Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 17:16
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Krievijas tiesās aizvien biežāk nonāk lietas par skolotāju fizisko vai psiholoģisko vardarbību pret bērniem. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka aizvien vairāk bērnu sūdzas par to, ka pedagogi viņus ir aizskāruši.
Vai skolās patiešām strādā sadisti, vai arī bērni un viņu vecāki mēdz apmelot skolotājus - to mēģinājis noskaidrot laikraksts Novije Izvestija.Avīze atgādina, ka pēdējo nedēļu laikā ziņas par krimināllietām, kuru ietvaros skolotāji apsūdzēti par nežēlīgu izturēšanos pret bērniem, pienākušas no dažādiem Krievijas reģioniem - Uļjanovskas, Baškīrijas, Čečenijas. Klasisks piemērs - kādā no Baškīrijas lauku skolām skolotāja, kuru saniknojusi kāda 12 gadus veca skolēna delverēšanās, sagrābusi zēnu aiz matiem un triekusi ar galvu pret solu. Skolotāja jau atlaista no darba un uzsākta krimināllieta - viņai draud trīs gadi ieslodzījumā vai 100 000 rubļu (1720 latu) liels naudassods."Pedagogu ņirgāšanās par skolēniem ir visai izplatīta," raksta Novije Izvestija, atsaucoties uz vairākiem pētījumiem. Maskavas Valsts universitātes socioloģijas fakultātes pētījums liecina - 40% Maskavas skolēnu ir sūdzējušies, ka skolotāji viņus izsmējuši klases priekšā, 26% uzskata, ka viņi tikuši pazemoti, bet 6% apgalvo, ka skolotāji viņiem situši. Savukārt pēc izglītības ministrijas pasūtījuma veiktā pētījumā noskaidrots, ka 38% skolēnu ir cietuši no skolotāju vardarbības - 22% gadījumu runa ir par psiholoģisku vardarbību, bet 16% gadījumu - par fizisku vardarbību.Sabiedriskās organizācijas Vecāku sapulce (Родительское собрание) vadītājs Konstantīns Doļiņins (Константин Долинин) ir pārliecināts, ka šiem skaitļiem var uzticēties. Pēc viņa domām, pedagogi šādā veidā izgāž dusmas par savu nožēlojamo sociālo stāvokli un profesijas zemo prestižu. K. Doļiņins atgādina, ka lielākā daļa pedagogu pirms nokļūšanas skolā izgājuši "divkāršu negatīvo atlasi" - esot taču skaidrs, ka pedagoģiskajās augstskolās, galvenokārt, iestājas vājākie skolu absolventi, kuri citās augstskolās konkursu neizturētu, bet pēc studiju beigšanas uz skolām iet strādāt paši vājākie studenti. Viņam piekrīt arī psiholoģijas profesors Mihails Vinogradovs (Михаил Виноградов): "Daudz vīriešu un sieviešu dodas strādāt skolā, neraugoties uz zemajām algām un sarežģītajiem darba apstākļiem. Visus šos acīmredzamos mīnusus viņi kompensē ar iespēju pašapliecināties uz bērnu rēķina". M. Vinogradovs uzskata, ka skolotājiem ir neierobežota vara. "Skolotājs var pazemot skolēnu, var ņirgāties par viņu, var izlikt labu atzīmi, bet var arī to samazināt. Skolotāja varu varētu apskaust pat premjerministrs," viņš saka.Abi speciālisti norāda uz to, ka skolu vadība nav ieinteresēta, lai par skolotāju pārkāpumiem uzzinātu sabiedrība, tādēļ dara visu iespējamo, lai tos noklusētu un skolotāji ar izteikti sadistiskām tendencēm turpinātu strādāt skolās - ja no vienas viņiem nākas aiziet, šie ļaudis parasti atrod darbu citā skolā. Novije Izvestija atgādina, ka Maskavas pilsētas prokuratūra jau ierosinājusi veidot datu bāzi, kurā tiktu iekļauti tie skolotāji, kuri fiziski un psiholoģiski aizskar skolēnus.Tomēr pastāv bažas, ka melnajā sarakstā tiks iekļauti arī apmelotu skolotāju vārdi. "Apgalvot, ka visi skolotāji ir sadisti un bērniem nepieciešama aizsardzība, būtu pārmērīgi. Nav ko liekuļot, mēs labi zinām, ka mūsdienās bērni ir slikti audzināti, daudzi no viņiem uzvedas ļoti nekaunīgi," saka psiholoģe Jeļena Balašova (Елена Балашова), norādot, ka skolēni mēdz sūdzēties vecākiem par tiem skolotājiem, kuri vienkārši ir pietiekami stingri un principiāli. Savas sliktās sekmes bērni nereti mēģina attaisnot ar to, ka skolotāji it kā esot vardarbīgi.Tam piekrīt Uļjanovskas jurists Deniss Korkodinovs (Денис Коркодинов), kurš piebilst, ka reizēm rēķinus ar skolotājiem, ar kuriem tādu vai citu iemeslu dēļ nav izveidojušās labas attiecības, mēģina kārtot arī bērnu vecāki. Viņš atgādinājis, ka nesen kādai Uļjanovskas skolotājai tika piespriesti labošanas darbi un naudassods par skolēna piekaušanu. "Tikai pēc sprieduma stāšanās spēkā noskaidrojās, ka nekas tāds nav noticis. Māte pati bija situsi savu bērnu, bet, lai izvairītos no atbildības, apsūdzēja skolotāju. Starp viņām jau bija radies konflikts, jo šī klases audzinātāja bija aicinājusi atņemt sievietei mātes tiesības," stāsta D. Korkodinovs, kurš tagad cenšas panākt sprieduma pārskatīšanu.
Portāla redakcija atrodas Rīgā, Maskavas ielā 459
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.09.2011