Rīga 20°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 20:03
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Jau atkal klāt eksāmenu laiks, kam kā pavadonis nāk līdzi arī tā saucamais eksāmenu stress, kas ietekmē gan skolēnus un jauniešus, gan viņu vecākus, gan pašus pedagogus.
Negatīvo stresu, kad stresorā reakcija iegūst patogēna faktora lomu, sauc par distresu, bet pozitīvo, kas raksturo organisma adaptīvo spēju pastiprināšanos, – eistresu. Sadzīvē cilvēki, lietojot jēdzienu stress, parasti domā tieši šo distresu.
Vispirms – jāmācās ieklausīties sevī
Distresu, kad rodas sasprindzinājums, var novērst ar mērķtiecīgu antistresa un relaksēšanās programmu. To gan vajadzētu sākt kādu laiku pirms spēcīgo stresoru ietekmes. Bet labāk sākt tagad, pat ja eksāmenu laiks jau sācies, nekā nemaz, līdz iestājas izsīkums.
Tātad faktiski ir divi virzieni – ikdienas emocionālā higiēna, laicīga sagatavošanās grūtajam posmam, kur nepieciešams apzināties sevis uzturēšanas un atjaunošanas iemaņas, kā arī spriedzes pilnajā eksāmenu laikā runāšana vairāk par pirmo palīdzību distresa mazināšanā.
Atbrīvoties no liekā stresa enerģijas var skrienot vai izpildot spēka vingrinājumus. Tikai svarīgi, lai šīs kustības radītu patīkamas izjūtas, nekļūstot par pienākumu, tāpēc jāizvēlas sava kustību programma. Izlādēšanos var veikt, kaut vai vienkārši 30–40 minūtes kārtīgi izdejojoties, izlēkājoties utt.
Iekšējo mieru var iegūt, sasprindzinot un atslābinot ķermeni, ar elpošanas vingrinājumiem. Elpošanas vingrinājumi var palīdzēt saņemt nepieciešamo enerģiju, veicināt koncentrēšanās spējas un atbrīvot no psihosomatiskiem sasprindzinājumiem.
Nelieli relaksēšanās vingrinājumi: apsēsties, atslābināties, pāris reižu dziļi ieelpot un izelpot caur degunu, tad elpot mierīgi un vienmērīgi, domāt par kādu konkrētu vienu lietu, neļaujot domām aizklīst citur; izpildot to atkārtoti, var pamanīt atslābinošo iedarbību. Nākamajā posmā var arī iedarbināt iztēli un vizualizēt kādu sev patīkamu vietu, kur cilvēks jūtas droši, labi, brīvi...
Tad var izmantot pašsuģestijas metodes, piemēram, formulēt domu: „Šo izaicinājumu – eksāmenu – sagaidu ar enerģiju, spēku, nosvērtību, pozitīvismu, esmu mierīgs(-a).”
Kas traucē uztvert eksāmenu kā jaunradi, radīšanu?
Kas tad mūsu brīvību, spontanitāti paralizē? Tās ir bailes, kas rada sasprindzinājumu. Bieži vien tās ir nepamatotas bailes – ka tu neesi pietiekami labs(-a), ka neko nezini vai neesi pienācīgi sagatavojies, ka nepaspēsi izmācīties, bažas par nākotni. Cilvēks paralizē enerģijas plūsmu ar domām, ka visi – ģimene, draugi, skola – no viņa gaida izcilu rezultātu. Ir bail no neizdošanās, vecāku/pedagogu cerību neattaisnošanās vai arī no tā, ka sliktu eksāmenu rezultātu dēļ neizdosies pakāpties pa karjeras kāpnēm, tiks zaudēta iespēja iegūt labu darbu vai sev nozīmīgu cilvēku labvēlība un atbalsts.
Esmu ievērojusi, ka tieši nepamatotas bailes, distress piemeklē tos jauniešus, kas ikdienā pietiekami labi mācās, kuriem ir labi vērtējumi, un pašu vai apkārtējo uzliktā sasniegumu latiņa rada šīs stindzinošās bailes. Viņi pat domās nepieļauj, ka, pirmkārt, nenolikts vai ar zemāku vērtējumu nolikts eksāmens nav pasaules gals, otrkārt, ja skolēns visus gadus ir pietiekami mācījies, tad viņam ir zināšanas, prasmes, lai ar situāciju tiktu galā. To ir svarīgi atcerēties. Tāpēc psihoterapijā kā vienu metodi arī iesaka iztēloties iepriekš un izdzīvot pašu briesmīgāko rezultātu. Tad aptvert, kas notiek pēc visbriesmīgākā iznākuma, saprotot, ka „es vēl joprojām esmu tas pats un arī pasaule tā pati”, tādējādi mazinot bailes no rezultāta, koncentrējoties vien uz pašu procesu. Un otrkārt, paaugstināt savu pašvērtību ar pašiedvesmu: „cik labs es esmu tieši tāds, kāds esmu, neatkarīgi ne no kādiem eksāmeniem”, „tā tikai ir kārtējā dzīves mācība”. Sākumā apzināti kontrolē domas, darbības, līdz process pāriet zemapziņā.
