Ceturtdiena, 2026. gada 12. novembris 10:31
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija
Vācijas valdība gan iecerējusi rīkoties, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus un panāktu, ka augstu kvalifikāciju ieguvušie speciālisti paliek valstī, vēsta interneta ziņu vietne TheLocal un radiostacija Deutsche Welle. Vācijas Integrācijas un Migrācijas fonda (SVR) ekspertu padomes veiktais pētījums liecina, ka Vācijā pēc studiju beigšanas paliek tikai aptuveni 25% ārvalstu studentu, kaut gan, aptaujājot studentus, noskaidrojies, ka šāda vēlme ir vismaz 80%, raksta The Local. SVR direktore Gunilla Finke (Gunilla Fincke) skaidro, ka šāda situācija saistīta ar Vācijas likumdošanu. Pirmkārt, iespēja palikt valstī tiek dota tikai tiem, kuri 12 mēnešu laikā pēc studiju beigšanas ir spējīgi atrast pastāvīgu darbu. Tas nav vienkārši, jo lielākajai daļai ārzemnieku studiju laikā nav iespējams strādāt kvalificētu darbu, Vācijas darba likumdošana ir samērā stingra, un darba devēji nevēlas pieņemt cilvēkus, par kuru potenciālu nav pārliecināti. Otrkārt, likumdošana ir arī samērā sarežģīta - 25% no aptaujātajiem studentiem atzinuši, ka nemaz īsti neizprot savu statusu. G. Finke jau ieteikusi līdz 18 mēnešiem pagarināt termiņu, kurā cilvēkiem pēc augstskolas beigšanas jāatrod pastāvīgs darbs, un rosinājusi tulkot Vācijas darba likumdošanas dokumentus angļu valodā - lai studentiem, kuri nepietiekami labi pārvalda vācu valodu, būtu iespējas saprast, uz kādiem nosacījumiem viņi var palikt valstī. Savukārt opozīcijā esošo Zaļo partijas izglītības jautājumu speciālists Kajs Gērings (Kai Gehring) norādījis, ka ar to var nepietikt, vēršot uzmanību uz aptaujās noskaidroto faktu, ka 40% ārzemnieku Vācijā saskārušies ar ksenofobiju. "Mūsu kultūra, diemžēl, atbaida cilvēkus," viņš sacījis.Tajā pašā laikā Deutsche Welle uzsver, ka Vācijas augstskolām joprojām ir liels potenciāls piesaistīt spējīgus ārzemju studentus. Nesen Lielbritānijā veiktā aptauja liecina, ka Berlīne ieņem 8., bet Minhene 13. vietu starp pilsētām, kuras gados jauni ļaudis uzskata par studijām vispievilcīgākajām. Berlīnes lielākais pluss esot plašais izklaides piedāvājums un relatīvi zemās cenas. "Parīzē es biju laimīgs, ka vispār spēju noīrēt 10 kvadrātmetru plašu istabiņu, lai gan tas bija ļoti dārgi. Berlīnē par 300 vai pat tikai 200 eiro iespējams noīrēt lielu istabu milzīgā dzīvoklī. Pārtika ir lētāka, arī alus ir lētāks," saka Tomass (Thomas), kurš šogad uzsāka studijas Berlīnes Tehniskajā universitātē. Šīs augstskolas studentu apmaiņas programmas vadītājs Olafs Reupke (Olaf Reupke) piebilst, ka Berlīnes lielākais pluss ir tas, ka tā strauji kļūst par ļoti starptautisku, multikulturālu pilsētu. "Tajā dzīvo tik daudz cilvēku no dažādām pasaules malām, aizvien vairāk mācību programmu tiek pasniegtas angļu valodā," viņš uzsver. Taču arī O. Reupkem nākas atzīt, ka pēc mācību beigšanas Vācijas darba tirgus šos jaunos speciālistus zaudē. "Viņi vēlētos palikt, taču darba tirgū ir pārāk liela konkurence. Berlīnē ir augsts bezdarba līmenis. Ārzemnieki spēj atrast vietas, kur iziet praksi, taču atrast pastāvīgu darbu ir pārāk sarežģīti," viņš uzsver.
Portāla redakcija atrodas Rīgā, Maskavas ielā 459
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.09.2011
(0)
