Plūdu risku mazināšanai pārbūvēs polderu sūkņu stacijas, aizsargdambjus un ūdensnotekas
Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ), investējot ES Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsta līdzekļus, kas 2014.–2020. gada plānošanas periodā paredzēti meliorācijai, turpina īstenot pasākumā “Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās” plānotos darbus – valstij piederošu hidrotehnisko būvju atjaunošanu un pārbūvi, kā arī valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanas projektus.
Šāgada 1. janvārī būvniecība sākta 11 projektos:
– Jelgavas novadā četri projekti plūdu risku samazināšanai lauku teritorijās – Auces, Vārpas un Kalnciema poldera sūkņu staciju pārbūve un Ruduļa poldera aizsargdambja D–1 atjaunošana;
– Madonas novadā – Zvidzienas poldera sūkņu stacijas pārbūve;
– Nīcas novadā – Arāju poldera aizsargdambja atjaunošana;
– Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles un Ogres aizsargdambju atjaunošana;
– Aizputes novadā – valsts nozīmes ūdensnotekas Alokstes atjaunošana;
– Talsu novadā – valsts nozīmes ūdensnotekas Rojas atjaunošana;
– Alūksnes novadā – valsts nozīmes ūdensnotekas Kūdupes atjaunošana.
Realizējot apstiprinātos projektus, plūdu riski tiks samazināti ap 15 000 hektāru kopplatībā, pasargājot reģionos no plūdiem vairāk nekā 7000 iedzīvotāju, t.sk. viņiem piederošās būves, saimniecības un tehniku, kā arī lauksaimniecības un meža zemes.
Savukārt, ieguldot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu, ZMNĪ īsteno meliorācijas projektus, kas iesniegti Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā”. Iesniegti 154 projekti par kopējo summu 26,3 miljoni eiro, un šogad būvdarbus plānots sākt 48 objektos (456 km, 10,3 miljoni eiro).
Tukumā noslēdzies Parādes ielas pārbūves projekts
Tukumā noslēgusies pilsētas galvenās ielas – Parādes ielas – būvniecība ERAF līdzfinansētajā projektā “Rūpnieciskās zonas attīstība Jauntukuma rajonā”.
Ielai veikta pilna segas konstrukcijas, gājēju ietves, lietusūdens kanalizācijas un apgaismojuma izbūve, piegulošās zonas labiekārtošana (apzaļumošana) un komunikāciju infrastruktūras pārbūve. Kopējās projekta izmaksas ir 681 317 eiro, tajā skaitā ERAF līdzfinansējums – 430 778 eiro un valsts budžeta dotācija – 56 499 eiro.
Talsu novadā pārbūvē ceļus Ārlavas, Lībagu, Ģibuļu un Lubes pagastā
Janvārī Talsu novadā sākušies pārbūves darbi Ārlavas, Lībagu, Ģibuļu un Lubes pagasta autoceļiem. Ārlavas pagastā ceļa pārbūves darbi sākti posmam “Nogale–Laukmuiža–Cepļi” 3,054 km garumā, Lībagu pagastā ceļa posmam “Mazstende–Purgaļi–Robežnieki” (Robežnieki–Mazstende) 6,296 km garumā, Ģibuļu pagastā ceļa posmam “Skujas–Oši” 1,648 km garumā un Lubes pagastā ceļa posmam “Dižgaļi–Sārkaste–Lube” (Dižgali–Sārkaste) 5,558 km garumā.
Ceļiem tiks atjaunots segums un sakārtotas ceļa nomales, lai novadītu no brauktuves lietusūdeņus un sniega kušanas ūdeņus.
Ventspils novadā pārbūvēs ceļus Popē un labiekārtos Ventas krastu Vārvē
* Projektā “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība Ventspils novada Popes pagastā” plānota Popes pagasta ceļa Po–40 “Meždārzi” pārbūve (jauna asfaltbetona seguma ieklāšana) un apgaismojuma izbūve un Po–23 “Kalnmeža ceļš” apgaismojuma izbūve. Būvdarbi tiks veikti šāgada būvniecības sezonā.
