- Latgalīši i Reiga
Skoborga (tys ir Franča Kempa pseidonims) 1913. godā roksta, ka latgalīšu īceļuošona Reigā suokusēs 19. g. s. 90. godūs i ka iz roksta saraksteišonys šaļti Reigā jau dzeivojūt 12–15 tyukstūši latgalīšu1. Cyti publicisti ari nūsauc leidzeigu latgalīšu skaitu Reigā.
- Kāposts
Par latgaliešu agrāklaiku priekšstatiem par veselību un ārstēšanos – ieskicējot vispārīgo un neaizmirstot konkrēto – savās atmiņās vēsta Leonards Latkovskis (1905–1991).
- Tylti
Latgolā ir vysnuvysaidi vītu nūsaukumi – latgaliski i na cīš latgaliski, poetiski i na vysai, saprūtami i gryuši izskaidrojami.
- Krauja
Tān pat nasatic, ka beja taidi Livonejis laiki.
- Preili
Kod pasoku vuordu Preili, cylvāki nu Rēzeknis apleicīnis gondreiž vysod maņ pavaicoj – a kai pareizi: Preili ci Praili?
- Vīneibys tylts
Daugova, Latvejis leluokuo upe, nūdola divys latvīšu viesturiskuos zemis – Latgolu i Sieleju.
- Izvolts
Kod beju students Daugpilī, es puora reizis iz Izvoltu brauču ar viļcīni.
- Ondrupine
Latgolā ir kur ta pi 60 izlūkšņu.
- Osyuns
Da šam vacuokuo atrostuo latgalīšu gruomota ir Viļņā 1753. godā 300 ekzempļarūs izdūtuo “Evangelia toto anno..”.
- Šokolada kolns Kruoslovā
Svieži izlūbeiti (kai vacī latgalīši saceitu – izgaļdeiti) zierneiši voi cukra iudiņs bārnim beja naškis (kai vacī latgalīši saceitu – gordāklys) munys babys i dzeda bierneibys laikūs.
- Čugunka
Metali i jūs sajaukumi nav tikai kimejis līta.
- Andrejs Pumpurs bronzā
Ar kuru nu latvīšu literatu vyscīškuok ir saisteita Daugovpiļs? Saikne ir ar Raini. Te dzeivova i struodova daudzi, bet vysskorbuokuo, vysemocionaluokuo sasaiste šai piļsātai ir ar eposa “Lāčplēsis” autoru.
- Indra
Ir latvīšim taids sīvītis vuords, a indusim vīna nu golvonūs dīveibu.
- Rušyuna
Asu cīši daudz braucs nu Rēzeknis iz Daugovpili voi nu Daugovpiļs iz Rēzekni.
- Latgolys Muora
Ituo goda augustā paīt 30 godu, kai Rēzeknē tyka svineigi atkluots atjaunuotais Latgolys atbreivuošonys pīmineklis, tautā saukts Latgolys Muora.
- Lelais Līpu kolns
Jī ir tiuļuok muokulim i zvaigznem.
- Juoņupeitis patmalis
Kod tyka puorvastys gruomotys iz jaunizcaltū Gaismys pili, kaidā nu aptauju tyka konstatāts, ka par latvīšu literaturys golvonū dorbu cylvāki skaita pavysam nabīzu gruomateņu – Kārļa Skalbis “Kačeiša patmalis”.
- Auleja
2014. goda maja (kai vacī latgalīši saceitu – majus ci lopu mieneša) pādejā nedeļā Aulejā nūrysa Daugovpiļs Universitatis latvīšu filologu Dialektologejis i folklorys prakse. Dzeivovom “Lejismoluos”, a staiguojom i braukuojom pa vysu apleicīni.
- Nauļāni
Gribu atsazeit sovā mīlesteibā!
- Mežcīms
Laiks vysu pamaina.