- Sinepes
Mana pirmā iepazīšanās ar sinepēm notika bērnībā, un tā notika nevis ar garšas kārpiņu, bet kāju pēdu starpniecību.
- Rabarbers
2017. gadā iznāca Jeļenas Koroļovas „Latgales vecticībnieku dialektālās vārdnīcas”¹ pirmais sējums. Grāmata sākas ar šķirkli ababorts².
- Kālis
Pārtikā lieto kāļa sulīgās, dzeltenās vai dzeltenbaltās saknes.
- Ābele
45. Jaunās ābeles jāstāda ne agrāk kā mēnesi pirms salnām – septembra beigās līdz oktobra vidum.
- Bērzlapes
Tās ir vieglas, trauslas, dažādu formu un dažādu krāsu sēnes, ar kuru lasīšanu vecmāmiņas vadībā parasti atklājām sēņošanas sezonu.
- Gurķi
43
Gurķi un cilvēki ir ļoti līdzīgi. Gurķī apmēram 95% ir ūdens.
- Egle
42.
Nav Latvijā otra koka ar tik atšķirīgām asociācijām, ar tik diametrāli pretēju simboliku!
- Pelašķi
Antona Kūkoja dzejā dzimtene ir iekoncentrēta dažādos tēlos – te tā ir kāds putns, te cilvēka darināts priekšmets, te, savukārt, kāds ainavas elements vai augs.
- Magone
Ja šobrīd magones ir ikdienišķs augs, tad senākos laikos cilvēki magonēm piedēvēja sevišķas, lielā mērā pat mistiskas īpašības.
- Ķirbis
38 Oskara Seiksta dzejoļu krājumā “Vokora vuordi draugim” noslēguma dzejolis ir kā rezumējums, kā punkts virs i.
- Rudzi
Edvarts Virza savos “Straumēnos” reizē dokumentāli precīzi, reizē maksimāli poētiski apraksta rudzu pļauju Zemgalē: “Pirmdienas rītā vīri ar vienroču izkaptīm, kas pie pēdām bij cieti nosietas tikko izdrāztām krūkleņu klūgām, un maziem grābeklīšiem, kuru oša zari spīdēja kā vasks, devās uz rudzu lauku. [..] Ar kustībām, kas bij iedzimtas kopš paaudzēm, vīri ķērās pie darba, un izkapšu zili spožie asmiņi dziļi iecirtās biezajos rudzos”.
- Purenes
36
Trimdā dzīvoja un darbojās daudz latviešu dzejnieku. Man personīgi ļoti patīk triju no viņiem teksti: Ināra Brēdriha (1930–1991), Klāras Zāles (1911–2003), bet jo sevišķi Andreja Pablo Mierkalna (1928–2005).
- Kartupeļi
35. Latgaliski kartupeļus sauc guļbys, buļbys, buļvi, uļbiki, tupuli, karpeli u. c.
- Ozols
34. No Trasunu dzimtas nāk trīs literāti – Francis, Jezups, Raimonds.
- Mežrozīte
33. Aglonas stacijas1 apkaimē piedzima Helēna Rubīne (1924–2007), kuru uzskata par vienu no mūsu viszinošākajām fitofarmaceitēm.
- Vaivariņi
32 Anna Konāne savās atmiņās raksta: “Bolvu tyvumā beja lels peiss, kuru sauce par Čyuslōju peisu, jo tur dzeivōja čyuskas.
- Plūme
31. Es nezinu, kādēļ, bet dārzā pie manām dzimtajām mājām nebija ne bumbieru, ne plūmju. Bija teju viss, bet šo divu augļu koku nebija.
- Kvieši
Jaunlatviešu idejiskās kustības viens no aizsācējiem, tepat Latgales pievārtē (Jaunkalsnavā) dzimušais Juris Alunāns1 (1832–1864) savulaik atdzejoja čehu literāta Františeka Čelakovska2 dzejoli.
- Priede
29. 7. septembris ir Starptautiskā tīrā gaisa diena. Ja grib to svinēt, tad vislabāk to ir darīt kādā priežu mežā – pie Priedaines vai Silmalas, Priežmales vai Borovkas.
- Burkāns
28. Daugavpilī, Vienības ielā pretī teātrim, pāris gadus darbojās kafejnīca, kura kaut kāda Eiropas projekta ietvaros piedāvāja Latvijas kulinārā mantojuma ēdienus.