Stresu un bailes no atkārtotas līdzīgas neveiksmes var radīt arī iepriekšēja negatīvā citu pārbaudījumu pieredze. Tad ir svarīgi izvērtēt iepriekšējo neveiksmju cēloņus un šī brīža kompetenci. Sevis šaustīšana, vainošana nepalīdzēs.
Tātad galvenā mācība – kā panākt, lai nevis domas un emocijas pārvalda mūs, bet mēs pilnībā turētu tās savā varā.
Tiem, kam vēl ir nedaudz laika līdz pārbaudījumiem
Tiem, kam vēl ir nedaudz laika līdz pārbaudījumiem, ieteicams izveidot savu rīcības un uzvedības plānu periodā pirms eksāmeniem. Savlaicīgi gatavoties iepriekš apgūto zināšanu, prasmju izvērtēšanai, nostiprināšanai, jo eksāmenos jau nepieciešams likt lietā to, kas iepriekšējos gados apgūts. Atkārtošanu labāk sākt labu laiku pirms eksāmena, jo pēdējās naktīs adrenalīns var būt par daudz. Saprast, kurš laiks vislabāk palīdz koncentrēties. Prast citām aktivitātēm un cilvēkiem pateikt stingru nē brīžos, kad ieplānota atkārtošana. Tātad – izvirzīt prioritātes, protams, neaizmirstot par atpūtu. Izveidot sarakstu ar tēmām, kas jāapgūst, sadalīt tās sīkākās vienībās, katras apguvei ieplānojot noteiktu laiku, lai pietiktu laika visam. Un tad motivēt sākt sava plāna realizāciju, neļaujoties bailēm, ka būs grūti. Padarīt to par spēli vai citādu interesantu izaicinājumu, laicīgi sagatavojot sev apbalvošanas metodi par katra posma sasniegto. Tā teikt uzsist sev uz pleca: „Malacis, šo jau es paveicu!” Koncentrēšanās spēks ir mainīgs. Reizēm var sajust, ka koncentrēšanās spējas zūd. Un tad cilvēkam var šķist, ka viņš ir vājš, jo pazūd virziens. Tādās reizēs vislabāk ir apstāties uz kādu brītiņu un drusku nogaidīt (elpojot, atslābinoties), līdz atkal var sakoncentrēties. Būtiski neaizmirst pauzes, jo cilvēks nevar koncentrēties nepārtraukti bezgalīgi. Pauzēs svarīgi veikt fiziskas aktivitātes, nozīmīgs ir svaigs gaiss, kā arī uzturs. Arī uzturam ir liela nozīme – tam jābūt sabalansētam un veselīgam, jo neveselīgs uzturs var pastiprināt gan spriedzi, gan radīt bezspēka un kūtruma sajūtu. Jāatceras, ka arī pauzēm jābūt saplānotām laikā, citādi tās var ieilgt, atkal radot spriedzi.
Tuvojoties eksāmena dienai
Tuvojoties eksāmena dienai, jākoncentrē enerģija patiešām svarīgākajam. Svarīgi atrast savu personīgo ritmu, izvairīties no pārslodzes. Atvēlēt laiku tam, kas sagādā prieku.
Iepriekš domās nepieciešams izveidot eksāmena dienas plānu. Eksāmena dienā ieteiktu uzlikt modinātāju nedaudz agrāk, kā ierasts, izstaipīties ar baudu kā kaķim, ieelpot un izelpot dziļi un mierīgi, pietiekami daudz laika atvēlēt rīta tualetei un omulīgām brokastīm. Noteikti vajag atrast acīm piesaistošu pozitīvu objektu – mīļu mājdzīvnieku vai burvīgu skatu pa logu, vai plakātu pie sienas utt. Labs iesākums rada labu pamatu harmonijai un veiksmei. Mierīga noskaņošanās ir svarīga kvalitāte un panākumu sastāvdaļa. Tā ar grūtiem uzdevumiem ir vieglāk un brīvāk tikt galā. Tad var veikt iepriekš minētās fiziskās un elpošanas atslābināšanās un suģestēt uz pozitīvo domu.
