Kaut šobrīd liekas, ka ziema vēl ilgi savus varas grožus neatdos pavasarim, jo naktīs lausks, mēness apspīdēts, vienā mierā sprakšķina kokus un māju pakšus, bet dienā ziemelis nemitīgi purina koku zarus un sniegs griežas trakajās virpuļu dejās, arvien gaišākie rīti un vakari neapturami tuvina mūs atkušņiem, pirmajām sniegpulkstenītēm, upju paliem un lazdu ziedu klusajam skaistumam.