Piektdiena, 2026. gada 13. novembris 16:39
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
Taču pamazām situācija sāk mainīties, un arī Taizemes izglītības ministrija atzinusi, ka skolās nepieciešamas reformas, kas ļautu skolēniem uzelpot brīvāk. Pēc kādas Bangkokas vidusskolas apmeklēšanas The New York Times raksta, ka atmosfēra skolā varētu būt armijas seržanta sapnis. Pirms stundām skolēni tiek pulcēti uz rīta līniju, ar bambusa nūjām bruņoti skolotāji pārbauda, vai kāds nav atlaidis pārāk garus matus, vai visiem ir iztīrīti nagi, vai kāds no skolēniem nav atļāvies uzvilkt formas tērpam neatbilstošas drēbes. "Visiem skolēniem ir jāizskatās daudzmaz vienādi," noskalda skolas direktora vietnieks Aruns Vanpens (Arun Wanpen), pirms dod rīkojumu skolēniem korī nodziedāt valsts himnu, noskaitīt budistu lūgšanu un solījumu "ziedot dzīvības dzimtenei, mīlēt karali un necelt nekārtības".Konstitucionālās monarhijas stabilitāte Taizemē lielā mērā balstās uz bruņotajiem spēkiem, kopš 1932. gada armija ir veikusi vismaz 10 veiksmīgus un septiņus ne īpaši veiksmīgus militāros apvērsumus, tās ietekme uz sabiedrības dzīvi joprojām ir liela, un tas atspoguļojas arī izglītības sistēmā. Tomēr pārmaiņu vēji skar arī Taizemi, raksta The New York Times. Valsts jaunais izglītības ministrs, ASV studējušais Fongteps Tepkanjana (Phongthep Thepkanjana), jau pavēstījis, ka izglītības sistēmu nepieciešams reformēt. Stingrā disciplīna un zināšanu iekalšana nedod cerētos rezultātus, un PISA reitingā, kas tiek sastādīts, ņemot vērā skolēnu zināšanu līmeni, Taizeme noslīdējusi uz neglaimojošo 52. vietu. Pēc ministra domām jāmaina gan mācību programmas, gan attieksme pret skolēniem, ļaujot viņiem kļūt brīvākiem, paust savu viedokli. Ministra plāns paredz, ka lielāka uzmanība tiks pievērsta tādu mācību priekšmetu kā svešvalodas, matemātika un dabas zinātnes apgūšanai, un skolēni vairs netiks mocīti ar faktu iekalšanu. "Vikipēdijas laikmetā nav nekādas jēgas iegaumēt mazpazīstamu Āfrikas upju nosaukumus un garumu, kā to darīt savulaik nācās man," ir pārliecināts ministrs.Viņš arī uzskata, ka skolēniem jāļauj paust savu viedokli, nodarbību laikā jābūt diskusijām un debatēm, kurās skolēniem ir tikpat lielas tiesības izteikties kā skolotājiem. "Ja skolēniem nemācīs izteikt savu viedokli klasē, kā viņi iemācīsies to paust vēlāk sabiedrībā?" - retoriski jautā ministrs. Viņš arī uzsvēris, ka skolas uzdevums nav visus bērnus padarīt vienādus. "Mēs vēlamies, lai katrs skolēns būtu personība, protams, saprāta robežās," sacījis izglītības resora vadītājs, solot, ka drīzumā tiks atcelti vairāki aizliegumi, piemēram, noteikums par frizūrām, kas tika pieņemts 1972. gadā pēc kārtējā militārā apvērsuma.Šos solījumus ar entuziasmu uzņēmis vidusskolēns Netivita Čotpatpaisana (Nethiwit Chotpatpaisan), kurš pats sevi dēvē par Frenku, izveidotajotTaizemes izglītības revolūcijas aliansi (TERA), kas sociālajā tīklā Facebook izvērtusi plašu kampaņu, aicinot uz pārmaiņām. Taču The New York Times norāda, ka jaunu mācību programmu izveidošana nav vienas dienas uzdevums, turklāt daudzi ierēdņi, kuriem ar to būtu jānodarbojas, neslēpj savu nepatiku pret pārmaiņām. Arī direktora vietnieks Aruns Vanpens liek saprast, ka no disciplīnas valgiem skolēni tik vienkārši vaļā netiks. "Valdībā pieņem politiskus lēmumus, bet mēs esam praktiķi. Mēs paraudzīsimies, kas tiks nolemts, un izspriedīsim, vai tas mums šķiet pieņemami," viņš saka, piebilstot, ka gluži tāpat kā karavīriem nepieciešami ieroči, arī skolotājiem vajadzīgas bambusa nūjas.
Portāla redakcija atrodas Rīgā, Maskavas ielā 459
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.09.2011
(0)
