Ceturtdiena, 2021. gada 25. februāris 23:21
Vārda dienas: Alma, Annemarija
2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka jaunā koronavīrusa izplatība sasniegusi pandēmijas apmērus.
2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka jaunā koronavīrusa izplatība sasniegusi pandēmijas apmērus. Slimību uzskata par pandēmiju, ja tā ir infekcijas slimība, kas ātri izplatās ģeogrāfiski plašā teritorijā vai pat visā pasaulē. Saslimšana ar koronavīrusa izraisīto slīmību Covid-19 sākās Ķīnas pilsētā Uhaņā 2019. gada decembrī, kad tās iedzīvotāji sāka slimot ar atipisku pneimoniju, kas nepakļāvās parastajai ārstēšanai.
Saprotot, ka ne visiem iedzīvotājiem ir nodrošināta piekļuve informācijai par jauno slimību, pašvaldība apkopojusi PVO un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju par to, kas šobrīd ir zināms par koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19.
Cik ātri jaunais vīruss izplatās?
Šā gada 23. janvārī PVO lēsa, ka koronavīrusa izplatīšanās ātrums, t. i., cilvēku skaits, kuru vidēji var inficēt viena persona, ir no 1,4 līdz 2,5. Citos pētījumos aprēķināts, ka šis rādītājs, iespējams, ir lielāks – aptuveni 4. Tiek uzskatīts, ka infekcijas slimības uzliesmojums, kura izplatīšanās ātrums ir mazāks par 1, pakāpeniski izzudīs. Salīdzinājumam: sezonālās gripas izplatīšanās ātrums ir 1,3, bet SARS (smagais akūtais respiratorais sindroms) – 2.
Kā notiek inficēšanās?
Vīruss visbiežāk izplatās tiešā vai netiešā veidā, veselajiem cilvēkiem kontaktējoties ar inficētajiem. Vīruss pārvietojas gaisā sīku pilienu veidā, inficētajam cilvēkam runājot, klepojot vai šķaudot. Tā kā šie pilieni ir ļoti mazi, tie nemanot nonāk tuvumā esošo cilvēku mutes vai deguna dobumā, acīs un ieelpojot, iespējams, arī plaušās. Zinātnieki pieļauj iespēju, ka Covid-19 izraisošais vīruss gaisā var saglabāties ievērojami ilgāk nekā gripu izraisošie vīrusi. Vīrusu saturošie pilieni var nokļūt arī uz dažādām virsmām un priekšmetiem, kur vīruss pie labvēlīgiem apstākļiem var izdzīvot vairākas dienas. Tieši pieskaroties inficētai personai (paspiežot roku vai skūpstoties) vai ar nemazgātām rokām aizskarot savu seju (degunu, muti, acis), pastāv ļoti liela iespēja inficēties.
Naivi ir uzskatīt, ka saslimušie, tātad arī inficēšanās avots, ir tikai no vīrusa skartajām valstīm atbraukušie ceļotāji. Ja ar Covid-19 inficētie atrodas t. s. mājas karantīnā, neievērojot pašizolēšanās nosacījumus, par vīrusa pārnēsātājiem var kļūt arī saslimušo tuvinieki un cilvēki, ar kuriem saslimušie kontaktējās, iespējams, pat vēl pirms simptomu parādīšanās. Tāpat inficēt apkārtējos var arī cilvēki, kuriem slimība izpaužas vieglā formā vai bez izteiktu simptomu parādīšanās un kuri pat nezina, ka ir inficējušies.
Kad parādās pirmie simptomi?
SPKC skaidro, ka Covid-19 inkubācijas periods ir divas līdz 14 dienas. Inkubācijas periodā saslimušais vēl nejūt simptomus, bet, iespējams, var inficēt apkārtējos.
Kādi ir Covid-19 simptomi?
