- Būt savējai zivij savā dīķī
ILZE UN ĢIRTS IMMERI, viņu dēli Krišjānis un Gustavs, kā arī kaķenes Frīda un Marta un suņu meitene Snifa trīs gadus Paduri sauc par savējo.
- Iedzīvotāju migrācijai ir dažādi līmeņi: no laukiem uz tuvējo centru, no mazpilsētas uz lielpilsētu vai arī prom no Latvijas. Bet kas vajadzīgs, lai cilvēki atgrieztos?
LIKUMS RISKĒ AIZBRAUKUŠOS NESASNIEGT
- Vai zināt kādu, kurš no lielpilsētas vai ārzemēm atgriezies uz dzīvi mazpilsētā vai laukos?
Kārlis Romonovskis, pensionārs: – No manējiem neviens uz ārzemēm nav braucis strādāt vai dzīvot, tāpēc nav vajadzības atgriezties.
- Kā vērtējat situāciju, kad vecāki dzīvo un strādā ārzemēs, bet viņu bērnus Latvijā audzina radi?
Estere Megne, skolniece: – Man nav zināmi konkrēti gadījumi, bet šķiet, ka bērniem vajadzētu braukt līdzi, jo pietrūkst vecāku, ja visi nedzīvo kopā.
- „TAS BIJA VIŅAS PAŠAS LĒMUMS”
Pirms trim gadiem vārmenieces Ineses Bražes māsa ar vīru aizbrauca strādāt Anglijā.
- Vecāki tur, bērni šeit
Kad ģimene nolemj braukt peļņā uz ārzemēm, jānokārto, kur paliks nepilngadīgie bērni; pie kā dzīvos, ja līdzi nebrauks; kādā valodā mācīsies, ja aizbrauks.
- Aiziet ļaudis, aiziet muižas
Ar seniem namiem ir tāpat kā ar veciem cilvēkiem: vieni mīlēti un loloti turpina pilnvērtīgu dzīvi, citi, lai arī savecējuši, dzīvo kopā ar tuviniekiem, bet ir daļa tuvinieku (īpašnieku) pamesto un aizmirsto.
- Neatrada īsto komandu
Pēc trīs gadu intensīvas darbības pārdošanai atkal izlikta Padures muiža Kuldīgas novadā.
- Labojums
7. oktobra Kurzemnieka rakstā Katram savās mājās vislabāk, ieviesušās kļūdas.
- Lai lauki nepaliek bez cilvēkiem
(Iepriekšējie stāsti 14., 19. jūnijā, 5., 17. jūlijā, 2., 19. augustā, 6. septembrī.).
- Liela un draudzīga saime
Iepriekšējie stāsti 14., 19. jūnijā, 5., 17. jūlijā, 2., 19. augustā, 6. septembrī. Katrs bērns, kurš piedzimst pagastā, ir vērtība, jo jaunie dodas prom no dzimtajām mājām.
- Vai un kāds atbalsts no valsts, pašvaldības vai sabiedrības būtu vajadzīgs daudzbērnu ģimenēm?
Astrīda Čerepoka, pensionāre: – Domāju, ka vairāk atbalstam jābūt tieši no valsts.
- Kuriem cilvēkiem, jūsuprāt, pienāktos sociālie dzīvokļi? Cik lielu daļu ienākumu jūs atdodat par savu mājokli?
Līga Gaile, uzņēmēja: – Tiem, kuriem grūti dzīvot.
- Te dzimuši, te paliks
Uz Kuldīgas novada Īvandes pagasta Mazīvandes sociālo māju devāmies tāpēc, lai ar iemītniekiem parunātu par iztikšanu no minimālās vai invaliditātes pensijas un par piepelnīšanos ar ogām un sēnēm.
- Ir dota iespēja
Lielākā daļa sociālo māju iemītnieku tajās dzīvojuši jau pirms tam, kad ēkai noteikts šāds statuss, skaidro Kuldīgas novada domes dzīvokļu speciāliste Elīna Iļjina.
- „Mēs cenšamies, bet arī pašiem jācenšas”
Visās sociālajās mājās, ko apsaimnieko pašvaldības uzņēmums Kuldīgas komunālie pakalpojumi (KKP), iznāk vairāk ieguldīt, nekā no īres maksas saņemt pretī, saka apsaimniekošanas daļas vadītāja Ita Bērziņa.
- Lai lauki nepaliek bez cilvēkiem
Mazi ienākumi un dzīve uz nabadzības sliekšņa vai neciešamos apstākļos, ārsts, pasts un citi pakalpojumi tālu, trūkst normāla mājokļa, ir slikta satiksme un ceļi.
- Vai cilvēki ar garīgiem traucējumiem var dzīvot patstāvīgi? Kā viņiem palīdzēt iekļauties sabiedrībā?
Zane Sedliņa, masiere: – Tas atkarīgs no slimības.
- Kur piemērota vieta jaunietim ar garīgiem traucējumiem?
Iepriekšējie stāsti 14., 19. jūnijā, 5., 17. jūlijā. Puisis atzīst, ka ir aizdedzinājis gan telpas, gan zāli, un pēc katras tādas reizes viņš nogādāts psihiatriskajā klīnikā Liepājā.
- Ar četriem bērniem grūti neesot
MAIRITA UN VITĀLIJS PUPURI ar četriem bērniem savulaik pieredzējuši materiālas grūtības, bet tagad teic, ka dzīve kļuvusi labāka un daudzbērnu ģimenēm nemaz neejot slikti.
