- Klimata mītiem internetā laba augsne
Informācija par klimata pārmaiņām mūsdienās sastopama teju ik uz soļa – ziņu portālos, sociālajos medijos un politiskajās diskusijās.
- Pašu audzēti dārzeņi un ogas, augstās dobes un bezgaļas maltītes
Dienvidkurzemes novada Nīcas pirmsskolas izglītības iestāde “Spārīte” kopš 2017.
- Projekts, kurš mainīja ikdienas paradumus
Limbažu novadā viena no aktīvākajām ekoskolām jau 13 gadus ir Limbažu vidusskola, kur šo projektu vada skolotāja Daiga Rudzīte.
- No prognozēm līdz rīcībai: sabiedrības aizsardzība
Vides kvalitāti arvien biežāk palīdz novērtēt ne tikai speciālistu pārbaudes un laboratorijas analīzes, bet arī digitāli mērījumu rīki – sensori, automātiskās novērojumu stacijas un publiski pieejamas datu platformas.
- Datos pamana to, ko ar aci neredz
Vides kvalitāti arvien biežāk palīdz novērtēt ne tikai speciālistu pārbaudes un laboratorijas analīzes, bet arī digitāli mērījumu rīki – sensori, automātiskās novērojumu stacijas un publiski pieejamas datu platformas.
- Karostas mūzikas skolu vadīs Svens Renemanis
Par Liepājas Karostas mūzikas skolas direktoru apstiprināts Svens Renemanis, kurš atklātā konkursā atzīts par piemērotāko pretendentu.
- Par “Liepāja 2027” finansēm atbildēs Kristīne Liepa-Prese
Ar 5. maiju nodibinājuma “Liepāja 2027” valdes locekles finanšu un juridiskajos jautājumos amatā stāsies Kristīne Liepa-Prese.
- Vai jūs šķirojat plastmasas iepakojumu?
Agnese, kosmētiķe: – Jā, mājās šķirojam atkritumus.
- Saule dod enerģiju par brīvu, iztrūkst vēja pienesuma
Saules enerģijas ražošanā esam sasnieguši savus mērķus, taču vēja parku izveidē atpaliekam ne tikai no plānotā, bet arī no Baltijas valstu kaimiņiem.
- Pašvaldību ieceres saistītas ar vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu
Vides politika ietver plašu pasākumu kopumu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un informētību par vides stāvokli.
- Ceļā uz neto nulles emisiju nozīmīga loma arī pašvaldībām
Neto nulles emisija pēdējos gados ir kļuvusi par svarīgu jēdzienu Latvijas un Eiropas Savienības klimata politikā.
- Klimatneitralitātes aktivitāšu finanšu avoti ES un Latvijā. Pašvaldībām pieejamais finansējums, tuvākie uzdevumi
Klimatneitralitāte nozīmē, ka cilvēku darbības rezultātā atmosfērā netiek palielināts kopējais siltumnīcefekta gāzu daudzums.
- Ja visi kliegsiet, ka jums nevajag
Nemazinās pretestība vēja parku iecerēm Dienvidkurzemē.
- Liepājā radīs kvalitatīvu zaļumu
Lielākais laiks un finansējums projekta “GREEN” īstenošanā tiks veltīts pilsētas jaunā apzaļumošanas plāna izstrādei, pirmajā apspriešanas sanāksmē uzsvēra Liepājas pašvaldības Vides daļas vadītāja Dace Liepniece.
- Klimatu mainīt nevaram, bet pielāgoties pārmaiņām mums jāspēj
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska un parlamentārais sekretārs Jānis Irbe, ierodoties reģionālajā vizītē Kurzemē, tikās gan ar Valsts vides dienesta speciālistiem Liepājā, gan pašvaldību pārstāvjiem, tāpat sarunājās ar iedzīvotājiem Pāvilostā un tikās ar presi.
- Jūras krasta stiprināšana pabeigta
Pabeigta jūras krasta nostiprinājuma izbūve 431 metra garumā no Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām līdz krasta aizsargbūvei – būnai.
- Pļavas ienāk pilsētā
Liepājā vairākās vietās izveidotas krāšņas oāzes – zeļ, zied un smaržo pilsētas pļavas.
- Beigts ronis pludmalē pats no sevis neizgaisīs
Piekrastē gan liepājnieki, gan novadnieki nereti var uziet beigtu roni.
- Rūpes par dabu ar piedzīvojumu garšu
Vides ekspedīcija “Mana jūra” šonedēļ Nidā pabeigusi ikgadējo gājienu un atkritumu monitoringu.
- Skatīt planktonus un izzināt jūru
Somijas Vides institūta jūras pētnieciskais kuģis “Aranda” pagājušajā nedēļā bija piestājis Tirdzniecības kanālā iepretim Muitas mājai, un kuģa zinātnieku komanda tikās ar liepājniekiem un pilsētas viesiem, lai iepazīstinātu ar jūru un okeānu izpēti, Baltijas jūras vidi.