Labvēlīga attieksme pret sevi un ārējo vidi rada labvēlīgus notikumus, jo apkārtējā pasaule ir katra iekšējās pasaules atspoguļojums. Eksāmena stresa situāciju jāuztver kā dzīves mācību stundu. Vajag noskaņot sevi, ka neliels stress palīdz atgūt spēkus, liek izstrādāt iemaņas, kā tikt galā ar sarežģītām situācijām. Tātad svarīgi šo stresa radīto enerģiju pozitīvi izmantot uzdevumu radošai risināšanai – tad sasprindzinājums pazudīs. Jāveido efektīva iekšējā stratēģija, sastopoties ar ko jaunu, nezināmu, negaidītu. Tātad enerģija jāizmanto radoši, nevis postoši.
Atceramies, ka stress – spriedze, sasprindzinājums – pats par sevi nav ne labs, ne slikts. Viss atkarīgs no iedarbības pakāpes un paša cilvēka sagatavotības slodzei. Upura filozofija – būt nepatīkamā gaidās. Uzvarētājs kļūst par savas dzīves noteicēju, uzņemas atbildību pats par savu dzīvi. Eksāmens – tā tikai jauna mācību stunda, kur pilnveidoties, augt un pāriet jaunā attīstības līmenī. Labāk uztvert eksāmenu ar interesi – „o, kā es šo noslēpumu, mīklu atrisināšu!”.
Pēc pieredzes un novērojumiem, ar spriedzi labāk tiek galā tie jaunieši, kuriem labāka ticība saviem spēkiem, augstāks pašvērtējums, kam labākas zināšanas, prasmes un kuriem ir lielāks atbalsts ģimenē.
Tātad lielu lomu spēlē jaunietim apkārt esošie pieaugušie. Ja pieaugušie prot atpazīt un regulēt savu stresa līmeni, tas vien jau ir liels atbalsts. Citādi, ja savu spriedzi vēl uzkrāmē jaunietim, kuram būtu vajadzīgs iedrošinājums, nevis biedēšana, draudi utt. Nereti pedagogi, vecāki tādējādi spriedzi jaunietī palielina, paši to nepamanot. Reizēm pedagogi ir dusmīgi par jauniešu nepadarītām lietām iepriekšējā periodā un tad draud ar eksāmeniem. Citreiz dzirdēts uzskats, ka biedēšana palīdzēs jaunietim mobilizēties. Jāatceras, ka reizēm bailes var nostrādāt motivējoši, bet tā robeža ir ļoti trausla, kad bailes jau bremzē, paralizē pozitīvo enerģiju. Tādēļ es noteikti nerekomendētu biedēt ar rezultātu, procesu. Pieaugušajiem, lai palīdzētu jaunietim eksāmena laikā, pirmkārt, jāizvairās no kritikas, biedēšanas, negatīvās iegalvošanas, piemēram, „ja tu šo eksāmenu nenoliksi, tad tu skolu nekad nebeigsi” vai „dzīvē neko nesasniegsi”. Otrkārt, vecāki arī nedrīkstētu izrādīt pārāk lielu uztraukumu, tā apliecinot, ka uzskata eksāmenu par pašu svarīgāko pārbaudījumu jaunieša dzīvē. Svarīgi, lai jaunietim neliktu domāt, ka tad, ja viņš eksāmenā izkritīs vai saņems zemāku novērtējumu, vecāki viņu vērtēs citādāk. Svarīgi, lai jaunietis zinātu, ka vecāki viņu mīl un mīlēs – lai kā viņam klāsies eksāmenā. Bieži man jaunieši stāsta, ka viņus kaitina arī vecāku pārspīlētais optimisms – „tev viss būs labi!”. Drīzāk jau palīdzīgi varētu būt – „būs labi tā, kā būs, un zinu, ka tu izdarīsi visu, cik varēsi noteiktajā brīdī!”.
Tātad pieaugušajiem eksāmenu laikā, lai palīdzētu jauniešiem, jāsaglabā miers, jo bažas un dusmas jaunietim tikai traucēs koncentrēties darbam. Kopīgi var pārrunāt vēlamos mērķus un līdzekļus, kā tos sasniegt. Palīdzēt sastādīt jeb atbalstoši koriģēt darba plānu. Būt atsaucīgam brīžos, kad jaunietim tas nepieciešams, nemoralizēt.
Portāla redakcija atrodas Rīgā, Maskavas ielā 459
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.09.2011