- Aglyunys bazilika
Pasaule ar Dīvu ir nūslāpums, bez Dīva – absurds, tai dzierdieju vīnā 15. augustā Aglyunā. Ir teikumi, par kurim es dūmoju godim ilgi.
- Dzeļžaceļa tylti Rēzeknē
Tylti beja vysod, bet dzeļžaceļa tylti Latgolā pasaruodeja viņ 19. g. s. vydā. Nazynu, voi kaids nu tim pyrmajim ir dadzeivuojs leidz myusu dīnom. Parosti ir voi nu jaunuoki, voi tikai kaidi elementi nu tim vacajim.
- Kruoslovys piļs
Apleicejī itū āku sauce par palacu, a tuos saminīkus par palaca panim.
- Francim Trasunam – 160
Ituo goda oktobrī palīk 160 godi, kai jis pīdzyma.
- SLUCIŠKI
Slucišku (latvyski Slutišķi) varēja i nabyut – byutu zam HESa iudinim.
- REIGYS ĪLA DAUGOVPILĪ
Kotrā piļsātā ir vīna ci puors īlys, kurys ir golvonuos i itū statusu sagloboj laiku gaitā. Ir ari tai, ka kaida golvonuo īla ar laiku vairs taida nav.
- BREIVEIBYS ĪLA KRUOSLOVĀ
Pošūs suokūs piļsātu īlom nabeja sovu vuordu.
- AGLYUNA
Pasaule ar Dīvu ir nūslāpums, bez Dīva – absurds, tai dzierdieju vīnā 15. augustā Aglyunā.
- Latgalīši i Reiga
Skoborga (tys ir Franča Kempa pseidonims) 1913. godā roksta, ka latgalīšu īceļuošona Reigā suokusēs 19. g. s. 90. godūs i ka iz roksta saraksteišonys šaļti Reigā jau dzeivojūt 12–15 tyukstūši latgalīšu1. Cyti publicisti ari nūsauc leidzeigu latgalīšu skaitu Reigā.
- Kāposts
Par latgaliešu agrāklaiku priekšstatiem par veselību un ārstēšanos – ieskicējot vispārīgo un neaizmirstot konkrēto – savās atmiņās vēsta Leonards Latkovskis (1905–1991).
- Tylti
Latgolā ir vysnuvysaidi vītu nūsaukumi – latgaliski i na cīš latgaliski, poetiski i na vysai, saprūtami i gryuši izskaidrojami.
- Krauja
Tān pat nasatic, ka beja taidi Livonejis laiki.
- Preili
Kod pasoku vuordu Preili, cylvāki nu Rēzeknis apleicīnis gondreiž vysod maņ pavaicoj – a kai pareizi: Preili ci Praili?
- Vīneibys tylts
Daugova, Latvejis leluokuo upe, nūdola divys latvīšu viesturiskuos zemis – Latgolu i Sieleju.
- Izvolts
Kod beju students Daugpilī, es puora reizis iz Izvoltu brauču ar viļcīni.
- Ondrupine
Latgolā ir kur ta pi 60 izlūkšņu.
- Osyuns
Da šam vacuokuo atrostuo latgalīšu gruomota ir Viļņā 1753. godā 300 ekzempļarūs izdūtuo “Evangelia toto anno..”.
- Šokolada kolns Kruoslovā
Svieži izlūbeiti (kai vacī latgalīši saceitu – izgaļdeiti) zierneiši voi cukra iudiņs bārnim beja naškis (kai vacī latgalīši saceitu – gordāklys) munys babys i dzeda bierneibys laikūs.
- Čugunka
Metali i jūs sajaukumi nav tikai kimejis līta.
- Andrejs Pumpurs bronzā
Ar kuru nu latvīšu literatu vyscīškuok ir saisteita Daugovpiļs? Saikne ir ar Raini. Te dzeivova i struodova daudzi, bet vysskorbuokuo, vysemocionaluokuo sasaiste šai piļsātai ir ar eposa “Lāčplēsis” autoru.