* 5. janvārī Ziemeļkurzemes reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē apstiprināja projektu “Ventas krasta labiekārtojums Vārves ciemā, Vārves pagastā”. Šajā projektā Vārvē tiks ierīkota laivu piestātne (pontona laipa), sakārtota Ventas krasta josla (niedru izpļaušana, grunts uzlabošana, smilšu piebēršana), atjaunots piebraucamais ceļš, ierīkots celiņš uz laivu piestātni un automašīnu stāvlaukumu, kā arī labiekārtos pludmali – ierīkos volejbola laukumu, bērnu rotaļu laukumu un skatu laukumu un uzstādīs mobilās tualetes un pārģērbšanās kabīnes.
Ventspilī uzsākta gājēju un veloceliņu izbūve dienvidrietumu rajonā
Foto: Ventspils muzeja arhīvs
Projektā “Ziemeļkurzemes kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana, eksponēšana un tūrisma piedāvājuma attīstība”, ko atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Ventspilī notiek gājēju un veloceliņu izbūve dienvidrietumu rajonā Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas – pelēkās kāpas – sasniedzamībai.
Pašlaik top apvienotie gājēju un velosipēdu celiņi ar apgaismojumu, skatu laukumiem, apkalpojošā personāla un pašvaldības transporta apgriešanās laukumiem. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Ventspils Komunālo pārvaldi.
Kuldīgas novadā piešķirts līdzfinansējums sešu pagalmu labiekārtošanai
Kuldīgas novada domes deputāti decembra sēdē nolēma piešķirt līdzfinansējumu visu pašvaldības rīkotajā konkursā “Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmu labiekārtošana Kuldīgas novadā” pieteikto projektu īstenošanai. 2018. gada konkursam tika pieteikti seši projekti, un komisija, izvērtējot pieteikumus, ieteica atbalstīt visus.
Lai īstenotu projektus, pašvaldība piešķirs līdzfinansējumu 22 066,48 eiro apmērā, savukārt iedzīvotāju līdzfinansējums būs 25 548,54 eiro. Ar pašvaldības atbalstu sakārtos piecus pagalmus Kuldīgā – izbūvēs ārējo ūdens un kanalizācijas tīklu Alunāna ielā 7, sakārtos segumu Kalna ielā 20, izgatavos un montēs dārza aprīkojumu Liepājas ielā 8, sakārtos pagalmu Raiņa ielā 8 un izbūvēs lietusūdens noteces sistēmu Virkas ielā 25, kā arī vienu pagalmu Rumbas pagastā pie daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas “Maņģenes 10”.
Daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanas konkurss tiek rīkots kopš 2012. gada, lai veicinātu teritoriju sakārtošanu un labiekārtošanu ar iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību visā Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā.
Liepājā sakārtoti divi ūdenssaimniecības objekti un līdzfinansēs pagalmu labiekārtošanu
* Pērnā gada nogalē Liepājā ekspluatācijā pieņemti divi objekti, kas tika izbūvēti SIA “Liepājas ūdens” un AS “UPB” noslēgtajā būvdarbu līgumā par uzlabojumiem kanalizācijas sistēmās Liepājā. Līgums tiek realizēts ES Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 6. kārta”.
Viens objekts ir centralizētās kanalizācijas sistēmas kolektori ar pievadiem Skuju, Rubeņu, Namdaru un Upmalas ielās, kur izbūvēti 750 metri centralizētās kanalizācijas cauruļvadu un 108 metru pievadi īpašumiem. Otrs ekspluatācijā nodotais objekts ir tā dēvētajā Jaunajā pasaulē, kur kopā ar jauniem centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadiem izbūvētas arī divas jaunas notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas. Šeit izbūvēti jauni centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadi 2024 metru garumā un pievadi īpašumiem 220 metru kopgarumā. Abas ekspluatācijā nodotās notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas, kā jau visas, kas tiek izbūvētas pēc šā līguma, ir bez virsbūves, virszemē var redzēt tikai stacijas vāku.
Pagājušā gada beigās uzsākti būvdarbi kanalizācijas kolektoru un pievadu izbūvei Darbnīcu ielas rajonā – Ābeļu, Darbnīcas, Kviešu, Tāšu un Ziemeļu ielā. Arī šeit tiks izbūvētas divas notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas, kas savāktos notekūdeņus pārsūknēs uz centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadiem un tālāk uz notekūdens attīrīšanas iekārtām.
