Daudzās amerikāņu skolās skolotāji mēdz skolēnus pat par salīdzoši sīkiem disciplīnas pārkāpumiem izraidīt no klases un aizliedz viņiem skolu apmeklēt arī nākamajā dienā.
Interneta ziņu vietnes The Huffington Post aptaujātie speciālisti uzskata, ka šāds sods nav iedarbīgs, reizēm skolēni pat paši provocē skolotājus, lai, piemēram, ceturtdien tiktu izraidīti un piektdiena viņiem būtu brīva. Pētījumi arī liecina, ka skolotāji visbiežāk šādā veidā vēršas pret tumšādainajiem un latīņamerikāņu izcelsmes skolēniem, kuri mēdz uzvesties ekspresīvāk.
"Šāda soda piemērošana kļuvusi tik plaša un ierasta, ka tam vairs nav jēgas," ir pārliecināts Dienvidkalifornijas sabiedriskās organizācijas Community Coalition prezidents Markīss Heriss - Dousons (Marqueece Harris - Dawson). Savulaik izraidīšana no stundām un aizliegums apmeklēt skolu tika piemērots par tādiem pārkāpumiem kā kautiņi, ieroču vai narkotiku ienešana skolā. Taču tagad arī skaļa uzvedība stundas laikā, skolotājam izteikti iebildumi, košļājamās gumijas košļāšana, lamāšanās, stundas sākuma nokavēšana un citas sīkas nerātnības var būt pietiekams pamats izraidīšanai. Tādas ir sekas tā dēvētajai nulles tolerances politikai, kas daudzās skolās tika ieviesta pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.
Kādas Dienvidkalifornijas vidusskolas skolēns Brets Viljamss (Brett Williams) uzskata, ka skolotāji pārāk bieži izmanto tiesības izraidīt skolēnus no klases. "Viņi vienkārši nevēlas uzklausīt mūsu viedokli, vienīgais, ko viņi spēj pateikt: sēdi mierīgs un turi muti ciet. Ja mēs mēģinām paskaidrot situāciju, tas nekavējoties tiek traktēts kā nepaklausība," saka 18 gadus vecais skolēns. Viņš stāsta, ka nesen pēc basketbola spēles aizmirsis uzvilkt skolēna formas kreklu, un skolotājs nekavējoties licis viņam atstāt klasi. Puisis stāstījis, ka tūdaļ pat uzvilcis kreklu un sacījis, ka vēlas piedalīties stundā, taču tomēr izraidīts un nosūtīts pie direktora. Nākamajā dienā, kad viņš direktoram mēģinājis paskaidrot situāciju, viss beidzies līdzīgi - skaidrošanās uztverta kā nepaklausības izrādīšana un B. Viljamss atkal izraidīts. "Rezultātā es divas dienas nevarēju apmeklēt skolu viena krekla dēļ," saka sašutušais B. Viljamss, norādot, ka tas viņam traucē sagatavoties skolas pabeigšanai.
Statistika liecina, ka tikai viena mācību gada laikā vien Kalifornijas štatā skolēni aptuveni 700 000 reižu izraidīti no stundām un viņiem aizliegts nākamajā dienā apmeklēt skolu - vismaz 40% šo gadījumu saistīti ar sīkiem disciplīnas pārkāpumiem. Radušos situāciju asi kritizējusi pat štata Augstākās tiesas tiesnese Tani Dž. Kentila - Sakaije (Tani G. Cantil-Sakauye). "Jūs, protams, jautāsiet, kāds skolas disciplīnai ir sakars ar tieslietām? Atbilde ir acīmredzama - kad skolēns neatrodas skolā, viņam ir lielāks risks iesaistīties tādās aktivitātēs, kas saistītas ar likuma pārkāpšanu," viņa saka. Starp citu, daudzi skolotāji atzīst - vislielākās problēmas ar disciplīnu esot ceturtdienās, kad nereti izskatās, ka audzēkņi tīšām provocē skolotājus, lai tiktu izraidīti un viņiem arī piektdien nevajadzētu apmeklēt skolu.
M. Heriss - Dousons norāda arī uz to, ka neproporcionāli bieži nākas ciest afroamerikāņu bērniem. Statistika liecina, ka viņu īpatsvars valsts skolās nepārsniedz 18%, bet tajā pašā laikā starp izraidītajiem no klases ir 35% afroamerikāņu, bet starp izslēgtajiem no skolas - pat 39%. "Nez, kādēļ skolotājiem liekas - ja baltā meitene klaigā un mētā grāmatas, tas nav tik bīstami, ja to pašu dara tumšādainais puisis. Laikam viņi domā, ka puisis tūlīt sitīs arī viņiem," saka tumšādainais aktīvists.
The Huffington Post norāda, ka virkne Kalifornijas skolu atteikusies no skolēnu izraidīšanas par nelieliem disciplīnas pārkāpumiem. Piemēram, Gārfilda vidusskolā nerātņiem liek rakstīt atvainošanās vēstules vai liek atvainoties skolotājiem klases priekšā. Regulāri notiek arī pārrunas ar viņu vecākiem. Jāpiebilst, ka likumprojekts, saskaņā ar kuru skolēniem apmeklēt skolu varēs liegt tikai smagu pārkāpumu gadījumos, iesniegts arī štata likumdošanas sapulcē.