- Laižam dabā!
Skolēnu ekskursijas rudeņos un pavasaros ir tik ierasts un reizē atmiņā paliekošs pasākums, ko pieminam vēl gadiem ilgi, kad sen jau esam prom no skolas.
- Apzināties un nosaukt vārdā
Kalētu pamatskola pēc zaļiem principiem darbojusies vienmēr – uzskata ekoskolas programmas koordinatore, skolotāja Gunta Ziemele.
- Nav interneta – ņem puķupodu
Mācībām par vidi ir jābūt pēc iespējas praktiskām.
- Vienkārši – nav!
Lūkass ir students no Vācijas, un viņa vaigs ir mazliet apaudzis ar bārdu.
- Cilvēks ir lielākā problēma
Vai Liepāja ir zaļa un videi draudzīga pilsēta?
- Grib augt kopā ar pludmali
Liepājas kā uzņēmējdarbībai labas vietas potenciāls var būt arī tās tuvums dabai.
- Tam, ko apēdam, ir nozīme
"Arvien vairāk ir cilvēku, kas izvēlas eko produkciju," apliecina Zāļu ielas veikaliņa "Elza" saimniece Zanda Ančenko, priecājoties par katru jaunu klientu.
- Bez starpniekiem, un veselīgi
Jau divus gadus Liepājā darbojas tiešās pirkšanas pulciņš – pircēju organizēta regulāra pārtikas iegāde no vietējiem zemniekiem, neizmantojot starpnieku pakalpojumus, bet ieguldot savu laiku un dalību.
- Sakoptībā gružot grūtāk
Atpūtnieki priecājas par iespēju pavadīt laiku sakoptā vidē, taču reizēm mēdz piemirst, ka tīrība nerodas pati no sevis.
- Otrs mūžs vecajām mājām
Kamēr Rīgā daudzdzīvokļu namu renovācija ir bērnu autiņos, liepājnieki šai ziņā ir vieni no veiksmīgākajiem valsts mērogā.
- Mainām paradumus!
"Tā ir kā iziešana ārpus komforta zonas," runājot par paradumu maiņu elektroenerģijas lietošanā ikdienā, saka "Elektrum" Energoefektivitātes centra elektroinženieris ANDRIS SPĪDĀNS.
- Ko jums nozīmē jūra?
Mārīte Leja – pastniece: – Mēs šeit dzīvojam pie jūras, dzīve bez tās nemaz nebūtu iedomājama.
- Zvejniekam dzīve – kā pa viļņiem
Saulainajā darbdienas pievakarē, kad ar zvejnieku ĒRIKU FREIDENFELDU tiekamies Pāvilostas ostā, tur ir pavisam kluss.
- Mākslinieciski par jūras krasta eroziju
Šovasar Liepājā norisinājās starptautisks sadarbības projekts "ART/MOSPHERE Baltic", kurā jaunie liepājnieki, sadarbojoties ar pētniekiem no Liepājas Universitātes un māksliniekiem no Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijas, izstrādāja scenārijus jūras krasta erozijai.
- Iejūgt viļņu spēku un izvārīt agaru
Liepājas Universitātes Dabaszinātņu un inovatīvo tehnoloģiju institūta zinātnieki strādā vairākos pētījumu virzienos, un atsevišķa četru cilvēku grupa ir nodarbināta tieši jūras resursu izpētē – norāda institūta vadītājs, asociētais profesors Armands Grickus.
- Jūru izmantos aizvien vairāk
Jūras telpiskais plānojums, kas attiecas gan uz Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, gan ekskluzīvo ekonomisko zonu, ir orientieris un vadlīniju kopums.
2016/07/27,
Kurzemes Vārds, Kristīna Veidemane, Baltijas vides foruma valdes priekšsēdētāja, jūras telpiskā plānojuma izstrādes vadītāja
- Jūru indē pat ar ausu kociņiem
Piesārņojums ar dažādiem atkritumiem kļūst par aizvien nozīmīgāku draudu arī Baltijas jūras videi.
- Kas kuram ir vērtība?
Dabas vērtības savā pašvaldībā ierīkotajos liegumos cenšas aizsargāt paši iedzīvotāji.
- Kāpēc ir jāsargā dabas vērtības?
Sintija Paupe – māmiņa: – Ir jāsargā pilnīgi viss: ūdens, gaiss, zeme, dzīvnieki, putni utt.
- Atpūta saskaņā ar dabu
Pirms 20 gadiem ziemupnieki Zaiga un Edgars Kuplie nolēma divas istabas savā mājā atvēlēt viesu uzņemšanai.