- Par sāpi vajag runāt
„Man kā sievietei strādāt Ukrainā kara laikā – tas nav nekas ekskluzīvs, jo to dara arī Latvijas Radio kolēģe Indra Sprance un Ieva Vārna no TV3.
- Ne vieni piekāpsies, ne otri atkāpsies
„Esmu šeit tāpēc, ka visi zina, kas pasaulē notiek. Viens no maniem mērķiem ir cīņā pret agresorvalsti Krieviju sniegt atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tur cilvēki ir pateicīgi par jebkādu palīdzību no citām zemēm,” tā sarunu ar klausītājiem Alsungas tējnīcā Sapņotava sāka Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks JĀNIS SLAIDIŅŠ.
- Nekas vairs nebūs kā pirms tam
ANNA PROCENKO kopā ar meitiņām Valēriju un Vladislavu pirms diviem gadiem, viņu dzimtenē Ukrainā sākoties karam, patvērumu radušas Latvijā.
- „Mana pilsēta tikpat kā izpostīta”
34 gadus vecais ukrainis IVANS ZJUMKINS no Hersonas pagājušā gada vasarā pametis Krievijas armijas okupēto pilsētu un atbraucis uz Latviju, lai atrastu darbu, nodrošinātu iztiku sev un palīdzētu vecākiem, kuri joprojām nevēlas savas mājas Ukrainā pamest.
- Okupanti Tatjanai atņēma visu
Viņai bija viss – veiksmīga ārstes, gastroenteroloģes un ultrasonogrāfijas speciālistes karjera, nodrošināta dzīve un pašai sava dzīvesvieta ar skatu uz Melno jūru, bet tad atnāca krievu okupanti, kuri atņēma visu.
- Mēnesis agresijas, šausmu un ciešanu
Agrā 24. februāra rītā notika tas, par ko Eiropa un visa pasaule 21. gadsimtā pat nepieļāva domu, – Krievija sāka plaša mēroga karu Ukrainā.