Piektdiena, 2021. gada 05. marts 09:57
Vārda dienas: Aurora, Austra
Lai pierādītu, ka iecerētā akumulatoru pārstrādes rūpnīca Kalnciemā neradīs kaitējumu videi un cilvēku veselībai, SIA «East - West Finances» organizēja braucienu uz līdzīgām rūpnīcām Polijā.
Lai pierādītu, ka iecerētā akumulatoru pārstrādes rūpnīca Kalnciemā neradīs kaitējumu videi un cilvēku veselībai, SIA «East - West Finances» organizēja braucienu uz līdzīgām rūpnīcām Polijā. Tajā varēja piedalīties ikviens interesents.
Uz Poliju iepazīt akumulatoru pārstrādes rūpnīcas darbu devās vairāki Jelgavas novada domes deputāti, amatpersonas, Kalnciema pagasta pārvaldes vadītājs Ilmārs Andersons un pieci Kalnciema pagasta iedzīvotāji. Vizītes laikā viņi apmeklēja divas šādas rūpnīcas, no kurām viena darbojas jau divdesmit gadus, tikās gan ar ražotņu, gan pašvaldību pārstāvjiem, darbiniekiem, tuvākās apkaimes iedzīvotājiem.
«Es Polijā pārliecinājos, ka akumulatoru pārstrādes rūpnīca nav tik briesmīga, kā stāsta. Polijā tāda rūpnīca atrodas pilsētā ar 35000 iedzīvotāju, un nedomāju, ka poļi to pieļautu, ja tas būtu bīstami,» stāsta kalnciemnieks Valentīns Toleiķis. Viņš pārliecinājās, ka šādas rūpnīcas tuvumā var atrasties gan dzīvojamās mājas, gan sabiedriskas ēkas, pat skola, ezeri, koki – ne videi, ne cilvēkiem postījums netiek nodarīts. «Es speciāli noskatījos procesu, kad tiek atvērts katls uz izliets svins. Pārliecinājos: ja viss izveidots pareizi, ne smaku, ne putekļu nav, jo viss iesūcas filtros,» stāsta V.Toleiķis, norādot, ka Kalnciemā tuvākā dzīvojamā māja atrastos apmēram 300 metru attālumā, skola – 600 metru attālumā, bet Lielupe – dažu simtu metru attālumā. «Polijas rūpnīcas turklāt ir krietni lielākas nekā Kalnciemā iecerētā – tur viena rūpnīca pārstrādā 60000 tonnu gadā, otra – 40000 tonnu, bet Kalnciema rūpnīcas plānotā jauda ir 15000 tonnu gadā,» piebilst Kalnciema iedzīvotājs.
Tiem, kas bija devušiem uz Poliju, bija iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus, piemēram, par iespējamo lietus notekūdeņu piesārņojumu, iedzīvotāju attieksmi, darba drošības jautājumiem. «Pirmkārt, tā ir sakārtota vide. Otrkārt, 20 gadu laikā, kopš darbojas viena no rūpnīcām, vietējai pašvaldībai ar to nav bijušas problēmas. Treškārt, uzrunāju divus ap 50 gadu vecus vīriešus, kuri dzīvo līdzās rūpnīcai esošajā mājā. Viņi pat īsti nesaprata, kāpēc jautāju, vai un kā viņu dzīvi ietekmē blakus esošā akumulatoru rūpnīca, jo nekādu sūdzību par tās darbību viņiem nav,» šie un vēl citi argumenti nostiprinājuši novada domes deputāta Aigara Strupuļa viedokli, ka Jelgavas novads no akumulatoru pārstrādes rūpnīcas tikai iegūs – tās būs jaunas darbavietas, nodokļi pašvaldības budžetā, sakārtota bijušā būvniecības kombināta teritorija.
