- Par ko balsot?
Šo jautājumu pēdējos mēnešus noteik-ti cits citam cilvēki uzdos daudz biežāk, jo pašvaldību vēlēšanas strauji tuvojas.
- Bez lata kabatā
Kādā sestdienas vakarā, iedama savus ceļus, pilsētā satiku vīrieti.
- Par laimes formulu
Nesen noskatījos filmu, kura lika aizdomāties par tā saucamo un noteikti arī visiem zināmo vai vismaz kādā reizē dzirdēto - dzīves laimes formulu.
- Reiz bija...
Tagad, kad valdības vīri saspringuši par to, ka pa burbuli var aiziet viens no lielākajiem un valsts tautsaimniecībā ietekmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem “Liepājas metalurgs”, neviļus nodomāju: ak vai, kaut par katru ražotni, kas Latvijā pēdējos gados ir aizgājuši nebūtībā, mēs tā būtu uztraukušies, būtu cēlušies un gūlušies par to eksistenci un neļāvuši tos izdzēst no uzņēmumu reģistriem!
- Kā ar cilvēku labturību?
Vai tiešām Eiropa mūs nesapratīs, ja olas dēs nevis laimīgas, bet parastas vistas, ja govju fermā neskanēs klasiskā mūzika, bet kādu dziesmu dungos pašas slaucējas savā nodabā, ja sivēni draiskosies nevis ar rotaļlietām, bet paši savā starpā?
- Lai notikumi dzīvo...
Kad 1991.gada janvārī daudzi cilvēki, tostarp arī no mūsu novada, devās uz barikādēm Rīgā un bija gatavi sargāt mūsu visu brīvību, es biju vēl maza meitene un tomēr atceros, kā mājās vecāki skatījās televīziju un ar bažām gaidīja tālāko notikumu attīstību.
- Pirms un pēc krīzes
Vakar rīta ziņās Valsts prezidents Andris Bērziņš uz jautājumu vai Saeimas deputātiem vajadzēja palielināt algas par 100 latiem, atbildēja, ka krīze taču beigusies un algu ierobežojumi tika noteikti uz laiku.
- Dzīve uz parāda
Otrdien Valmieras teātrī noskatījos eksistenciāli apburošo Antona Čehova lugas “Ķiršu dārzs” iestudējumu Oļģerta Krodera režijā, kas pārsteidzoši asociējās ar mūsdienu situāciju.
- Brīnumi notiek!
Savu iespēju robežās mēs, redakcijas darbinieki, vēlamies mēģināt palīdzēt atrast darbu cilvēkam un cilvēku darbam.
- Jau kā pie pilnas siles?
Tagad, kad Latvija kā stahanovieši pirms termiņa ir nokārtojuši parādsaistības ar Starptautisko valūtas fondu, premjers tomēr atzīst, ka Latvijas veiksmes stāstam ir savas ēnas puses.
- Izbīlis uz slidena ceļa
Pirms dažām dienām pamatīgu izbīli bija jāpiedzīvo kādam manam paziņam, kurš devās savās ikdienas gaitās pa kādu lauku ceļu.
- Varbūt jārīkojas citādāk?
Pagājušā gada 11 mēnešos Latvijā 214 000 iedzīvotāju tika piešķirts trūcīgā statuss.
- Kur palikusi Žanna?
Pirms trīs gadiem, kad šobrīdējā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende vēl vadīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, atceros kādu Saeimas komisijas sēdi, kur viņa radīja veselu apvērsumu, publiski tautas kalpiem sviežot sejā korupciju likumdošanas procesā.
- Kam dotu balvu?
Mūsu novadā ir iedibinātas dažnedažādas balvas, ar kuru palīdzību pašvaldība novērtē un veicina sabiedrisko aktivitāti. Es gada balvu kultūrā piešķirtu Gulbenes katoļu draudzei.
- Cerībā laimēt naudu
Smagas pārdomas pārņem, kad kārtējo reizi ir nācies dzirdēt kādu cilvēku dzīvesstāstu, kurš, iespējams, pat vairāk līdzinās dramatiskam seriālam.
- Strana kontrastov
Pēc šīsdienas “Dzirksteles” numurā publicētajiem rakstiem nudien jāsecina, ka mūsu novads ir “strana kontrastov” (kontrastu zeme - no krievu val.).
- Jāķeras vērsim pie ragiem!
Aiz muguras ne tikai pasaules gala gaidīšanas drudzis, dažādām labdarības akcijām bagātie Ziemassvētki, bet arī Vecgada pavadīšanas un Jaungada sagaidīšanas kņada.
- Par Ziemassvētku bērniņiem
Kā vienmēr, tuvojoties gadu mijai, gandrīz katrs aizdomājas par paveikto un izvirza sev jaunas apņemšanās.
- Būsim iecietīgi!
Pa baltu sniega taku eju pretim Ziemassvētkiem tumšzaļās egles zaros kā mirdzošas zvaigznes iekarot cerības un sapņus, domājot par to, cik ātri atkal ir aizsteidzies laiks, lai gan neviens nav atņēmis diennaktij stundas.
- Svētku sajūta
Vai zināt, kā jūtas cilvēks, kad nejūt smaržas, turklāt pirms Ziemassvētkiem? Sajūta ir tāda, it kā kāds būtu nozadzis svētku smaržu un tuvojas pasaules gals.