* Liepājas pilsētas pašvaldības administrācija jau sesto gadu pēc kārtas izsludinājusi pieteikšanos mikrorajonu pagalmu labiekārtošanai, kas, izmantojot pašvaldības līdzfinansējumu, ļauj iedzīvotājiem labiekārtot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apkārtni un uzlabot apkārtējo dzīves vidi, transporta kustību, bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas un vides pieejamību.
Šobrīd pieejamais līdzfinansējums programmas īstenošanai 2018. gadā ir 50 000 eiro, bet to plānots papildināt.
Rundālē apstiprināts Eiropas līdzfinansējums autoceļa Pilsrundāle–Svitene pārbūvei
Rundāles novada pašvaldība saņēmusi apstiprinājumu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumam pašvaldības ceļa “Pilsrundāle–Svitene” pārbūvei. Projektā plānota ceļa pārbūve 7,45 km garumā.
Kopējās autoceļa pārbūves izmaksas ir 2 242 764 eiro, no kurām 1,17 miljonus finansēs ELFLA, bet 1 072 764 eiro – Rundāles novada pašvaldība. Projekta priekšfinansēšana un līdzfinansēšana tiks nodrošināta, ņemot kredītu Valsts kasē. Autoceļa pārbūves darbus plānots veikt līdz decembrim.
Jāatzīmē, ka autoceļš “Pilsrundāle–Svitene” bija nepieļaujami kritiskā stāvoklī, tāpēc 2016. gadā Rundāles novada dome nolēma valsts vietējā autoceļa V–1033 “Pilsrundāle–Svitene–Klieņi” ceļa posmu pārņemt pašvaldības īpašumā, un ar 2017. gada 9. augusta Ministru kabineta rīkojumu šis autoceļa posms bez atlīdzības nodots Rundāles novada pašvaldībai. Ceļa rekonstrukcija veicinās uzņēmējdarbības attīstību novadā, uzlabos Svitenes iedzīvotāju dzīves kvalitāti, tādējādi saglabājot Svitenes ciema apdzīvotību, kā arī sekmēs Svitenes muižas kā potenciāla tūrisma galamērķa attīstību.
Bauskā atjaunos gājēju celiņus pie daudzdzīvokļu mājām
Bauskas novada domes Vides un attīstības komitejas sēdē 11. janvārī deputāti lēma par līdzfinansējuma piešķiršanu gājēju celiņa atjaunošanai pie dzīvojamajām ēkām Pionieru ielā 1 un Salātu ielā 16/1.
Šo namu iedzīvotāji vēlas dzīvot sakoptā un vizuāli pievilcīgā vidē un arī paši ir gatavi sakopt teritoriju pie savām mājām. Pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Vides serviss” pieteikusi projektu “Dzīvojamās ēkas Pionieru ielā 1 gājēju celiņa atjaunošana” par 6014,59 eiro un “Dzīvojamās ēkas Salātu ielā 16/1 gājēju celiņa atjaunošana” par kopējo summu 3001,89 eiro.
Bauskas novada administrācijas Saimnieciskā nodaļa apliecinājusi projekta atbilstību Bauskas novada domes saistošajiem noteikumiem “Par Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējuma apmēru un tā piešķiršanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai”.
Jelgavā iedzīvotāja dāvina valstij nekustamo īpašumu un sākta Pils salas labiekārtošana
* 18. janvārī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards un Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne, izsakot atzinību un pateicību, saņēma Jelgavas iedzīvotājas Intas Grantas dāvinājumu Latvijas valstij – nekustamo īpašumu “Antonijas pļava”.
Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 Latvijas sarakstā iekļautajā dabas liegumā “Lielupes palienes pļavas” esošais zemesgabals ir teju 10 000 m² liels, un tajā konstatēti īpaši aizsargājami zālāju biotopi, kas noteikti kā bioloģiski vērtīgi – palieņu zālāji un mēreni mitras pļavas. Šis ir pirmais gadījums, kad valsts saņem dāvinājumā zemi aizsargājamā dabas teritorijā. Turpmāk valstij uzdāvinātā zemesgabala apsaimniekošanu nodrošinās Dabas aizsardzības pārvalde.
