Nemaz jau neatceros, kad un kā tas sākās, bet gandrīz katru gadu mēs, vecie jūras vilki, kaut kur saejam kopā, lai iedzertu “par tiem, kas jūrā”, varbūt uzsauktu kādu jubilejas tostu vai vienkārši atcerētos tos laikus, kad Liepājā bija kafejnīca “Kaija” un dažādas gaumes meitenes pastaigājās gar kafejnīcas logiem, gaidot savu draugu, mīļāko, varbūt izredzēto vakaram, naktij vai tikai kādai pusstundai.