- Arī pilsētā dabai ir jābūt
Liepājas pašvaldība iespēju robežās, sadarbojoties dažādiem speciālistiem, pārvaldēm un nodaļām, meklē iespējas, kā piesaistīt finansējumu jau sen definētu zaļo vajadzību un ideju projektu konkursiem.
- Pāreja uz draudzīgo – mērķtiecīga rīcība
Pilsētvides zaļināšanas, zaļās infrastruktūras projektu un ar tiem saistīto atbalsta programmu īstenošana ir plašāka starpnozaru joma, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).
- Ne tikai mazāks rēķins, bet komforts un vērtība
Vieni no visilgāk pastāvošajiem zaļo ideju projektu veidiem ir ēku energoefektivitātes pasākumi.
- Augusta vētra bija mācībstunda arī ūdenssaimniecībās
Arī ūdenssaimniecību uzņēmumi sajuta augusta vētras sekas.
- Aģes upe – tā ir kopīga atbildība
Siguldas novada Lēdurgas pagastā ir Aģes ezers, kura krastā dzīvojošais Ģirts Liepa par savu ezeru var runāt nepaguris.
- Pie ūdeņiem nevar darīt visu, ko gribas
Dzīvojot pie ezera vai upes, cilvēkam šķiet pašsaprotami, ka viņš savu krastu var kopt pēc saviem ieskatiem – iztīrīt peldvietu, uzbērt grants kārtu, ierīkot laipu vai paņemt ūdeni dārza laistīšanai.
- Dārziņi transformējas, vajag jaunus centralizētos tīklus
Limbažu novadā būtu nepieciešams izbūvēt centralizētās kanalizācijas un vietām arī ūdensapgādes tīklus kādreizējās dārziņu teritorijās pilsētas pievārtē, kā arī Skultes pagastā, stāsta SIA “Limbažu siltums” ražošanas direktora vietnieks Normunds ZAĶIS.
- Attīstībai nepieciešami divi miljardi eiro
“Sabiedrības mērogā un nacionālajās interesēs ir veidot centralizētos ūdensapgādes tīklus teritorijās, kas ir blīvi apdzīvotas,” pauž S.
- Efektīvi saimniekojot, emisija samazinās
Klimatneitralitāte ir aktuāla arī lauksaimniecībā, tāpēc zemnieki arvien biežāk dzird par šo tēmu.
- Ekoprints – apzināta attieksme pret vidi
Rēzeknes novada Pušā atrodas ekoprinta studija “Maarga”, kurā saimnieko Zaiga Lāce un Sanita Vjakse.
- Mēs varam ietekmēt to, kā dzīvojam
Viduslatgales pārnovadu fonda vadītājas Evijas Gurgānes un viņas komandas darbs ir rakstīt un īstenot ilgtspējīgas attīstības, zaļās domāšanas, zaļās saimniekošanas un zaļā dzīvesveida projektus.
- Ir labāk, tomēr izsmēķi pludmalē vēl gozējas
Cigarešu izsmēķi joprojām ir viens no galvenajiem piesārņojuma avotiem pludmalēs, kas ne tikai izraisa riebumu, bet arī ievērojami iespaido dzīvo dabu.
- Iepakojuma revolūcija sākusies
No augusta Eiropas Savienībā sāka piemērot Regulu par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, kas turpmākajos gados būtiski mainīs prasības iepakojumam arī Latvijā.
- Ļauj, lai daba pelna naudu
Mežkopis Agnis Graudulis un biotopu un sugu aizsardzības eksperte Agnese Priede Saldus novada Vadakstes pagastā ar savu piemēru māca mežu īpašniekiem un citiem interesentiem dabai tuvu mežsaimniecību.
- Glābšanas risks – pārlieku pieķerties
Ja nelaimē nonācis cilvēks, saucam Neatliekamo medicīniskās palīdzības dienestu, taču kur meklēt palīdzību, ja tā vajadzīga savvaļas dzīvniekam vai putnam?
- No vienas puses aizsargājam, no otras – meklējam iespējas to nedarīt
“Cilvēki domā tikai par sevi – kad ir izdevīgi, dabu vajag, jo gribam dzīvot klusā, skaistā vietā un pie dabas, bet, kad nav izdevīgi, daba ir šķērslis un traucēklis,” tā, vaicāta, vai spējam sadzīvot ar dabu, saka Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
- Ķemeru Nacionālais parks vilina un izaicina
No četriem Latvijas nacionālajiem parkiem Ķemeru parks ir kā vidējais bērns ģimenē.
- Kad vienā dienā nolīst visa mēneša norma…
Lai arī vairākas nedēļas jau pagājušas, daudziem vēl prātā skats Talsu pusē, kur 20.
- Purvam iedod jaunu dzīvi, piešķir jaunu mērķi
Kā dzird runājam, Eiropas Savienības lēmumu rats varbūt griežas gaužām lēni, toties teju vai neapturami.
- Vieta arī dabas izglītībai
Iespēja iepazīt bioloģiski vērtīgo pļavu augus, meža pārsteigumus un citus Čužu purva brīnumus, ieklausoties LatViaNature dabas ekspertes Lindas Uzules aizraujošajā stāstījumā, mums bija īpašā pastaigā pa dabas taku.
