- Ainavniece Celmiņa Margrieta
«Sākumā man bija tikai «pliks» vārds,» mākslas zinātniece Kristīne Ogle pētījumā «restaurē» Margrietas Celmiņas glezniecības īstās krāsas un nozīmību Latvijas mākslas vēsturē.
- Vai tad jums ir fraka, mauriņas jaunkundz?
Sieviešu vēstures pētījumi un mākslas darbi arvien skaļāk un uzstājīgāk atdod balsi no vēstures izdzēsto sieviešu personībām.
- Kā starmeša gaismas kūlis
Mikroizstāde muzeja lasītavā Vizma Belševica.
- Kam pieder apgaismība un zināšanas?
«Grāmatu lasīšana mūsdienās kļūst par noteikta dzīves stila sastāvdaļu – veidu, kā padziļināt savu ikdienas dzīvi un piešķirt tai jaunu vērtību,» gatavojot cikla Latviešu grāmatai 500 programmu, secinājuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieki Maija Treile un Pauls Daija.
- Latviešu tautas diriģents
Krišjānis Valdemārs (1825–1891) pārliecināja un radīja jaunas kultūrizvēles – tu vari būt latvietis, tu vari mācīties, tu vari braukt jūrā, tu vari kļūt turīgs.
- Atsegto velvju daile
«Tas būs diezgan raibs apskats – piedzīvojums,» saka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts, aicinot izstaigāt rekonstruētās muzeja telpas Rīgas pilī
- Kāpas ieskautā Sarkandaugavas pērle
Vasarīga odiseja Dauderos Sarkandaugavā piedāvā vēstures paradoksus, ainaviskas vides un ēnas baudījumu
- Kur ar uguns ratiem taps braukts
«Tirgotāju jaunavas dziedāja smuku dziesmu, bet «uguns zirgs» šņākdams un spļaudams aizskrēja pāri mūsu ežām,» – Liepājas muzejā skatāma vērienīga izstāde par 1871. gadā atklātā Liepājas–Romnu dzelzceļa vēsturi
- Man ir sava pasaule
«Ikvienam indivīdam ir būtiska nozīme tajā, kāds ir apkārtnes gaiss, ko elpojam,» – uzskatīja kinozinātniece Valentīna Freimane, kura vairākām paaudzēm padomju aizdambētajā dzīves telpā atvēra logu uz pasauli un mākslu
- Baleta libertiāde
Kautrēdamies no malēnieša izrunas, Ludolfs Liberts (1895–1959) daudz nerunāja, bet viņam piemita skatuves instinkts un milzīgas darbaspējas.
- Kauja par Baņutu
Komponista Alfrēda Kalniņa un libretista Artūra Krūmiņa opera Baņuta ir bijusi svarīga situācijās, kad mainās laiks.
- Gadsimta iespēja
«Es vienkārši sev nepiedotu, ja nemēģinātu,» apņēmības pilna saka Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja jaunā direktore Liene Johansone
- Kad bērziem pirmās lapas plaukst
«Gribēju radīt līdzsvarotu, modernu skatījumu uz vēsturi,» saka izstādes Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē kurators vēsturnieks Jānis Šabanovs
- Tas uzsita asinis
«Folkloras kustībā cilvēki veidoja saliņas, kuras vairs nepiederēja pie totalitārisma sistēmas,» līdz pat 40 gadu senos notikumus raksturo Latvijas Universitātes profesors, etnomuzikologs, tautas mūzikas instrumentu virtuozs un komponists Valdis Muktupāvels
- Mums ir tādi resursi!
Mākslas zinātniece un kultūrvēsturniece Ieva Pīgozne uzsver, ka laikmetīgie zinātnieki nepēta un neinterpretē faktus, lai «būtu skaistāk» un «lai latvieši būtu bijuši bagātāki».
- Dot iespēju ģerbonim runāt
Mākslas zinātniece Ramona Umblija stāsta, kāpēc mūsu laikabiedri šodienas Latvijā veido savu dzimtu ģerboņus un ko mums nozīmē Eiropā jau 800 gadu senais, bet Latvijā joprojām jaunais fenomens
- Tās nebija indiāņu ciltis
«Kad paņem rokās seno mantu, pilnīgi jūti, ka tas ir kaut kas citādāks nekā tas, kas nācis no fabrikas,» – saka seno rotu un ornamentu pētniece, mākslas vēsturniece un arheoloģe Baiba Vaska
- Bez romantikas un svešvārdiem
Alfrēds Stinkuls savā autobiogrāfiskajā grāmatā Mati sarkanā vējā par hipiju dzīvi Padomju Latvijā šo laiku neromantizē.
- Tā ir saskare ar trauslumu
«Ceru, ka galvenais ir izdarīts – varam palūkoties uz mūzikas dzīves norisēm Latvijā sistematizēti un Eiropas renesanses mūzikas kontekstā,» uzsver muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa.
- GRĀMATU SKAPJA SMARŽA
Senās privātās bibliotēkas tika veidotas gan ar romantisku aizrautību, gan ar zinātnisku arhivāra precizitāti
