- Kurzemnieku ķēdes dzejolis gulbim
Ligzdo Kurzemē – tāds bija motīvs Kurzemes Dzejas dienās Tukumā.
- Čaka rindas šodien atbalsojas
Ikgadējā jaunatnes radošo mākslu simpozijā Sirdsvārdi Latvijai, kas šoreiz veltīts Aleksandra Čaka 125. jubilejai, starp vairāk nekā 160 darbiem no visas valsts literāro darbu kategorijā laurus plūkušas Kuldīgas vidusskolu audzēknes.
- Dzīles un virsmas Kurzemes Dzejas dienās
Kurzemes Dzejas dienas katru gadu notiek citā pilsētā, un šogad bija kārta Talsiem.
- Zudušo Brīvībeni meklējot
„Autoram jābūt daudz zinošākam par saviem varoņiem,” tā Kuldīgas bibliotēkā klausītājiem atklāja rakstnieks, režisors un mākslinieks SVENS KUZMINS.
- Romāns kā autore – viegls, dzirkstošs un kaislīgs
„Pati neticēju, tomēr to izdarīju.
- Rakstītais vārds – emocijām, pārdomām, atziņām
Šodien Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā ikgadējais simpozijs – šoreiz Aspazijas un Raiņa 160. jubilejai veltītā literārā konkursa noslēgums, tiek sumināti laureāti, notiek interesantas lekcijas un radošās rakstīšanas nodarbība.
- Latvijā strādāt un elpot ir viegli
Pēc pašas pieredzes viņa zina, cik minūtēs jāreaģē uz brīdinājumu par vienas vai citas raķetes uzlidojumu, un ir sapratusi, ka savā zemē vairs nevar savā profesijā strādāt pilnvērtīgi.
- Iekšējo dzirksti meklējot
„Katram ir tiesības rakstīt savu dzejoli. Tas, ko raksta, tajā brīdī ir reāls. Bet galvenais ir otrā cilvēkā kaut ko iesvārstīt,” tā uzskata dzejnieks MĀRIS SALĒJS, īstajā vārdā Marians Rižijs. Par sevi viņš tomēr saka: „Es sevi pozicionēju ne kā dzejnieku, bet kā bibliotekāru, atdzejotāju, tulkotāju, literatūrkritiķi. Dzejnieks esmu nevis pēc nodarbošanās, bet pēc dvēseles struktūras.”.
- Pateicībā latviešiem tulko Lāčplēsi ukraiņu valodā
Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas rezidents PETRO TARAŠČUKS no Ukrainas, uzturoties Ventspilī, mācījās latviešu valodu un tulkoja Andreja Pumpura eposu Lāčplēsis.
- Ukraiņiem te ir pleca sajūta
Es biju dzirdējusi, ka Latvijā ukraiņus uzņem labi, taču tas, ko šeit piedzīvoju, ir patiešām apbrīnojami.
- Jēgpilnas atbildes uz lielajiem jautājumiem
„Dzīvojam revolucionāru, vēsturisku pārmaiņu laikos. Ukrainas karš pasauli izmainīs neatgriezeniski. Savukārt mākslīgais intelekts ir tehnoloģija, kuras iespējas mēs pat neapjaušam,” tā tikšanās reizē Kuldīgā teica rakstnieks un politisko procesu komentētājs JURĢIS LIEPNIEKS.
- Veidenbaums. Versijas
„Rakstīju šo grāmatu ar lielu cieņu un mīlestību. Eduards ir mans mīļais dzejnieks. Viens no tiem, kuri manu dzīvi iegrozīja citā gultnē jau vidusskolas laikā. Bet tā ir mana grāmata – mana versija par Veidenbaumu,” tā tikšanās reizē Kuldīgas galvenajā bibliotēkā rakstnieks ARNO JUNDZE teica par savu jaunāko darbu Es nemiršu nekad.
- Ciemojas fantāzijas rakstniece
„Rakstīšana – tas nav mans peļņas veids, tā ir mana sirdslieta,” tā, tiekoties ar interesentiem Kuldīgas bibliotēkā, atzina fantāzijas žanra rakstniece Linda Nemiera.
- Garīga cilvēka atnākšana
Grāmatas Kalendārs mani sauc autors Andris Kalnozols šobrīd ir popularitātes virsotnē.
- Ukraiņi uzlādē pasauli ar drosmi
Ukraiņu rakstniece Taņa Postavna pašlaik būtu uzturējusies Ventspils Rakstnieku mājā un rakstījusi grāmatu bērniem.
- Vērts atvērt! Dzīve ar visiem plusiem un mīnusiem
Maijas Miglas-Streičas romāns Matildes gadsimts izved cauri 94 gadiem pagājušajā gadsimtā – tik nodzīvoja viņas vecmāmiņa Matilde, kuras dzīvesstāsts likts darba pamatā.
- Koki dzīvo mums blakus. Ko tie stāsta?
Ko par sevi var pavēstīt bērzs, egle, priede, ozols, liepa, kļava, apse, melnalksnis, baltalksnis un osis, tas lasāms aprīlī klajā laistajā grāmatā Koku stāsti.
- Ilgais ceļš uz rakstīšanu
Tikšanās ar rakstnieci DACI VĪGANTI no Jūrmalas pērn Kuldīgas bibliotēkā notika Valsts kultūrkapitāla fonda finansētajā projektā Rakstnieks.
- Grāmata, kas radīta Kuldīgā
Kuldīgas bibliotēka šogad svin 100. jubileju.
- Kā uzrakstīt lugu?
Daces Micānes-Zālītes darbnīca Dzejas dienās Tukumā vairāk vēstīja par drāmu nekā dzeju, tomēr sanākušie izvēli nenožēloja.
