- Kas notiek Latvijā
Latvijai tāpat kā pārējām ES valstīm jādomā, kā veicināt ilgtspējīgu ražošanu, kā e-atkritumus samazināt un apglabāt, arvien veicinot atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju, uzsvērts Valsts vides dienesta normatīvos.
- Ne izmest, bet remontēt
Ik gadu viens eiropietis rada ap 7,3 kg elektronisko atkritumu – tiek izmestas izlietotās baterijas, viedierīces, salūzusi vai nomainīta sadzīves tehnika.
- Lielākoties šķiro pareizi
Pagājis pārāk īss laiks, lai izdarītu secinājumus par iedzīvotāju ieradumiem un kļūdām atkritumu šķirošanā, bet, kopā ar KKP vadītāju Kasparu Poriķi apbraukājot gandrīz visus konteineru laukumus, bija patīkami redzēt, ka cilvēki iespēju izmanto un lielākoties rīkojas pareizi.
- Kas liekams brūnajā konteinerā?
Bioloģisko atkritumu šķirošana kopš šī gada Latvijā ir obligāta.
- Dzīvesveids svarīgāks par naudu
“Bieziņžīvas” Liezēres pagastā ir viena no Breša laika saimniecībām, tā izveidota 1990. gadā.
- Lielāks nodoklis par maisiņiem
Nākamgad tiks palielināts dabas resursu nodoklis vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem.
- Dabai labvēlīgāki līdzekļi
„Lietot ekoloģiskos ķermeņa kopšanas līdzekļus – tas ir veids, kā samazināt kaitīgo vielu nonākšanu organismā,” saka veikala Pie Undīnes īpašniece Undīne Rubene.
- Neremontēs 40 gadus
Pirmās Latvijā uzbūvētās pasīvās mājas projektētājs arhitekts Ervīns Krauze atzīst, ka 30 ēkas valstij nav ne daudz, ne maz.
- Pasīvā māja – mājoklis nākotnei
Sešos gados, kopš Latvija no Vācijas pārņēmusi pasīvo māju būvniecības pieredzi, pie mums uzcelts ap 30 šādu videi draudzīgu un ilgtspējīgu namu.
- Katrs tādu meistardarbu nevar
Atšķirīgs viedoklis ir ilgtspējīgas būvniecības ekspertam Artūram Polim, kurš piedalījies pasīvo māju idejas ieviešanā.
- Lapu otrā dzīve
Aizvadītais pirmais gads, kopš Skrundas novadā darbojas oficiāla bioloģiski noārdāmo atkritumu glabāšanas vieta – vienīgā trīs Viduskurzemes novados: Alsungā, Kuldīgā, Skrundā.
- Zina, kā saudzēt, bet mazāk pazīst dabu
Kā mainījušās bērnu, viņu vecāku zināšanas par vidi un paradumi to saudzēt, stāsta divu ekoskolu pārstāves.
- Uz veikalu ar savu auduma maisiņu
Kuldīdznieku Jansonu ģimene ikdienā cenšas ievērot videi labvēlīgu dzīvesveidu neatkarīgi no tā, vai uz to mudina akcijas un kampaņas.
- Kur pazuda Baltijas jūras ūdens
Neierastu skatu nupat varēja vērot un iemūžināt tie, kuri pulcējās Baltijas jūras krastos, – Latvijas piekrastē ūdens līmenis bija neierasti zems.
- Spoku tīkli apdraud dzīvi ūdenī
Pasaules Dabas fonda (PDF) kampaņā Spoku tīkli nupat Kuldīgas novadā netika atrasts neviens pamests zvejas rīks, tomēr tas nenozīmē, ka maluzvejniecība pie mums izskausta un ka ūdenī palikušie tīkli neapdraud dzīvo radību, tostarp cilvēku.
- Bioloģiskā saimniekošana kā dzīves filozofija
Alsungas zemnieku saimniecības Dzirnas īpašnieces Janas Štūlbergas ģimenē galvenais ir rūpes par veselību un tīru vidi.
- Kas piebeidza kadiķus?
Kādreiz tik krāšņais Gudenieku kadiķu liegums pēdējos gados diemžēl zaudējis lielu daļu pievilcības, jo daudzi kadiķi nokaltuši.
- Vai jums svarīgi ēst bioloģisku pārtiku?
Ieva Zubriļena, tūrisma informācijas centra speciāliste: – Ne ikdienā, tomēr pārsvarā cenšos, arī pilngraudu pārslas un citus produktus.
- Ko likt ģimenes katlā
Kā ēst veselīgi, ikdienas pieredzē Anna Klīvere.
- Vēl par soli atdota dzīvība Ventai kā straujtecei
Jau sesto vasaru Kuldīgā tiek tīrīta Venta.