- Vairāk nekā citiem
Kāds cilvēks man diezgan regulāri zvana: „Nekādi nevaru atcerēties, kā jāsaka pareizi: vairāk kā vai vairāk nekā?
- Nesauciet mani par reģionu cilvēku!
Ir kāds vārds, kuru valodā sevišķi izjūtu kā svešķermeni un, ja vien drīkstu nelietot, pati to nelietoju: reģions. Man ir daudz iemeslu.
- Daudzveidību – arī vārdu pļavā
Turpinām par t.s. modes vārdiem, kas sastopami teju uz katra soļa un no kuriem vajadzētu izvairīties, jo runu vai rakstītu tekstu tie padara nevis modernu un labskanīgu, bet gan abstraktu, nekonkrētu un, atvainojiet, arī apnicīgu.
- Visi pēc vienas modes
Valodā visos laikos noteikti vārdi viļņveidīgi ir uzpeldējuši popularitātes virsotnē un kādu laiku tur turējušies.
- Arī domai gadās paslīdēt
Gan ikdienas runā, gan rakstītos tekstos gadās valodas piemēri, kuros kāds vārds izvēlēts nepareizi.
- Mazliet vairāk cilvēcības
Es negribu būt persona. Gribu, lai mani uztver kā cilvēku. Jo vairāk cits citu saucam par personām, jo bezpersoniskāk skan. Kādēļ daudz ko vairs nesaucam vienkāršos, cilvēcīgos vārdos, bet nez kāpēc gudrojam, ko vēl varētu sapiņķerēt un aizplīvurot?
- Jāatceras formula. It kā vienkārši
Televīzijas ziņu sižetā dzirdēju divus teikumus, kas liecināja, ka vajadzības izteiksmes lietošanā jaunā žurnāliste diemžēl pagalam sapinusies un acīmredzot nav bijis padomdevēja, kurš pirms ētera tekstu pielabo.
- Kad tuvojas svarīgi valsts svētki
Novembris Latvijā allaž ir patriotiskais mēnesis, tāpēc šoreiz īss atgādinājums par mums nozīmīgo valsts svētku rakstību.
- Es – par vienkāršību
„Risināsim, īstenosim, sakārtosim, nodrošināsim, attīstīsim…” Cik bieži ik dienu dzirdat šos vārdus? Vai izklausās pēc cerīga solījuma un skan oficiāli? Nē, atvainojiet – bieži tas tikai tricina gaisu, smērē papīru un jauc galvu. Tukšvārdība.
- Nost ar veikšanu!
Der padomāt, pirms šādus manevrus veikt.
- Ak, tās -šanas…
Vai daudzi to atceras? Jau skolā mums mācīja: domrakstos jāizvairās no daudzām -šanām.
- Viss kļuvis tik aktuāls…
Šoreiz vēl daži piemēri, kā vēlme izteikties smalkāk, lietojot svešvārdus, rada i liekvārdību, i vienveidību, i nekonkrētu domu.
- Mazāk svešvārdu, mazāk pārpratumu
No citām valodām pārņemtos vārdus jeb svešvārdus lietojam par daudz – to pateiks teju ikviens, kurš lasa un klausās ziņas, dzird publiskas runas jebkurā jomā.
- Un kur tu svinēsi Jāņus?
Pēdējos gados ap šo laiku medijos parādās raksti ar jautājumu: „Kā tad ir pareizi – Līgo svētki vai Jāņi?”.
- Paturēt prātā un sirdī, ko svinam
Šoreiz par to, kā saucam savus 4. maija svētkus. Vai atceramies, kāpēc tie, kuri piedzīvojām 1990. gadu, toreiz raudājām laimes asaras? Un to, kurš vārds todien bija vissvarīgākais arī mūsu šodienas mieram un labklājībai? Neatkarība.
- Ar stīvu mēli?
Ar šo virsrakstu ceru pievērst uzmanību tādai valodas parādībai, kas patiešām satrauc, kas kā sērga iet plašumā, tāpēc liek zvanīt trauksmes zvanu.
- Mūsējais ir vienskaitlis
Šoreiz vēl minēšu piemērus, kuros der izvairīties no nevēlamas krievu valodas ietekmes.
- Labskanīga valoda tiek augstu vērtēta
Jaunajā akcijā Latvijas mediju valodas balva veicināšanas balva piešķirta diviem mūspuses cilvēkiem: Ēdoles dabas pētniekam Ilmāram Tīrmanim, kura videostāsti redzami LTV raidījumos 4. studija un Vides fakti, un Kurzemes Radio ziņu redaktorei Signei Krebsei.
- Vai mums to vajag?
No citu valodu ietekmes izvairīties nevar – nedzīvojam jau uz vientuļas salas. Bet, ja vien gribam, tad bez nevēlamā itin labi spējam iztikt. Mums visa kā ir gana pašiem. Vēl daži krievu valodas ietekmes piemēri. Iepriekšējie ir 16. februāra un 1. marta numurā.
- Uzstādīt vai ierīkot?
Turpinām apskatīt piemērus, kuros mūsu valodā saglabājusies nevēlama krievu valodas ietekme.
