Sestdiena, 2026. gada 07. novembris 16:11
Vārda dienas: Helma, Lotārs
Tam, ka šie eksāmeni nav īsti godīgi, to rezultāti nav objektīvi, eksāmena nenokārtošanas sekas ir pārāk smagas un testu daudzums ir pārspīlēts, sāk piekrist arī skolotāji un skolu administrācijas, raksta ziņu aģentūra Reuters. "Standarta testu rezultāti daudzos štatos nosaka visu - vai astoņus gadus vecs bērns varēs pāriet uz nākamo klasi kopā ar saviem klasesbiedriem, vai pusaudzis saņems vidusskolas diplomu, vai skolotājs spēs saglabāt darbu, cik daudz šim skolotājam maksās un pat, kuras valsts skolas tiks slēgtas," raksta Reuters, piebilstot, ka atsevišķos štatos izstrādāti testi pat piecus gadus veciem bērnudārzniekiem."Vecāki vienreiz saka, ka viņiem pietiek," sarunā ar ziņu aģentūru saka Ņujorkas sabiedriskās organizācijas Class Size Matters vadītāja Leonija Heimsone (Leonie Haimson). Viņa uzsver, ka vecāki neiebilst pret visiem pārbaudījumiem, taču uzskata, ka viņu bērni pārāk daudz laika pavada izvēloties atbildes uz standarta pārbaudījumu jautājumiem. Arī skolotāji testiem piešķirot pārāk lielu nozīmi, tādēļ pamatskolās viss koncentrējas uz matemātikas un lasīšanas apgūšanu (šie ir tie priekšmeti, kuros ir pārbaudījumi), bet netiek pievērsta pietiekama uzmanība priekšmetiem, kuros šo testu nav - dabas zinībām, sociālajām zinībām, mākslai.Teksasas štatā vairāk nekā 500 skolu valdes ir parakstījušas petīciju, kurā aicina uz testu skaita samazināšanu. Kāda skolu apgabala pārvaldnieks Džons Kūns (John Kuhn) sarunā ar Reuters skaidro, ka gadu gaitā mainījusies testu būtība. "Savulaik tie tika ieviesti, lai izprastu mācību procesa rezultātus, lai varētu pieņemt lēmumus par to, kas programmās jāmaina, kam jāpievērš lielāka uzmanība. Tagad tie kļuvuši par instrumentu, kas ļauj vērtēt ne tikai skolēnus, bet arī skolotājus un skolu apgabalus. Testi vairs netiek izmantoti kā diagnosticēšanas instruments, bet tikai kā soda noteikšanas instruments," skaidro Dž. Kūns. Viņš arī piebilst, ka šo pārbaudījumu dēļ palielinājies birokrātiskais spiediens uz skolotājiem, kuriem nepieciešams aizpildīt neskaitāmus formulārus, bet skolu darbiniekiem regulāri jārūpējas par drošības garantēšanu testu laikā - piemēram, pie tualetes durvīm visu laiku jāatrodas kādam cilvēkam, kuram jāseko tam, lai skolēni tualeti apmeklētu pa vienam un nesalīdzinātu atbildes uz pārbaudījuma jautājumiem.Taču visas šīs neērtības būtu pieciešamas, ja vien būtu pārliecība, ka testēšanas sistēma patiešām uzlabo skolēnu zināšanu līmeni. Taču šādas pārliecības nav. "Esam konstatējuši, ka arī neko nezinot un uz labu laimi atzīmējot atbildes, iespējams sasniegt itin labu rezultātu," saka Teksasas Biznesa asociācijas vadītājs Bils Hammonds (Bill Hammond). Pēc viņa domām sistēmu nepieciešams mainīt: "Lai būtu garantēts, ka skolēns, kurš nokārtojis algebras eksāmenu, patiešām zina šo mācību vielu". Tiek ieteikts pārbaudījumus, kuros jāizvēlas kāds no atbilžu variantiem, aizstāt ar radošākiem uzdevumiem. Piemēram, apgūstot valodu, skolēnam varētu uzdot izlasīt vairākus rakstus un pēc tam uzrakstīt eseju par tiem. Matemātikā būtu jārisina vienādojumi, jāzīmē grafiki utt.Ne mazāk svarīgi ir atteikties no aplamā uzskata, ka testu rezultāti ļauj vērtēt skolotāju darbu un ir pietiekams pamats tam, lai spriestu par finansējuma sadali. Pretējā gadījumā var atkārtoties tādi paši kuriozi, kā šovasar notika Floridā. Pēc tam, kad noskaidrojās, ka tikai 27% no štata ceturto klašu skolēniem sekmīgi nokārtojuši jauno pareizrakstības testu, ar atpakaļejošu datumu tika mainīti vērtēšanas kritēriji, un tagad štats var lepoties ar 81% sekmību, raksta Reuters.
Portāla redakcija atrodas Rīgā, Maskavas ielā 459
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.09.2011
(0)