Daļai saslimušo slimība var noritēt viegli vai pat bez simptomiem. Tomēr parasti Covid-19 saslimšana pirmajās dienās izraisa simptomus, kādi ir vērojami pie saslimšanas ar gripu, – paaugstināta ķermeņa temperatūra, svīšana, sāpes muskuļos, noguruma sajūta, sauss klepus un apgrūtināta elpošana. Tiek novērotas arī saaukstēšanās pazīmes – iesnas un sāpes kaklā. Retākos gadījumos ir arī gremošanas sistēmas traucējumi – slikta dūša, vemšana un caureja.
Pēc pašreizējiem datiem, valstīs, kur saslimšanas gadījumu ir vairāk, aptuveni 20% pacientu nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, jo, slimībai progresējot, Covid-19 var izvērsties par smagu pneimoniju un novērojama spiešanas sajūta un sāpes krūtīs, kā arī elpas trūkums. Aptuveni 5% saslimušo nonāk kritiskā stāvoklī, jo var attīstīties elpošanas mazspēja, septiskais šoks un vairāku dzīvībai svarīgu ķermeņa orgānu mazspēja.
Riska grupa, kam saslimšana norit smagākā formā, ir gados vecāki cilvēki, kā arī cilvēki ar novājinātu imunitāti un dažādām hroniskām saslimšanām, t. sk. sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām elpceļu slimībām, hipertensiju, diabētu un onkoloģiskām saslimšanām.
Kā rīkoties, ja ir aizdomas par saslimšanu ar Covid-19?
SPKC norāda: ja ir aizdomas par saslimšanu ar Covid-19, nedoties uz slimnīcu pašiem, bet konsultēties, zvanot savam ģimenes ārstam vai uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17.00 līdz 8.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti).
Ja ārsts atzīst, ka veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās, līdzīgi kā gripas vai saaukstēšanās gadījumā, strikti jāievēro ārsta norādījumi! Noteikti jāpaliek mājās, cik iespējams, izvairoties no kontaktēšanās ar līdzcilvēkiem. Nekautrējieties vaicāt ārstam par higiēnas pasākumiem, lai nodrošinātu mājinieku veselības aizsardzību!
Personām, kuras ir atgriezušās no Covid-19 skartajām teritorijām un kurām 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi – paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, elpceļu iekaisums ,– ir jāzvana uz tālruni 8303!
Kādos gadījumos noteikti jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības?
Ja jūtat, ka veselības stāvoklis un pašsajūta pasliktinās, tostarp ir ļoti augsta temperatūra un elpas trūkums, nekavējoties zvaniet uz tuvāko slimnīcu vai pa tālruni 113.
Vai pēc saslimšanas izveidojas imunitāte?
Zinātniekiem vēl nav precīzi zināms, uz cik ilgu laiku izslimojušajiem izveidojas imunitāte.
Cik liela ir saslimušo mirstība?
Lai gan sākotnēji (šā gada 29. janvārī) PVO noteica, ka mirstība no Covid-19 saslimšanas ir 2%, jau 3. martā PVO ziņoja, ka miruši ir apmēram 3,4% no visiem saslimušajiem. Interneta vietnē www.worldometers.info pieejamā informācija liecina, ka no visiem izbeigtajiem saslimšanas gadījumiem 91% saslimušo ir atveseļojušies, bet 9% gadījumu ir beigušies letāli. Savukārt 5% no šobrīd aktīvajiem saslimšanas gadījumiem ir uzskatāmi par smagiem vai kritiskiem.
Kā pasargāt sevi un apkārtējos no inficēšanās?
Rūpējieties par imunitātes stiprināšanu – veselīgs uzturs, pilnvērtīgs miegs, pietiekams izdzertā šķidruma daudzums! Stipra imūnsistēma palīdzēs organismam saslimšanu pārvarēt vieglāk, ja no inficēšanās tomēr neizdosies izvairīties. Šaubu gadījumā veikalā iegādājieties tādus pārtikas produktus, kurus var termiski apstrādāt.