* Jelgavas Pils salā sākusies skatu torņa pamatu izbūve, kam sekos torņa montāža. Pils salā plānots uzbūvēt aptuveni 20 metrus augstu koka skatu torni, no kura varēs vērot ne tikai savvaļas zirgus, bet arī pilsētas panorāmu. Līdzās skatu tornim ierīkos atpūtas vietu ar diviem galdiem un soliem, atkritumu urnām, velonovietni un informatīvu stendu.
Pārējos darbus – gabionu izbūvi, kas sargās no plūdu draudiem, veselības takas izveidi un marķēšanu, centrālās grants seguma takas izveidi, vārtu un žoga uzstādīšanu – plānots pabeigt martā, jo Pils salas ziemeļu daļā putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam ir sezonas liegums – šajā periodā teritorijā atrasties aizliegts.
Pārmaiņas Pils sala piedzīvo, pašvaldībai realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu “Pils salas infrastruktūras attīstība tūrisma un veselības aktivitāšu veicināšanai Jelgavā”.
Turpinot Pils salas labiekārtošanu, pašvaldība šogad plāno uzsākt ūdenstūrisma un sporta bāzes projektēšanu.
Ikšķilē atklāts atkritumu šķirošanas laukums
11. janvārī Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta “Kaparāmuru karjerā Ezeri” tika atklāts jaunais šķiroto atkritumu savākšanas laukums, ko izbūvējis atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Clean R”.
Atklāšanas pasākumā klātesošos uzrunāja Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, akcentējot pašvaldības labo sadarbību ar uzņēmumu. Vēl jāizveido kompostēšanas laukums.
Laukums tapis ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. 1160 m² lielajā laukumā iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja sašķirotā veidā nogādāt plastmasas un stikla atkritumus, koksni un izlietoto koka iepakojumu, papīru un kartonu, metāla iepakojumu, kā arī sadzīvē radušos bīstamos un videi kaitīgo preču atkritumus.
Cēsīs pabeigta Saulrītu ielas pārbūve
Pagājušā gada nogalē noslēdzās Saulrītu ielas pārbūve, kuras rezultātā rūpniecības apbūves teritorijā pa Saulrītu ielu izbūvēta lietusūdens savākšanas un novadīšanas sistēma, apgaismojums, cietais ielas segums. Turpmāk uzņēmējiem, kas darbojas šajā kvartālā, raizes vairs nesagādās pavasara atkušņi un stipras lietavas, kuru laikā teritorijas applūda un tika bojātas ēku pamatkonstrukcijas.
Šis ielas pārbūves projekts ir būtisks ieguldījums komercdarbības attīstībā Cēsu novadā un veicinājis uzņēmumu teritoriju labiekārtošanu – attīstījies būvmateriālu veikals “Vidzemes būvserviss”, kas izbūvē jaunu piebrauktuvi no Piebalgas ielas, teritoriju labiekārtojis uzņēmums SIA “4 Forest”, un arī citi uzņēmumi veic nozīmīgus ieguldījumus savā attīstībā.
Pērn noslēdzās arī Peldu un Klints ielas posmu pārbūve, lai veicinātu teritorijas atjaunošanu Gaujas ielā 88. Šajos posmos ieklāts cietais segums un sakārtota lietusūdens noteces sistēma. Kopš pagājušās vasaras Gaujas ielā 88 darbojas viesnīca “Villa Santa”. Uzņēmums SIA “Santas rezidence” ieguldījis vairāk nekā 3,5 miljonus eiro, lai atjaunotu trīs koka ēkas, kurās kādreiz atradusies sanatorija.
Ielu pārbūvei piesaistīts ERAF līdzfinansējums projektā “Degradēto teritoriju revitalizācija, 1. kārta”. Degradētā teritorija sakārtota vairāk nekā 8 ha platībā. Projekta kopējās izmaksas ir 637 272,78 eiro, no kurām pašvaldības finansējums – 71 467,65 eiro.
