Sestdiena, 2026. gada 07. novembris 17:45
Vārda dienas: Helma, Lotārs
Skolēni internetā meklē svešus referātus vai sacerējumus, kurus uzdod par saviem, izmanto speciālas mājaslapas, lai risinātu matemātikas mājasdarbus, fotografē un izplata pārbaudījumu uzdevumus, pat pamanās savus špikerus ievietot klases telpās pieejamo kalkulatoru atmiņā, raksta interneta vietne Eschoolnews.com."Manas izjūtas pussekundē mainījās no pārsteiguma un apbrīna uz šausmām," stāsta Ilinoisas štata Makhenrija vidusskolas skolotāja Eloīze Pečana (Heloise Pechan) - šādu reakciju izraisījis kāda skolēna sacerējums. Sākumā skolotāja brīnījusies, kā samērā viduvējam skolēnam izdevies uzrakstīt tik spīdošu sacerējumu, bet tad pēc kolēģu ieteikuma iegūglējusi sacerējuma pirmo teikumu. Un, protams, konstatējusi, ka viss skolēna veikums vārds vārdā nokopēts no kāda cita darba.Šāda situācija skolās ir kļuvusi par ierastu lietu, neraugoties uz to, ka skolotāji tagad regulāri pārbauda skolēnu darbus ar automātisko plaģiātisma detektoru palīdzību, raksta Eschoolnews.com. Daudzi skolotāji jau sākuši izmantot mājaslapas Turnitin.com pakalpojumus. Šī mājaslapa automātiski salīdzina studentu iesniegtos darbus ar saviem arhīviem, kuros glabājas ap 30 miljoniem avīzēs un žurnālos publicētu rakstu, kā arī aptuveni 250 miljoni skolēnu sacerējumu un referātu. Turnitin.com pārstāvis Kriss Herriks (Chris Harrick) sacījis, ka pakalpojumu izmanto aptuveni 10 000 skolu - jāpiebilst, ka tā abonēšanas maksa ir 2 dolāri gadā par katru skolēnu.Ar interesantu ideju nācis klajā Ilinoisas štata Fremdas vidusskolas angļu valodas skolotājs Gerijs Andersons (Gary Anderson), kurš uzskata, ka šādu mājaslapu izmantošana tikai veicina neuzticības gaisotnes rašanos starp skolēniem un skolotājiem. Viņš rosina sacerējumu kopēšanu novērst, dodot skolēniem uzdevumu sacerējumā obligāti iekļaut kaut ko no pašu dzīves un pieredzes. G. Andersons pieļauj iespēju, ka paši slinkākie pārējo sacerējuma daļu vienalga atradīs internetā, taču viņiem vismaz būs nācies nedaudz padomāt.Skolotāji izmanto arī citas iespējas, lai novērstu negodīgu rīcību. Piemēram, bioloģijas skolotājs Džeisons Krīns (Jason Krean) stāsta - pēc tam, kad uzzinājis, ka skolēni viņa stundās fotografē pārbaudījuma uzdevumus, bet pēc tam tos pārsūta draugiem, kuriem pārbaudījums ir vēlāk, viņš sācis gatavot vairākus testa variantus. Līdz ar to, skolotāja darba apjoms divkāršojas, reizēm pat trīskāršojas, taču viņš citu izeju neredz. Pēc Dž. Krīna sacītā, špikošana un negodīga rīcība pārbaudījumu kārtošanas laikā skolēnu vidū ir kļuvusi teju vai par neatņemamu lietu, skolēni paši neapzinās, kādu ļaunumu viņi sev nodara.Ohaijo štata universitātes izglītības psiholoģijas profesors Ēriks Endermens (Eric Anderman), kurš ir pētījis skolēnu ieradumus un vācis statistiku, lēš, ka ar špikošanu nodarbojas aptuveni 85% vidusskolu skolēnu. Viņš saka, ka ir grūti pateikt, cik ļoti mūsdienu tehnoloģiju attīstība ir ietekmējuši špikošanas biežumu, taču nešaubās, ka tā šo procesu noteikti padarījusi vienkāršāku. Savukārt, Ilinoisas zinātnes skolotāju asociācijas (ISTA) prezidente Kerola Beikere (Carol Baker) ir pārliecināta, ka mūsdienu tehnoloģiju ietekme ir lielāka, nekā domāts. "Mūsdienās bērni ir pieraduši visu informāciju saņemt tiešsaistē. Tā ir viena no daudzajām lietām, kas iegūstama par brīvu. Bērni vairs nedomā: "Fui, ir nepareizi ņemt kaut ko tādu, ko uzrakstījis cits", jo internets ir pieradinājis mūs visus šādi rīkoties," viņa uzsver.Šo pieņēmumu apstiprina laikraksta Chicago Tribune rīkotā skolēnu aptauja - lielākā daļa bērnu atzinuši, ka internets viņu mājasdarbus pārvērtis par viegli izpildāmiem. Izrādās, ka atsevišķi skolēni pat mājasdarbus mēdz publicēt savos blogos. "Nereti internetā atrodamas pilnībā aizpildītu darba burtnīcu kopijas," skaidrojusi Jorkas vidusskolas audzēkne Ketlīna O'Briena (Kathleen O'Brien). Skolēnu attieksmi tikmēr itin precīzi raksturojis Fremdas vidusskolas audzēknis Tailers Rāps (Tyler Raap). "Skolotāji allaž runā par visādām morālām lietām, bet mums taču galvenais ir saņemt labas atzīmes," viņš sacījis. Kamēr šī attieksme netiks mainīta, cīņai pret špikošanu būs mazi panākumi, rezumē Eschoolnews.com.
Portāla redakcija atrodas Rīgā, Maskavas ielā 459
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.09.2011
(0)
