- Labu lietu otram dot
Neizmest, bet atdot – tādi visbiežāk ir centieni, dodot lietai otru dzīvi.
- Konteineri tekstilam piepildās straujāk
Liela daļa sabiedrības pārskata savu garderobi un atbrīvojas no nederīgā, apnikušā apģērba un apaviem vismaz reizi gadā vai pat biežāk, un tas apliecina, ka atkārtotai lietošanai derīgs tekstils var veidot būtisku daļu no kopējā atkritumu apjoma.
- PĀRTIKAS ATKRITUMI ir mūsu kopīgā atbildība
Pārtikas atkritumu samazināšana ir viens no lielākajiem uzdevumiem, kam pievērš uzmanību Eiropas Savienībā (ES), un katrai dalībvalstij ir pienākums uzskaitīt un ziņot par valstī radītajiem pārtikas atkritumiem, lai novērtētu progresu un saprastu, kā visefektīvāk rīkoties, lai tos mazinātu.
- Aģes upe – tā ir kopīga atbildība
Siguldas novada Lēdurgas pagastā ir Aģes ezers, kura krastā dzīvojošais Ģirts Liepa par savu ezeru var runāt nepaguris.
- Pie ūdeņiem nevar darīt visu, ko gribas
Dzīvojot pie ezera vai upes, cilvēkam šķiet pašsaprotami, ka viņš savu krastu var kopt pēc saviem ieskatiem – iztīrīt peldvietu, uzbērt grants kārtu, ierīkot laipu vai paņemt ūdeni dārza laistīšanai.
- Attīstībai nepieciešami divi miljardi eiro
“Sabiedrības mērogā un nacionālajās interesēs ir veidot centralizētos ūdensapgādes tīklus teritorijās, kas ir blīvi apdzīvotas,” pauž S. Dejus.
- Augusta vētra bija mācībstunda arī ūdenssaimniecībās
Arī ūdenssaimniecību uzņēmumi sajuta augusta vētras sekas.
- Iepakojuma revolūcija sākusies
No augusta Eiropas Savienībā sāka piemērot Regulu par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, kas turpmākajos gados būtiski mainīs prasības iepakojumam arī Latvijā.
- Ir labāk, tomēr izsmēķi pludmalē vēl gozējas
Cigarešu izsmēķi joprojām ir viens no galvenajiem piesārņojuma avotiem pludmalēs, kas ne tikai izraisa riebumu, bet arī ievērojami iespaido dzīvo dabu.
- Ļauj, lai daba pelna naudu
Mežkopis Agnis Graudulis un biotopu un sugu aizsardzības eksperte Agnese Priede Saldus novada Vadakstes pagastā ar savu piemēru māca mežu īpašniekiem un citiem interesentiem dabai tuvu mežsaimniecību.
- Glābšanas risks – pārlieku pieķerties
Ja nelaimē nonācis cilvēks, saucam Neatliekamo medicīniskās palīdzības dienestu, taču kur meklēt palīdzību, ja tā vajadzīga savvaļas dzīvniekam vai putnam?
- Ķemeru Nacionālais parks vilina un izaicina
No četriem Latvijas nacionālajiem parkiem Ķemeru parks ir kā vidējais bērns ģimenē.
- No vienas puses aizsargājam, no otras – meklējam iespējas to nedarīt
“Cilvēki domā tikai par sevi – kad ir izdevīgi, dabu vajag, jo gribam dzīvot klusā, skaistā vietā un pie dabas, bet, kad nav izdevīgi, daba ir šķērslis un traucēklis,” tā, vaicāta, vai spējam sadzīvot ar dabu, saka Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore GITA STRODE.
- Videi draudzīgas izvēles sākas mājās
Ikdienā mēs izmantojam desmitiem dažādu tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļu, reti aizdomājoties par to ietekmi uz vidi un mūsu pašu labsajūtu.
- Aprites ekonomika ir arī par kāpuriem
Tīro tehnoloģiju klasteris “CleanTechLatvia” sadarbībā ar SIA “Biomund” īstenojis inovatīvu projektu – insektu audzēšanas eksperimentālās pilotiekārtas izveidi.
- Lielais plēsējs nav retums mežā, bet lācim nav jābūt pilsētā
Lācis pastaigājas pilsētā – tāda ziņa no Jēkabpils maija beigās satricināja vai visu Latviju.
- Kur ir atkritumi, tauriņus reti redzam
Vasara ir laiks, kad apkārt viss zied un zaļo.
- Ventā papildina lašu krājumus
Ventā, netālu no Kuldīgas vecā ķieģeļu tilta, tika izlaisti gandrīz 3000 lašu smolti*, kas audzēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavā “Pelči”.
- Piesārņojums kļūst par resursu
Gan lielu akvakultūras saimniecību, gan piemājas privāto dīķu turētājiem bieži nākas cīnīties ar skābekļa trūkumu ūdenī, bet Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra zivsaimniecības eksperts, zivkopis un “Dzērbenes zivju” īpašnieks RAIVIS APSĪTIS pirms sešiem gadiem atklāja inovatīvu risinājumu, kā uzlabot ūdens kvalitāti ar videi draudzīgiem paņēmieniem.
- Maluzvejniecība samazinās
“Mūsu galvenais uzdevums ir saglabāt zivju resursus. Nevis gaidīt, kad notiks pārkāpums, bet to jau iepriekš novērst,” saka Valsts vides dienesta Dienvidrietumu reģionālās pārvaldes Zvejas kontroles daļas galvenais inspektors Jānis Sprugevics.
