Otrdiena, 2026. gada 10. novembris 10:59
Vārda dienas: Mārcis, Markuss, Mārtiņš
Avīze norāda, ka pasniedzēji, kuri bieži vien arī lasa lekcijas vairākās augstskolās, nav ieinteresēti un nespēj uzlabot izglītības kvalitāti, bet lielu daļu studentu situācija, kad viņi bez īpašas piepūles saņem diplomus, pilnībā apmierina.Novije Izvestija atgādina, ka Krievijas veselības aizsardzības un sociālās attīstības ministre Veronika Skvorcova (Вероника Скворцова) nesen nodēvējusi medicīnas augstskolu studentu sagatavotības līmeni par "bezkaunīgi zemu" un solījusies līdz rudenim pārskatīt mācību plānus un programmas. "Līdzīga situācija ir arī citās Krievijas augstskolās. Un vainojami nav vis nepilnīgie mācību plāni, bet gan nerakstīta vienošanās starp studentiem un pasniedzējiem. Pateicoties tai, studenti var slaistīties, bet pasniedzēji lasīt lekcijas, kas balstās uz novecojušiem datiem, vai vispār uz tām neierasties," raksta Novije Izvestija.Savus secinājumus laikraksts ilustrē, pieminot vairākus studentus (viņi, protams, vēlējušies palikt anonīmi), kuri atklāti atzinuši, ka nav īpaši čakli apmeklējuši lekcijas, taču sesijā visus eksāmenus nokārtojuši teicami. Ne jau lielisko zināšanu dēļ, bet gan tāpēc, ka pasniedzējiem ir vienkāršāk izlikt labas atzīmes, nekā censties panākt, lai studenti patiešām mācītos. "Studentus šāda situācija pilnībā apmierina. Lielākajai daļai tas ļauj vai nu paralēli mācībām strādāt un pelnīt naudu vai izklaidēties. Krievijas vadošajās augstskolās veiktā aptauja liecina, ka 53% studentu saprot, ka viņiem jāapgūst novecojuši materiāli. Tajā pašā laikā 85% aptaujāto sacījuši, ka viņus šāda situācija pilnībā apmierina," raksta Novije Izvestija.Vairāku augstskolu pārstāvji sarunā ar Novije Izvestija apstiprinājuši, ka nerakstīta vienošanās "mēs nemocīsim jūs, un jūs nemokiet mūs" starp pasniedzējiem un studentiem patiešām pastāv. Uz vienu no tās iemesliem norādījusi Maskavas valsts pedagoģiskās universitātes docente Irina Arzamasceva (Ирина Арзамасцева), kura uzsvērusi, ka ar mūsdienu studentiem citādi nemaz nevar. "Gadu no gada augstskolās iestājas aizvien vājāk sagatavoti studenti. Viņi nezina elementāras lietas, kuras zina 40 gadus vecs bomžs, kurš ieguvis padomju laiku izglītību," saka docente.Tomēr pasniedzēji, kas vēlas palikt anonīmi, atzinuši, ka arī viņi nav gluži bez vainas. Viens no viņiem sarunā ar Novije Izvestija atgādinājis, ka docentu likme Krievijas augstskolās ir no 20 līdz 22 tūkstošiem Krievijas rubļu (355 līdz 390 latu), bet profesoru - no 25 līdz 27 tūkstošiem rubļu (440 līdz 480 latu). Zinot dzīves dārdzību Krievijas lielpilsētās, tas ir ļoti maz. "Pasniedzējs atskrien uz auditoriju, neskatoties uz studentiem, nolasa lekciju un skrien lasīt to uz citu augstskolu," atzinis profesors. Teorētiski viņam lekcijas vajadzētu lasīt divas dienas nedēļā, vēl vienu dienu pavadīt bibliotēkā, vienu dienu gatavoties nodarbībām, bet vienu dienu veltīt zinātniskajam darbam. Realitātē sanāk lekcijām veltīt sešas dienas nedēļā, un profesors atzīst, ka bibliotēkā pēdējo reizi bijis pagājušajā gadā. "Lielā aizņemtība liek pasniedzējiem savu kursu balstīt uz tām zināšanām, kas iegūtas disertācijas rakstīšanas laikā. Ņemot vērā pasniedzēju sastāva novecošanu, viņu sniegtās zināšanas par desmitgadēm atpaliek no mūsdienīgas informācijas," rezumē Novije Izvestija
Portāla redakcija atrodas Rīgā, Maskavas ielā 459
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.09.2011
(0)
