Rīga 18°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 21:42
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Kaut gan tikai 5% Haiti iedzīvotāju tekoši runā franciski, tieši šī valoda lielākoties tiek izmantota valsts skolās, nemaz nerunājot par augstākajām mācību iestādēm. Virkne pedagogu aicinājuši paaugstināt kreolu valodas statusu, taču gan Izglītības ministrija, gan daļa skolēnu un studentu uzskata, ka viņiem labāk ir mācīties franciski (gan kreolu, gan franču valodas ir valsts valodas Haiti), jo tas palielina konkurētspēju.
BBC atgādina, ka kreolu valodas haitiešu dialekts izveidojās XVIII gadsimta nogalē, sajaucieties vairākām afrikāņu valodām un franču valodai. Lai gan liela daļa vārdu kreolu valodā aizgūti no franču valodas, tās gramatika ievērojami atšķiras, turklāt kreolu valodas pareizrakstība tika standartizēta tikai 1979. gadā.
Kaut gan astoņdesmito gadu sākumā tika pieņemta tā dēvētā Bernāra reforma, kuras mērķis bija celt kreolu valodas statusu, reāli tas nav noticis un lielākajā daļā skolu apmācības notiek franču valodā. Tas tādēļ, ka haitieši uzskata kreolu valodu par primitīvu un mazvērtīgu - iespējams tāpēc, ka tā veidojusies verdzības laikmetā. "Lielākā daļa cilvēku ir pieņēmuši ideoloģiju, saskaņā ar kuru skolā jāmācās franciski, jo kreolu valoda nav pilnvērtīga," sarunā ar BBC skaidrojis kreolu valodas speciālists, Ņujorkas Pilsētas universitātes lingvistikas un antropoloģijas profesors Artūrs Spīrss (Arthur Spears). Gan viņš, gan Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta lingvists, Haiti dzimušais Mišels Degrafs (Michel DeGraff) uzskata, ka šis pieņēmums ir aplams un kreolu valoda ir pietiekami bagāta, lai tajā organizētu mācību procesu. Kā piemērs tiek minēta Krisas Lovas (Chris Low) vadītā eksperimentālā skola Metenvā, kur pamata mācību valoda ir kreolu. "Haiti tikai 5% cilvēku tekoši runā franciski, bet 100% zina kreolu valodu," skaidro K. Lova piebilstot, ka mācības franču valodā varētu būt piemērotas tai nelielajai elites daļai, kas ir pilnībā bilingvāla, taču ne visiem bērniem.
M. Degrafs uzsver, ka gandrīz visi haitieši par savu dzimto valodu uzskata kreolu un, sākot apmācības skolā, spiesti mācīties faktiski svešvalodā - prakse liecinot, ka tas nedod labus rezultātus. "Tas ir tas pats, kas aklam zīdainim likt mācīties staigāt," ir pārliecināts M. Degrafs. Viņš pārliecinājies, ka Matenvas skolā bērniem, piemēram, ir labākas zināšanas matemātikā un uzskata, ka tas ir pateicoties faktam, ka viņi šo priekšmetu apgūst dzimtajā valodā.
Tomēr BBC aptaujātie studenti ir pārliecināti, ka skolā apgūtā franču valoda viņiem lieti noderējusi. "Cilvēkam, kurš runā divās valodās, ir vieglāk atrast darbu. Tas atver daudzas durvis," saka 25 gadus vecā Dafnīja Šarla (Daphnee Charles), kuras katoļu privātskolā runāt kreolu valodā bija aizliegts pat ārpus mācību laika. Līdzīgās domās ir medicīnas students Teoduls Žans - Baptists (Theodule Jean-Baptiste). "Es nedomāju, ka izglītībai vajadzētu būt tikai kreolu valodā - tā nav zinātnes valoda," viņš uzskata. Savukārt Haiti Izglītības ministrs Pjērs Mišels Lažērs (Pierre-Michel Laguerre) ir pārliecināts, ka pašlaik vairāk vajadzētu rūpēties nevis par to, lai ieviestu apmācību kreolu valodā, bet, lai jaunieši papildus franču valodai apgūtu arī spāņu un angļu - tas viņiem noderēs nākotnē.
Portāla redakcija atrodas Rīgā, Maskavas ielā 459
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.09.2011