Rīga 19°C, mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 24. maijs 01:46
Vārda dienas: Ilvija, Marlēna, Ziedone
Zviedrijas izglītības ministrs Jans Bjērklunds (Jan Björklund) samērā asi kritizējis valsts augstākās izglītības kvalitāti, paziņojot par valdības nodomu izveidot aģentūru, kuras mērķis ir to uzraudzīt.
Interneta ziņu vietne TheLocal norāda, ka neraugoties uz ministra apgalvojumiem, atkal palielinājies Zviedrijā studējošo ārzemnieku skaits - tas nozīmē, ka viņi Zviedrijas piedāvāto izglītību neuzskata par sliktu.
"Ar tām zināšanām, kuras ieguvuši tie, kas beiguši Zviedrijas universitātes, ir par maz, lai viņi būtu gatavi pieaugušo dzīvei," - ar šādu iznīcinošu paziņojumu J. Bjērklunds nācis klajā intervijā Zviedrijas radio. TheLocal gan norāda, ka, spriežot pēc konteksta, šī paziņojuma galvenais mērķis nav augstskolu kritika, bet gan valdības iecerēto izglītības reformu attaisnošana - proti, pašlaik Zviedrijā ir trīs struktūras, kas uzrauga izglītības kvalitāti, bet nākotnē no tām plānots atstāt tikai divas.
Pašlaik universitāšu un koledžu darbību uzrauga Zviedrijas Nacionālā augstākās izglītības aģentūra (Högskoleverket), Zviedrijas Augstākās izglītības pakalpojumu aģentūra (Verket för högskoleservice - VHS) un Starptautiskās izglītības un apmācības programmas birojs (Internationella programkontoret för utbildningsområdet - IPK). J. Bjērklunds norādījis, ka reizēm šo struktūru funkcijas dublējas, bet, piemēram, Nacionālā augstākās izglītības aģentūra, kurai jārūpējas gan par attīstības veicināšanu, gan universitāšu vērtējumu, nonāk interešu konfliktā - tās ierēdņi paši izstrādā jaunus priekšlikumus un paši tos vērtē. Ministrs paziņojis, ka līdz gada nogalei resoru skaits tiks samazināts līdz diviem, turklāt visa atbildība par notiekošo augstākajās mācību iestādēs gulsies uz vienas organizācijas pleciem.
TheLocal gan piebilst, ka ārvalstu studentiem augstākās izglītības iegūšana Zviedrijas augstskolās joprojām šķiet pievilcīga. Pērn šo studentu skaits ievērojami kritās, jo tika ieviesta mācību maksa tiem studentiem, kuri nepārstāv valstis, kas ir Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās asociācijas dalībvalstis, kā arī Šveici. Taču, pateicoties jaunajai stipendiju sistēmai, universitātēm atkal izdevies piesaistīt ārzemju studentus. "Uz nākamā semestra maģistra programmām pieteikušies par 20% vairāk ārzemnieku nekā pērn," sacījis Upsala universitātes pārstāvis Kajs Svensons (Kaj Svensson), savukārt Lunda universitāte ziņo par 25% pieaugumu.
Šīs universitātes ārējo sakaru departamenta direktors Rihards Stenelo (Richard Stenelo) gan atzinis, ka mācību maksas ieviešanas dēļ ievērojami samazinājies studentu pieplūdums no nabadzīgākajām valstīm - Etiopijas, Pakistānas, Bangladešas. Daudzi potenciālie studēt gribētāji, kuri varētu pretendēt uz stipendijām, nespēj samaksāt pieteikšanās maksu (Upsalas universitātē tā, piemēram, ir 900 kronas jeb 70 latu). "No vienas puses, tas ir tikpat daudz, cik Lielbritānijas vai Nīderlandes universitātēs, bet no otras - dažās pasaules valstīs šī summa ir ekvivalenta vidējai mēnešalgai," norādījis Upsalas universitātes ārējo sakaru departamenta vadītājs Joahims Ekstrēms (Joachim Ekström).
Portāla redakcija atrodas Rīgā, Maskavas ielā 459
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.09.2011