Sestdiena, 2026. gada 07. novembris 23:04
Vārda dienas: Helma, Lotārs
Turklāt visi rēķinās, ka no viņiem nevar sagaidī ne tikai sekmīgu vidusskolas beigšanu, bet arī iestāšanos augstskolā un konkurences izturēšanu darba tirgū, raksta ziņu aģentūra AP. Speciālisti situāciju atzīst par kritisku, to apzinās arī daudzu skolu vadītāji, kuri savās mācību iestādēs izmēģina visdažādākās programmas, kuru mērķis ir mazināt skolēnu stresu.ASV Nacionālā Garīgās veselības institūta (NIMH) veiktie pētījumi liecina, ka vecuma grupā no 13 līdz 18 gadiem līdz pat 10% jauniešu cieš no hroniska nemiera un satraukuma, turklāt tikai 18% no viņiem saņem nepieciešamos speciālistu padomus. Par skolēnu stresa galveno iemeslu mediķi uzskata pārpūlēšanos, turklāt uzsver, ka daudzi bērni šādu dzīves ritmu pieraduši uzskatīt par pašsaprotamu lietu.Kā piemēru AP min 15 gadus veco Bostonas skolnieci Ebiju Kaplāni (Abbie Kaplan). Meitene regulāri ceļas pulksten sešos no rīta, lai 7.45 būtu skolā uz pirmo stundu, bet tālākā viņas diena paiet non stop režīmā. Mācības skolā, nodarbības mākslas pulciņā, mājasdarbu pildīšana, peldēšanas treniņš, vakariņas ap pusdesmitiem vakarā, vēl divas stundas, kas veltītas mājasdarbu veikšanai - un Ebijas diena ir galā. Mudināta pēc desmit ballu skalas novērtēt savu stresa līmeni, E. Kaplāne to vērtē ar deviņām ballēm, taču tūdaļ pat piebilst, ka pēc viņas domām mūsdienās tas ir normāls dienas režīms. "Es visu laiku sev atgādinu, ka tas man palīdzēs sagatavoties tām problēmām, kas būs jārisina nākotnē. Tāda pašlaik ir skolēnu dzīve," saka meitene.Speciālisti gan atzīst, ka situācija ir nenormāla, tādēļ uzslavas pelnījušas visas tās skolas, kas kaut ko mēģina darīt, lai mazinātu skolēnu stresu. Šādu skolu kļūst aizvien vairāk, kā piemērs tiek minēta Čenhesenas vidusskola Minesotas štatā. Šīs skolas bērniem vairākas reizes pusgadā tiek organizēti tā dēvētie vakari bez mājasdarbiem, proti, uz noteiktu dienu nevienā priekšmetā nav uzdots neviens mājasdarbs. Tāpat divas reizes nedēļā skolēniem dienas pirmajā pusē ir 20 minūšu garš papildu starpbrīdis, kas ļauj kaut mazliet atvilkt elpu. Čenhesenas skolas direktors Timotijs Dorvejs (Timothy Dorway) stāsta - to, cik ļoti pārslogoti ir bērni, viņš sapratis pagājušajā gadā. "Mans dēls mācās septītajā klasē, un viņa rokgrupa uzstājās ar koncertu. Jau pāris minūtes pēc uzstāšanās es skatījos, kā puiši steidzas nost no skatuves un skrien uz sporta zāli, burtiski pa ceļam pārģērbjoties basketbolistu tērpos, lai paspētu uz spēli. Tas ir nenormāli," saka T. Dorvejs.Citās skolās tiek izmantoti citādi paņēmieni. Piemēram, Kalifornijas štatā skolēniem iespējams piedalīties jogas nodarbībās un apgūt relaksācijas tehnikas paņēmienus. Tiesa, šis jaunievedums izraisījis protestus no atsevišķu skolēnu vecāku puses, kuri uzskata jogu par reliģijas propagandu. Savukārt vairākās Menas štata skolās ierīkotas īpašas telpas, kurās skolēni pēc nodarbībām var izbaudīt masāžu vai saņemt psihologu pakalpojumus. Bet Prospektas vidusskolā, kas atrodas Čikāgas pievārtē, jau vairākus mēnešus tiek izmantota tā dēvētā dzīvnieku terapija. Skolas darbinieku štatā pieņemts pirmais četrkājainais darbinieks - ārkārtīgi labsirdīgā un draudzīgā zelta retrīvera kucīte Džūnija (Junie), ar kuru labprāt paspēlējas ne tikai noguruši skolēni, bet arī skolotāji.
Portāla redakcija atrodas Rīgā, Maskavas ielā 459
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.09.2011
(0)
