagasta "Lejas Dandēni" rajona padomes aptaujā noteikta kā saimniecība, kurā pērn notikusi ražošanas attīstība.
- Par Eiropas maksājumiem un Ziemassvētku karpām
Amatas novada “Celmos” atzīst, ka arī mazajām piena lopkopības saimniecībām pavīdējis cerību stariņš.
- “Jaun-Ieviņās” satiekas gadsimti
Aizvadītajā sestdienā Raunas pagasta “Jaun-Ieviņās” gaidīja viesus.
- Garšoja pašiem. Kādēļ nepiedāvāt citiem?
Raiskuma pagasta zemnieku saimniecībā “Alsīda” gatavo Latvijā līdz šim nepazītu produktu – saberztu riekstu un sēklu maisījumu. Tam dots nosaukums “Sēkliņa”.
- Katra lata izdošana rūpīgi jāapsver
Laikā, kad mazie un vidējie zemnieki samazina vai pat pārtrauc ražošanu, Regīna un Andris Graudiņi dibina saimniecību.
- Trīc zaļais mežs
Tikai nedomājiet, ka esmu saputrojusi katram latvietim labi zināmās dziesmas vārdus. No senlaikiem Latvijā divas trešdaļas mežu platību aizņēmuši skujkoki.
- Baltie mākoņi un ekonomiskais izdevīgums
Gaļas liellopu audzēšana prasa mazāku laika ieguldījumu nekā piena lopkopība, tas ir viens no galvenajiem apsvērumiem, kāpēc Amatas novada “Kalna Pūču” saimnieki Santa un Gaidis Rīderi izvēlējušies šo specializāciju.
- Par trejmeitiņām, lielo torti un 31 govi kūtī
Jaunpiebalgas pagasta “Lejas Pentuļu” saimnieku Alksnīšu ģimenei Ziemassvētki nāk ar prieku un saskaņu mājās, pienīgām govīm kūtī.
- Prasme izmantot tīras vides dotās iespējas
Pārbaude katru gadu. Saimniekot ar bioloģiskām metodēm nenozīmē paļauties uz to, ko dod daba, tā ir prasme izmantot dabas iespējas, lai iegūtu maksimālo rezultātu.
- Slaucējām rokas vēl nesalst
Stalbes pagasta zemnieku saimniecībā “Eglīši” govis vēl tur ganībās visu diennakti. Tur arī tās tiek slauktas.
- Aitkopība un lauku tūrisms ļaus dzīvot laukos
Skujenes pagasta “Lejas Atgāņu” saimnieki, Ozoliņu ģimene, nākotni saista ar aitkopību un iesaistīšanos lauku tūrismā.
- Griķi zied ar uzņēmību
Raiskuma pagasta zemnieku saimniecība “Dumbrāji” par perspektīvu atzīst Vidzemē samērā riskanto nozari - graudkopību.
- Upenes no “Vecvīdokšām”
Taurenes pagasta “Vecvīdokšās” šajās dienās ir svētki. Tiek lasītas upenes, un saimnieki Daigone un Andrejs ir gandarīti – raža laba.
- Dīķu, dzērveņu un sarkanlapu kļavu pasaulē
Drustu pagasta “Pļavnu” saimnieki Vizbulīte un Leonīds Palmi veiksmīgi sāk iesaistīties lauku tūrisma apritē.
- Mežs ir vērtīgs ieguldījums
Skujenietim Ziedonim Vilciņam mežs nav papildu ienākumu avots, bet galvenais saimnieciskās darbības veids.
- Kad automašīnas bagāžniekā čiepst cālēni, zoslēni un pīlēni
Raunas pagasta “Puķu” saimnieki Inese un Māris Krūmiņi nodarbojas ar putnu tirdzniecību.
- Par kāpostiem un trušiem
Raunas pagasta “Lejas Auškāpos” nodarbojas ar dārzeņkopību. “Lejas Auškāpu” saimnieki Anita un Āris Plūmes astoņu gadu laikā lauka dārzeņu audzēšanu izveidojuši par rentablu nozari.
- Attīsta piena lopkopību
Līgatnes pagasta zemnieku saimniecībā “Liepas” divu gadu laikā izveidots divdesmit govju liels, augstražīgs ganāmpulks.
- Piensaimniecība nodrošina regulārus ienākumus visu gadu
Priekuļu pagasta zemnieku saimniecība “Bajāri” ievērojami paplašina piena lopkopību.
- “Vārpās” veido šķirnes kazu ganāmpulku
Vaives pagasta Rāmuļu puses zemnieku saimniecības “Vārpas” saimniece Vaira Krūmiņa atzīst, ka kazu ganāmpulka palielināšana varētu būt labs atbalsts ģimenes iztikai.