Tomēr ne visiem pēc brauciena ir pozitīvs viedoklis. Pret šādas rūpnīcas celtniecību Kalnciemā ir novada domes deputāte Irina Dolgova, tomēr viņa uz Poliju apskatīt rūpnīcas nebrauca. «Plānotajai rūpnīcai ir noteikta A bīstamības pakāpe, jo rūpnīcas saimnieciskā darbība paredz būt saistīta ar indīgām ķīmiskām, bioloģiski aktīvām un radioaktīvām vielām (priekšmetiem, iekārtām) tādos daudzumos, kas ražošanas avāriju vai kādu ārēju faktoru iedarbes rezultātā var izraisīt valsts mēroga ārkārtējas situācijas. Esmu pret ne tikai tāpēc, ka mana ģimene dzīvo Kalnciema pagastā, bet galvenokārt tāpēc, ka neatbalstu šādas rūpnīcas celšanu Jelgavas novadā un Latvijā kopumā. Man rūp iedzīvotāju dzīvība un veselība. Man rūp mūsu bērnu nākotne, un es respektēju cilvēku tiesības dzīvot drošā un veselīgā vidē,» tā deputāte.
Jelgavas novada Būvvaldes vadītājs Andris Ziemelis gan skaidro, ka A kategorijas vides piesārņojuma pakāpe nozīmē to, ka uzņēmuma darbība būs biežāk pakļauta pārbaudēm uz vidi un ekoloģiju, ko veiks Valsts vides dienests. Valsts vides dienesta pārstāve Simona Mirka skaidro, ka kategorija tiek piešķirta, izvērtējot uzņēmuma darbību un ražošanā izmantotās tehnoloģijas. Viņa norāda, ka tuvākajā apkārtnē ir vairāki ražošanas uzņēmumi, kam piešķirta A kategorijas vides piesārņojuma pakāpe, piemēram, biokoģenerācijas stacija «Fortum Jelgava» Jelgavā, piena pārstrādes rūpnīca «Latvijas piens» Jelgavā, riepu pārstrādes un augsnes attīrīšanas uzņēmums «E Daugava» Ozolnieku novadā, putnu ferma «Lielzeltiņi» Bauskā.
Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola norāda, ka brauciena laikā tika kliedētas šaubas par teorētiskajiem riskiem, ko varētu izraisīt akumulatoru pārstrādes rūpnīca. «Akumulatoru pārstrādes rūpnīcu tuvumā putni lido, dārzi zaļo, cilvēki dzīvo, jūtamu smaku ārā nebija, ūdeņu piesārņojumu nemanījām – tieši otrādi, netālu no rūpnīcas redzējām zivjaudzētavu, kurā bija gan zivis, gan peldējās cilvēki. Tas nozīmē, ka, ievērojot visus tehnoloģiskos procesus kā rūpnīcas būvniecības laikā, tā darbības laikā, šāda rūpnīca kaitējumu videi un cilvēku drošībai nerada,» argumentē I.Vītola, piebilstot, ka viena no apmeklētajām rūpnīcām atzīta par sakoptu vides objektu. Tiesa, tāpat delegācija pārliecinājusies, ka arī pašiem rūpnīcas darbiniekiem jārūpējas par savu veselību un jāievēro darba drošības pasākumi un prasības. «Mēs arī Polijā uzrunājām pašvaldības pārstāvjus, jautājot, kā viņi rīkotos mūsu vietā. Viņi atbildēja, ka atļautu būvēt akumulatoru pārstrādes rūpnīcu, jo tagad tehnoloģijas ir modernas un tas ļauj būtiski mazināt iespējamos riskus. Viņi piebilda, ka jānodrošina kontrole pār rūpniecības procesu, lai pārliecinātos, ka viss tiek izdarīts atbilstoši projektiem, normatīviem,» tā I.Vītola, uzsverot, ka pašvaldība ir vidutājs starp iedzīvotājiem un uzņēmumu un ir ieinteresēta, lai tiktu panākts zelta vidusceļš.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar Jelgavas novada teritoriālo plānojumu izraudzītajā vietā Kalnciemā drīkst būvēt ražotni; teritorijas plānojums nevar ietekmēt iespējamā rūpniecības objekta darbības nozari. Lai uzņēmums saņemtu valsts atbildīgo institūciju atļauju būvēt šādu rūpnīcu, tam jāizpilda visas normatīvos noteiktās prasības, kas, kā norāda I.Vītola, arī ir sava veida drošības garants. «Turklāt līdz ar šādas rūpnīcas izveidošanu akumulatori tiks savākti un pārstrādāti, nevis mētāsies pa pakšķiem un nodarīs videi nekontrolētu kaitējumu. Tas būs ieguvums visam Zemgales reģionam, varbūt pat visai valstij,» papildina I.Vītola.