Bieži mazgājiet rokas – tas ir viens no efektīvākajiem sevis aizsargāšanas pasākumiem. Rokas jāmazgā cītīgāk, nekā ikdienā esam pieraduši: ziepēt rokas vismaz 20–40 sekundes, pēc tam rūpīgi noskalot un noslaucīt tīrā, sausā dvielī. Svarīgi ir kārtīgi nomazgāt arī plaukstu virsmas, pirkstus, to starpas un arī nagus. Ja ziepes nav pieejamas – rokas jādezinficē ar spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli (ieteicamais spirta saturs – 60%). Īpaši svarīgi ir mazgāt rokas pēc klepošanas, šķaudīšanas, pirms ēdiena gatavošanas, pirms un pēc ēšanas, pēc tualetes apmeklējuma, kā arī pēc sabiedrisku vietu (sabiedriskā transporta, veikala u. c.) apmeklējuma.
Neaiztieciet ar rokām acis, degunu un muti! Rokas pieskaras daudzām virsmām (piemēram, durvju rokturiem, drēbēm, mēbelēm), uz kurām var atrasties vīruss. Ar nemazgātām rokām pieskaroties sejai, īpaši acīm, degunam vai mutei, kā arī traukiem un ēdienam, vīrusam tiek nodrošināta iespēja nokļūt jūsu ķermenī. Atcerieties, ka arī skārienjutīgās ierīces, piemēram, telefonu virsmas, var būt piesārņotas ar vīrusiem un baktērijām, tādēļ ieteicams regulāri tās tīrīt.
Šķaudot un klepojot muti un degunu aizklājiet ar vienreizējām papīra salvetēm, kuras tūlīt pēc tam ir jāizmet, vēlams, ar vāku noslēgtās atkritumu tvertnēs, lai novērstu vīrusa izplatīšanos. Ja nav iespējams izmantot salvetes, šķaudīšanas un klepošanas brīdī seju vēlams aizklāt ar elkoņa locītavu, bet nekādā gadījumā ar plaukstu.
Ievērojiet sociālo distancēšanos! Sociālā distancēšanās ir sabiedrības veselības stratēģija, kuras mērķis ir novērst vai palēnināt infekcijas izplatīšanos ar dažādiem paņēmieniem, cilvēkus fiziski attālinot citu no cita. PVO uzsver, ka jebkura saslimušā izolēšana no apkārtējiem ir vienīgais veids, kā iespējams ierobežot vīrusa izplatību. SPKC iesaka ievērot vismaz divu metru attālumu starp sevi un citām personām, it īpaši tām, kurām ir vērojamas saaukstēšanās pazīmes.
Pēc iespējas mazāk apmeklējiet sabiedriskas vietas – lielveikalus, sabiedrisko transportu un citas. Šajā laikā vajadzētu atteikties arī no treniņiem sporta zālē, kā arī no ciemošanās pie radiem un draugiem.
Regulāri tīriet un vēdiniet telpas, kurās uzturaties. Vēdināšanu ieteicams veikt pilnībā atverot logus uz vairākām minūtēm!
Lai arī jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 ir nopietns drauds mūsu veselībai, mums jāsaglabā miers un jārīkojas atbildīgi. Latvija spēj vienoties ne tikai priecīgos, bet arī smagos brīžos, tādēļ arī šoreiz cits pret citu izturēsimies saprotoši, būsim fiziski un emocionāli atbalstoši!
Laikraksta redakcija atrodas Peldu ielā 22, Ikšķile, Ikšķiles novads, LV-5052
Redakcijas e-pasta adrese: janis.putnins@ikskile.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 12.03.2020 . Izdevuma publikācijas, kas publicētas līdz 13.02.2020, atrodamas - šajā rubrikā
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2020 Lursoft ir Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra informācijas atkalizmantotājs. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzēs esošajai informācijai ir informatīvs raksturs un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(0)
