Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 05:42
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Skolotājus satrauc ziņas, ka tuvākajā laikā darbu varētu zaudēt simtiem tūkstoši pedagogu, savukārt vecākus biedē baumas, ka tiek apsvērta iespēja atteikties no bezmaksas vidējās izglītības. Laikraksts Rossijskaja gazeta (Российская газета) centies kliedēt šīs bažas."Jau sākot ar 2015. gadu skolās bez papildu samaksas tiks mācīti tikai daži bāzes mācību priekšmeti - krievu valoda, matemātika, vēsture, fizkultūra un angļu valoda. Katram no šiem priekšmetiem paredzētas tikai dažas mācību stundas nedēļā, bet par visu pārējo nāksies maksāt," - šāda frāze atrodama ne vienā vien interneta ziņu vietnē un izplatījusies arī tradicionālajos medijos, raksta Rossijskaja gazeta. Baumu autori parasti atsaucas uz nesen pieņemto izglītības likumu, taču Krievijas Augstākās ekonomikas skolas vadošais darbinieks Sergejs Zair-Beks (Сергей Заир-Бек) uzsvēris, ka minētajā likumā nekas tāds nav noteikts. Jā, tajā ir minēts, ka skolām ir tiesības gūt arī ārpusbudžeta ienākumus, taču S. Zair-Beks uzsvēris, ka daudzas mācību iestādes šādā režīmā strādā jau vairākus gadus, taču tas nenozīmē, ka valsts pēkšņi būtu pārgājusi uz maksas vidējās izglītības modeli.Rossijskaja gazeta aptaujātie speciālisti gan ir spiesti atzīt, ka atsevišķu skolu direktori izmanto jebkuru iespēju, lai no skolēnu vecākiem iekasētu kādu papildu samaksu, bieži vien atsaucoties uz kādiem valdības pieņemtiem likumiem un dokumentiem. "Pirms pakļauties prasībai un maksāt direktoriem, palūdziet viņam parādīt attiecīgo likumu vai rīkojumu. Visticamāk, tāda nebūs, un jums nepieciešamas rakstīt iesniegumu prokuratūrai, lai aizsargātu savas tiesības," māca Rossijskaja gazeta.Savukārt baumas, kas padara bažīgus pedagogus, vēsta, ka tuvākajā laikā darbu zaudēšot aptuveni 140 000 augstskolu pasniedzēji un vairāk nekā 100 000 skolotāju. Krievijas valsts domes izglītības komitejas vadītājs Aleksandrs Degtjarjovs (Александр Дегтярев) uzsvēris, ka šie skaitļi, kā mēdz sacīt, ir pagrābti no zila gaisa. Tomēr, atšķirībā no skolēnu vecākiem, pedagogu satraukumam ir zināms pamats. Proti, demogrāfiskā situācija Krievijā mainās un jauniešu skaits samazinās - tas nozīmē, ka nākotnē valstij patiešām būs nepieciešams mazāks skolotāju skaits nekā pašlaik. "Mēs zinām, cik bērnu ik gadu piedzimst Krievijā, un spējam aplēst, cik skolēnu mācīsies tajā vai citā līmenī. Vēl pirms neilga laika valstī dzīvoja 18 miljoni jauniešu vecumā no 17 līdz 25 gadiem, taču jau tuvākajos gados viņu skaits samazināsies līdz 13,5 miljoniem. Attiecīgi tiek plānots, cik vietām jābūt skolās un cik skolotāju nepieciešami," skaidrojis A. Degtjarjovs. Taču viņš uzsvēris, ka internetā izplatītie skaitļi esot ļoti pārspīlēti un problēma tikšot risināta, gatavojot mazāk pedagogus, nevis atlaižot no darba jau esošos skolotājus.
Portāla redakcija atrodas Rīgā, Maskavas ielā 459
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.09.2011
(0)
