Sestdiena, 2026. gada 14. novembris 14:26
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
Turcijas laikraksts Hurriyet atgādina, ka šajā reģionā dzīvo ļoti daudz izceļotāju no Turcijas un viņu pēcteči, kuri līdz šim samērā negribīgi mācījušies ģimnāzijās un šī iemesla dēļ nav varējuši iestāties augstskolās.Hurriyet raksta, ka par izmaiņām izglītības sistēmā panākta vienošanās federālās zemes valdībā, kurā darbojas Sociāldemokrātiskās un Zaļo partiju pārstāvji. Tieši zaļie visaktīvāk aizstāvējuši etnisko turku intereses un tagad viņiem izdevies saņemt koalīcijas partneru piekrišanu pilotprojekta uzsākšanai. Sākot ar 2015./16. gadu, turku valodas mācīšana tiks uzsākta vairākās Manheimas un Štutgartes ģimnāzijās, raksta avīze Frankfurter Allgemeine Zeitung, norādot, ka katrā ģimnāzijā šis eksperiments izmaksās aptuveni 100 000 eiro gadā. Jāatgādina, ka līdz šim federālās zemes ģimnāzijās pirmās svešvalodas gods bija atdots angļu vai franču valodām, bet kā otro vai trešo svešvalodu bija iespējams izvēlēties itāliešu, spāņu vai krievu valodu.Iniciatīvas autori neslēpj, ka viņu mērķis ir piesaistīt ģimnāzijām vairāk turku izcelsmes skolēnu. Statistika liecina, ka vairāk nekā 50% etnisko vāciešu pēc pamatskolas beigšanas turpina mācības ģimnāzijā, bet etnisko turku vidū tā rīkojas tikai 12% jaunieši - pārējie vai nu vispār pamet mācības, vai iegūst vidējo izglītību arodskolās. Līdz ar to viņiem nav iespēju pretendēt uz iestāšanos augstākajās mācību iestādēs, sarunā ar Hurriyet skaidrojis federālās zemes parlamenta deputāts Muhterems Arass (Muhterem Aras). Iepriekš Turcijas diasporas pārstāvji mēģinājuši panākt, lai vismaz pirmsskolas iestādēs turku izcelsmes bērniem būtu iespējas runāt gan dzimtajā, gan vācu valodā, tomēr varasiestādes šādu risinājumu ir noraidījušas.
Portāla redakcija atrodas Rīgā, Maskavas ielā 459
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.09.2011
(0)
