- Ilgmūžības līdzeklis – zeltsakne
Rendas Upmaļu saimnieki Māra un Dainis Bergmaņi audzē tējas un garšvielas, tostarp vērtīgo ārstniecības augu – zeltsakni jeb rožaino rodiolu.
- Daļējai kredītprocentu dzēšanai
Lai lauksaimniekiem nodrošinātu naudu daļējai kredītprocentu dzēšanai, valdība apstiprinājusi grozījumus valsts un Eiropas atbalsta piešķiršanas kārtībā, lai veicinātu investīcijas, papildus paredzot 6,7 miljonus eiro.
- Gaida zivsaimnieku ieceres
Lauku atbalsta dienests (LAD) aicina no 10. oktobra līdz 15. decembrim pieteikt projektus zivsaimniecībā.
- Āfrikas cūku mēra draudi
Aizvadītajā nedēļā Bauskas pusē konstatēts jauns Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūku novietnē – Latvijā šogad jau vienpadsmitais.
- Ko mūsējie var mācīties no igauņiem
„Piena un gaļas lopkopībai ir potenciāls, bet to var sasniegt, tikai meklējot veidus, kā savam ražojumam piešķirt pievienoto vērtību.
- Izmaiņas ir bijušas un būs
Lauksaimniecības politikā pirmajā vietā ir ekonomika, tad tirgus aizsardzība un tikai tad zaļās idejas – tāds ir Zemkopības ministrijas viedoklis.
- Svarīgākais ir atrast līdzsvaru
„Nesen lidojām pāri Latvijai: nu, kur vēl zaļāka zeme, salīdzinot ar tiem Nīderlandes un citu Eiropas valstu brūnajiem kvadrātiņiem!
- Pamatā ir ekonomika
Ir aktīvi jāiestājas par mūsu lauksaimnieku konkurētspējas paaugstināšanu – tāds vienots secinājums izskanēja Eiropas Parlamenta (EP) Latvijas deputātu un zemkopības ministra Armanda Krauzes tikšanās laikā nesen Briselē, kurā tika spriests par tiešo maksājumu izlīdzināšanu, adekvātu finansējumu lauku attīstībai, kas ir ciešā saistībā ar topošo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam.
- Konsultanti atved vērtīgu pieredzi no Īrijas
Programmas dažādām nozarēm
- Vajag vairāk pētīt
Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: – Nupat plenārsēdē ar nelielu balsu vairākumu pieņēmām savu pozīciju attiecībā uz jaunajiem genomikas paņēmieniem, kas auga organisma ģenētisko materiālu maina.
- Genomika. Vai jauni noteikumi palīdzēs ceļā uz zaļo ekonomiku?
Lai pārtikas sistēma būtu ilgtspējīga, Eiropas Parlamenta deputāti atbalstījuši noteikumus, kas dažus augus, kuri iegūti ar jaunajiem genomikas* paņēmieniem, ļauj vieglāk pielīdzināt tradicionāli audzētajiem, bet citiem noteikumi ir stingrāki.
- Citur bioloģiskie pieaug, Latvijā sarūk
Pasaulē arvien lielāku nozīmi ieņem bioloģiskā pārtika, kas nesatur nekādus ģenētiski modificētus organismus, jo ir stingri aizliegts tos ne tikai audzēt, bet arī izmantot lopbarībā un produktu pārstrādē.
- Darīt atbilstoši savām spējām
Ināras un Jura Paiču piemājas saimniecībā Liepziedi Snēpeles pagastā visvairāk apmeklētāju esot zemeņu laikā, jo pēc svaigajām ogām braucot daudz lasītāju.
- „Jāmauc tālāk – padoties nav manā dabā”
„Turpināt strādāt vai mest visu pie malas un varbūt braukt citur?” tā skrundenieks, zemnieku saimniecības Jaunkļavas īpašnieks ANDREJS SALMINS atklāti saka par graudkopību šodien. Tomēr mest plinti krūmos viņam nav raksturīgi.
- Kas svarīgs šajā sezonā
Seminārā Alsungas kultūras namā lektori stāstīja par pavasara darbiem dārzkopībā un puķkopībā, jaunumiem nodokļu sistēmā un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas biroja pakalpojumiem.
- Tikai viens brauciens
Padures uzņēmuma Upeskalni AB saimniecības vadītājs Normunds Feters-Fekters stāsta, ka jaunā pieeja jau izmēģināta – bez aršanas, kultivēšanas un minerālmēslu sēšanas, tikai ar sējmašīnu pa taisno uz lauka.
- Nedrīkst uzspiest
,,Galvenais, lai lauksaimniecības politika nebūtu absurda – no viena grāvja otrā,” teic Gudenieku saimniecības Akmeņkalni saimnieks Ainars Bierands.
- Art vai neart?
Lauki jau labu laiku kopš apstrādāti ziemas guļai: pateicoties laika apstākļiem, ziemāji iesēti agrāk nekā citus gadus, vasarājiem sagatavotā zeme gaida pavasari un sējēju ar arklu vai bez tā.
- Pilnīgi bez tā nevarēs
Durbes zemnieku saimniecībā Pīlādži ilgus gadus arkls bijis viens no pamatagregātiem, bet jau otro sezonu nedaudz tiekot izmēģināta minimālā augsnes apstrāde.
- Tautasdziesmu pieeja vien neder
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks ir viens no bezaršanas metodes pētniekiem, aizstāvētājiem un ieviešanas iniciatoriem.