Valmierā noslēgts līgums par kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu izbūvi
8. janvārī SIA “Valmieras ūdens” valdes priekšsēdētājs Indulis Frišfelds un valdes loceklis Gints Konošonoks noslēdza būvdarbu līgumu ar SIA “Woltec”, ko pārstāvēja tās valdes priekšsēdētājs Zigmārs Birkvalds un valdes locekle Vaira Ronimoisa. Projekts “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras aglomerācijā, 3. kārta” paredz kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu izbūvi Valmieras pilsētā un Valmiermuižas ciemā Burtnieku novadā.
Projekta gaitā tiks izbūvēti pašteces kanalizācijas tīkli divu kilometru garumā, kā arī trīs kanalizācijas sūkņu stacijas un ūdensapgādes tīkli viena kilometra garumā Valmierā un Valmiermuižas ciemā. Centralizētā ūdensvada paplašināšana Valmieras pilsētā notiks Jāņa Enkmaņa un Semināra ielās, savukārt kanalizācijas tīklus izbūvēs Beātes un Jāņa Enkmaņa, Pļavas, Burtnieku un Jāņparka ielās. Valmiermuižas ciema Hallartes un Burtnieku ielās tiks izbūvēts gan ūdensvads, gan kanalizācijas tīkli, kā arī kanalizācijas tīkla pārbūve paredzēta Tālivalža ielā. Valmierā paredzēta arī kanalizācijas tīklu, spiedvadu un trīs kanalizācijas sūkņu staciju izbūve Semināra ielas iebrauktuvē, Ūdens un Pauku ielās un Ziedu gravā.
Valkā realizēs ūdenssaimniecības projekta trešo kārtu
16. janvārī starp Valkas novada domi un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā sadarbības iestādi tika parakstīta vienošanās par projektu “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valkā, 3. kārta”. Projekta mērķis ir veicināt un attīstīt centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Valkā, veicot ieguldījumus nozīmīgu ūdenssaimniecības un kanalizācijas tīklu izbūvē pilsētā, nodrošinot centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus iedzīvotājiem un komersantiem.
Projektā plānots veikt kanalizācijas cauruļvadu izbūvi vairākās Valkas pilsētas ielās (Ceriņu, Domes bulvārī, Ērģemes, Kūru, Merķeļa, Poruka, Smilšu, Strautu, Zvaigžņu).
Baltinavā labiekārtots vēsturiskā centra laukums
Baltinavā realizēts ELFLA un Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam aktivitātes “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” stratēģiskais projekts “Baltinavas vēsturiskā centra laukuma labiekārtošana”.
Skiču konkursā, ko Baltinavas novada dome izsludināja 2015. gadā, par uzvarētāju tika atzīta Dinas Jegorovas skice ar devīzi “Ar baltu padomu no senatnes nākotnē” (“Ar tāvutāvu boltū padūmu nu niulīnes – atīsmie”). Viņa ir autore arī otrajai skicei par labiekārtošanas darbiem un gājēju laipas izbūvi pāri Supenkai, kas ir pirmās skices papildinājums. Abas skices apvienotas vienā idejas risinājumā.
Projekta mērķis bija labiekārtot vēsturiskā centra laukumu, lai tas veidotu kopīgu saskaņotu ainavu, atspoguļotu Baltinavas novada vēsturi un saistību ar šodienu un iepazīstinātu tūristus ar novada iedzīvotāju nodarbošanos laikmetu griežos, liekot akcentu uz latgalisko kultūras mantojumu. Projekts iekļauts vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā par teritorijas labiekārtošanu ar tiltiņa izbūvi pāri Supenkai no vēsturiskā centra laukuma uz Baltinavas katoļu baznīcu.
Projekta gaitā veikta bruģēšana, soliņu un atkritumu urnu uzstādīšana, autobusu pieturvietas demontāža. Laukuma centru tagad rotā skulptūra “Gadskārtu kalendārs”, kas simbolizē Baltinavas novada iedzīvotāju saikni ar dabu un pamatuzņēmējdarbību novadā – lauksaimniecību. Te iestādīti koki un krūmi, kas pavasara izskaņā un vasarā krāšņi papildinās laukuma kopainu, izceļot jaunizveidotā objekta skaistumu. Tā ir arī simboliska dāvana ikvienam iedzīvotājam un valstij, godinot Latvijas Republiku pastāvēšanas simtgadē.
