Sestdiena, 2026. gada 07. novembris 17:50
Vārda dienas: Helma, Lotārs
"Poļu skolās labāk nekā citu pasaules valstu skolās izdevies samazināt atšķirības zināšanās starp spēcīgākajiem un vājākajiem skolēniem, starp apdāvinātākajiem un tiem, kuriem mācības padodas tikai ar piespiešanos," uzsver BBC.Saskaņā ar Ekonomiskās drošības un sadarbības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu vērtējuma programmas (PISA) datiem, poļu skolēnu zināšanu līmenis vērtējams kā 14. augstākais pasaulē - viņi apsteidz tādu valstu kā ASV, Zviedrijas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas skolēnus. OECD uzsvērusi, ka šādi rezultāti sasniegti pateicoties laikā veiktām un precīzām reformām. Jāpiebilst, ka Polijā izdevumi priekš izglītības (rēķinot uz vienu skolēnu) ir uz pusi mazāki nekā ASV vai Norvēģijā, taču zināšanu līmenis ir pat augstāks nekā šajās valstīs.Kā to izdevies panākt? Polijas Izglītības izpētes institūta direktors Mihals Federovičs (Michal Federowicz) norāda, ka nedrīkst neņemt vērā vēsturisko aspektu - pēc astoņdesmito gadu notikumiem (brīvās arodbiedrības Solidaritāte sagraušanas, karastāvokļa noteikšanas) poļu intelektuāļi un izglītotie cilvēki jutās apspiesti, tādēļ neesot nekāds pārsteigums, ka pēc sociālisma sabrukuma parādījies pieprasījums pēc labākas izglītības. Vēl 1999. gadā tika realizēta reforma - pamatskolā astoņu gadu izglītības vietā tika noteikta sešu gadu izglītība un ieviests jauns līmenis - jaunākā vidusskola jeb ģimnāzija, kuru bērni apmeklē no 13 līdz 16 gadu vecumam. M. Federovičs uzsver, ka iepriekš tieši šī vecuma skolēniem ļoti bieži radās problēmas skolā - tas saistīts ar pusaudžu dzīves uztveres īpatnībām. "Viena papildu mācību gada ieviešana bija ļoti svarīgs solis - tas ļāva skolēniem vieglāk izlemt, vai viņi ir gatavi iegūt augstāko izglītību, vai arī dosies apgūt kādu profesiju," norāda M. Federovičs.Polijas bijušais izglītības ministra vietnieks, viens no šīs reformas autoriem Zbigņevs Marciņjaks (Zbigniew Marciniak) uzsver, ka ne mazāk svarīgi bijis mainīt pedagogu attieksmi pret skolēniem. Viņš atzīst, ka sociālisma laikā gandrīz visa skolotāju uzmanība bijusi veltīta tikai pašiem apdāvinātākajiem un talantīgākajiem - ne vairāk kā 10% no skolēnu kopskaita. Pašlaik ir gluži otrādi, skolotāji lielāku uzmanību pievērš bērniem, kuri nespēj tik ātri uztvert zināšanas. Cits aspekts - uzsākot reformu, valdība pievērsusi lielu uzmanību lauku skolām, kurās līmenis bija nepietiekami augsts, tām piešķirtas nepieciešamās finanses. Taču tagad, kad līmenis ir izlīdzināts, valdība cenšas neiejaukties skolu darbībā, atstājot šī jautājuma risināšanu vietējo varasiestāžu rokās. "Šīs izmaiņas nebūtu iespējamas bez nopietnas pašvaldību reformas, kas nodrošinājusi lielāku vietējo varasiestāžu autonomiju," uzsver M. Federovičs.Z. Marciņjaks uzsver, ka reforma devusi ievērojamus rezultātus - augstskolu studentu skaits Polijā pašlaik ir piecas reizes lielāks nekā 1999. gadā. Tomēr speciālists uzsver, ka joprojām nepieciešams veikt precīzas korekcijas gan mācību programmās, gan augstskolu iestājeksāmenu sistēmā.
Portāla redakcija atrodas Rīgā, Maskavas ielā 459
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.09.2011
(0)
