Kā atpazīt izcilu skolotāju?

Ja arī vecāki saviem bērniem cenšas piemeklēt mācību iestādi, kurai ir pati labākā reputācija, nav nekādu garantiju, ka skolēns mācīsies pie pašiem labākajiem skolotājiem. 

Izglītības speciāliste un publiciste Dana Goldšteina (Dana Goldstein) publikācijā laikrakstam The Wall Street Journal uzsver, ka lielā mērā skolēnu sekmes ir atkarīgas tieši no tā, kāda skolotāja rokās viņš nonācis, vēršot gan vecāku, gan skolu vadītāju uzmanību uz tām pazīmēm, kas izcilu pedagogu atšķir no vidusmēra skolotāja.Savā publikācijā D. Goldšteina atsaucas uz sociologu Endžela Harisa (Angel L. Harris) un Kīta Robinsona (Keith Robinson) veiktu pētījumu. Tas liecina, ka skolēnu vecāku aizrautīga iesaistīšanās bērnu izglītības procesā (regulāri pārbaudot, vai kārtīgi izpildīti mājasdarbi, aktīvi piedaloties skolas sabiedriskajā dzīvē utt.) ne vienmēr noved pie skolēna sekmju uzlabošanās. "Tajā pašā laikā ir ļoti svarīgi, lai bērns atrastos klasē, ar kuru strādā efektīvs skolotājs. Šāda pedagoga vadībā skolēnu atzīmes lasīšanas un matemātikas testos vidēji paaugstinājušās par 8%, noskaidrots pētījumā," raksta D. Goldšteina.Viņa atzīst, ka pārliecinošā vairākumā skolu vecākiem aizliegts izvēlēties konkrētus skolotājus saviem bērniem - šādā veidā tiek aizsargāti tie skolēni, kuru vecāki neapgrūtina sevi ar iesaistīšanos skolas dzīvē. Gluži tāpat vecākiem nav atļauts ikdienā piedalīties mācību stundās, tādējādi viņiem ir ierobežotas iespējas vērtēt skolotāju spējas. Tādēļ lielākā daļa vecāku, izvēloties skolu saviem bērniem, vadās pēc kādām iekšējām sajūtām, instinktiem, nevis precīziem novērojumiem, kas ļautu viņiem spriest par to, cik kompetenti ir konkrētās skolas skolotāji.Tomēr D. Goldšteina norāda, ka ir vairākas pazīmes, kas ļauj saprast, vai skolotājs patiešām uzskatāms par izcilu. Pirmā no tām ir aktīva intelektuālā dzīve ārpus klases robežām. Viens no novērojumiem liecina, ka skolotāji ar bagātīgu vārdu krājumu ir piemērotāki šim darbam, jo tas liecina par viņu vispārējo inteliģenci, zinātkāri, ieradumu daudz lasīt. Ja skolotājam patīk ceļot, viņam ir interesanti hobiji, viņš spēj ar lielu aizrautību stāstīt par savu iemīļoto filozofu vai dzejnieku - arī šādā gadījumā runa ir par vispusēji izglītotu cilvēku, kas var izrādīties izcils skolotājs, raksta D. Goldšteina."Efektīvi izglītības sfēras darbinieki pilnībā noraida ideju, ka ne visiem skolēniem daba devusi vienādas spējas - viņi uzskata, ka labas sekmes var būt arī tiem, kuri tiek uzskatīti par nepaklausīgiem, kuri neuztver apmācību, kuriem ir problēmas ar valodas apguvi," raksta D. Golšteina. Atšķirībā no saviem viduvējiem kolēģiem, kuri pārāk daudz laika velta vispārzināmu faktu atkārtošanai, izcili skolotāji lielāku uzmanību pievērš konceptuālas dabas jautājumiem. Viņi skolēniem neuzdos jautājumu "Kurā gadā notika Lielā depresija?", tā vietā jautājot: "Kādi ekonomiskie, sociālie un politiskie faktori noveda pie Lielās depresijas?". Paši labākie skolotāji arī neaprobežojas ar mācību programmā noteiktajiem pārbaudījumiem. Uzsākot kādu jaunu tēmu, viņi vienmēr izdibina skolēnu spēcīgās un vājās puses, to pašu atkārtojot šīs tēmas noslēgšanas brīdī - tādā veidā viņi noskaidro, kādas iemaņas un idejas ir apguvuši skolēni.