Jāatgādina, ka SIA «East - West Finances» Kalnciemā, Jelgavas ielā 21, plāno būvēt akumulatoru pārstrādes rūpnīcu, investējot 8,5 miljonus eiro un radot ap 40 jaunu darba vietu. Plānots, ka jaunā rūpnīca tiks uzbūvēta līdz 2016. gada sākumam, un tā pārstrādās līdz 15 000 tonnām akumulatoru gadā, saražojot 8700 tonnu svina. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu Valsts vides dienestam šāda veida rūpnīca jāpārbauda ne retāk kā trīs reizes gadā.
***
VIEDOKLIS
«Ostas rajonā Rīgā ir lielāka smaka un putekļi»
Anitra Tooma, žurnāla «Vides Vēstis» galvenā redaktore:
«Esmu redzējusi, kā tiek pārstrādāta makulatūra, elektropreces, PET pudeles, kausēts stikls, tāpēc uz Poliju devos, jo gribēju zināt, kā notiek akumulatoru pārstrāde. Abas redzētās ražotnes bija modernas, bet ES citādāk nemaz nevar būt – Eiropa to nepieļautu. No iekšpuses apskatīju rūpnīcu, kas darbojas apmēram 20 gadus. Noņēmu arī to uzpurni, ko mums vajadzēja lietot, un paostīju gaisu – nekādu ķīmisku smaku nejutu. Vēl mani pārsteidza gaisa filtri, kas bija apmēram trīsstāvu mājas lielumā. Tie darbojās perfekti – redzējām procesu, kā tiek kausēts svins, bet tajā laikā no skursteņa nekas nekūpēja, tāpat troksnis nebija liels – kliegt nevajadzēja, varēja normālā balsī sarunāties. Arī rūpnīcā strādājošie cilvēki nebija pelēkām sejām vai neadekvātu rīcību, kāda varētu rasties no ilglaicīgas saskares ar svinu. Uzticību vairo arī tas, ka poļi, kas būtībā ir Latvijas uzņēmēju konkurenti, varēja mūs sabaidīt, bet viņiem īsti nebija ar ko baidīt. Es Rīgā dzīvoju ostas rajonā, un tur daudz izteiktāk ir jūtama acetona smaka un no ogļu putekļiem logi kļūst melni. Vai, piemēram, Rīgā, ejot gar krāsu un laku rūpnīcu, asaro acis. Bet neko tādu Polijas akumulatoru pārstrādes rūpnīcās nenovēroju. Un Polijas pašvaldības pārstāvji norādīja, ka lielākas problēmas viņiem rada netālu no akumulatoru pārstrādes rūpnīcām esošā mēbeļu fabrika ar savām smakām.
Uzskatu, ka Latvijā vajag šādu rūpnīcu, jo mūsu valstī nav savu derīgo izrakteņu, bet svins pie mums tiek ievests akumulatoru sastāvā un visi, kam ir automašīnas, maksā dabas resursu nodokli. Svins ir deficīta prece, un mums vajag to izmantot, vajag pārstrādāt šos atkritumus un attīstīt valstī ražošanu. Vēl viens faktors ir tas, ka arī paši idejas autori dzīvo pie Lielupes, viņiem ir ģimenes ar maziem bērniem, tāpēc negribētos ticēt, ka viņi vēlētos veidot biznesu, kas piesārņo vidi un apdraud cilvēkus.
Ko es varētu ieteikt kalnciemniekiem un Jelgavas novada pašvaldībai? Ja šī rūpnīca tiešām tiks būvēta, vajag izmantot iespējas, ko piedāvā Latvijas Vides aizsardzības fonds un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un īstenot dažādus vides un infrastruktūras sakārtošanas projektus: ja būsiet uzņēmušies visas valsts rūpi par akumulatoriem, tas būtu tikai godīgi.».
Laikraksta redakcija atrodas: Pasta iela 37, Jelgava, LV – 3001
Redakcijas e-pasta adrese: zinas@jelgavasnovads.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 12.02.2014
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2020 Lursoft ir Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra informācijas atkalizmantotājs. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzēs esošajai informācijai ir informatīvs raksturs un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(0)