Daugavpils novadā uzbūvēts meža autoceļš un parakstīta vienošanās par degradēto teritoriju samazināšanu
* 5. janvārī Daugavpils novada būvvalde pieņēma ekspluatācijā atjaunoto meža autoceļu “Lielais Akmens–Riteņovka” 6,864 km garumā Nīcgales pagasta teritorijā. Būvniecības ierosinātājs bija SIA “Latvijas valsts meži” (LVM).
Projektā ceļam tika izveidoti un sakārtoti sāngrāvji, meliorācijas grāvjos nomainītas caurtekas un paplašināti ceļa posmi, kur tie bija dabiski sašaurinājušies. Būvniecības izmaksas – 443,9 tūkstošus eiro – sedza LVM. Klimatisko apstākļu dēļ atliktā nogāžu planēšana un nostiprināšana ar augu zemi tiks veikta līdz vasarai.
* Pagājušajā gadā Daugavpils novada domes deputāti atbalstīja lēmumu kopā ar Daugavpils pilsētas domi iesniegt Eiropas Reģionālās attīstības fondam projekta pieteikumu “Degradēto rūpniecisko teritoriju reģenerācija Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada teritorijās, 1. kārta”, un 11. decembrī starp Daugavpils pilsētas domi un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru tika parakstīta vienošanās par šā projekta īstenošanu.
Daugavpils pilsētas projekta daļā iekļautas Čerepovas rūpnieciskās teritorijas ielas, kur ir svarīgi sakārtot publisko infrastruktūru, lai veicinātu Čerepovas industriālās zonas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Savukārt Daugavpils novada projekta daļā plānots pārbūvēt bijušās Randenes pamatskolas ēku un izbūvēt jaunu produkcijas noliktavas ēku, tādējādi atgriežot šo teritoriju ekonomiskajā apritē kā vieglās rūpniecības ražošanas teritoriju.
Būvniecība Daugavpils novada projekta daļai tika uzsākta vēl pirms vienošanās parakstīšanas. Šobrīd no kopējā plānotā apjoma jau paveikti vairāk nekā 20% būvdarbu.
Daugavpils dome palīdzēs labiekārtot pagalmus
Janvārī jaunā redakcijā Daugavpilī sākuši darboties saistošie noteikumi “Par Daugavpils pilsētas pašvaldības līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai”, kas paredz pašvaldības līdzfinansēšanas apjomus dzīvojamo māju pagalmu un piegulošo teritoriju labiekārtošanai. Izmaiņas ir pozitīvas, jo dome 100% apmērā finansēs visu projekta dokumentācijas izstrādi, kas nepieciešama darbu uzsākšanai.
Tagad tie daugavpilieši, kuri vēlas paplašināt autostāvvietas savos pagalmos, var to izdarīt krietni lētāk. Pagalmu un ietvju asfaltēšanu dome līdzfinansēs līdz pat 70% no darbu izmaksām. Bērnu laukumu ierīkošanai pašvaldība piešķirs 80% līdzfinansējumu, bet 20% būs jāsedz iedzīvotājiem.
Līvānu novadā pabeigta ceļa pārbūve Turku pagastā
Projektā “Līvānu novada Turku pagasta ceļa “Veiguri–Silavas–Robežnieki–Gaiņi” pārbūve” pabeigta ceļa pārbūve, un pirms gadumijas tas pieņemts ekspluatācijā.
Veikta ceļa “Veiguri–Silavas–Robežnieki–Gaiņi” pārbūve 1,5 km garumā, izbūvējot ceļa segu, izrokot sāngrāvjus, nostiprinot grāvju gultnes un nomales, ierīkojot caurtekas un uzstādot ceļa zīmes.
Projekta kopējās izmaksas ir 182 750,16 eiro, no kurām 164 475,14 eiro finansēja ELFLA, bet pārējo sedza pašvaldība.