Ventspilī attīsta ūdenssaimniecību, izgaismos pilsētu, remontēs ietves un uzlabo IKT infrastruktūru
* Februārī Ventspilī parakstīti būvniecības un būvuzraudzības līgumi par ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšanu Robežu ielā no Graudu līdz Rotas ielai projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, 6. kārta”. Ielas posmā tiks izbūvēta jauna kanalizācijas sūkņu stacija. Būvdarbus šeit realizēs vienlaikus ar Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes “Komunālā pārvalde” īstenoto ES līdzfinansēto projektu “Alternatīva tranzītmaršruta izveide TEN–T tīklam Ventspilī”, kas ietver Robežu ielas pārbūvi garākā posmā – no I. Mičurina ielas līdz Packules upes tiltam.
* 16. februārī Ventspils pilsētas dome nolēma piešķirt finansējumu otrās kārtas apgaismojuma izbūvei Reņķa dārzā, papildu izgaismojuma izveidei uz gājēju pārejām un Annas ielā un elektrības pieslēguma izbūvei Ostas ielā. Lai nodrošinātu iedzīvotāju un satiksmes drošību pilsētas ielās, šogad paredzēts izgaismot gājēju pāreju Ganību un Pētera ielas krustojumā un Talsu ielā pie bērnu parka “Fantāzija”, savukārt Saules un Pētera ielas krustojumā tiks izgaismotas četras gājēju pārejas. Tāpat tiks izgaismota Annas iela no Kuldīgas ielas līdz Rātslaukumam un Ostas ielas promenādē līdz Jūras svētkiem izbūvēs elektrības pieslēgumu skatuvei un svētku tirgotājiem Kuģenieku ielā.
* Šogad Ventspils pilsētas dome piešķīrusi līdzfinansējumu ietves atjaunošanai pie daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Talsu ielā 82. Pašvaldības saistošie noteikumi paredz iespēju līdzfinansēt daudzstāvu dzīvojamajām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanu. Talsu ielā 82 tiks demontēts betona bruģakmens segums, atjaunota koku sakņu izcilātā pamatne un atjaunots segums ar demontēto betona bruģakmeni. Ietves atjaunošanai piešķirts finansējums 1090,55 eiro apmērā, kas ir 80% no kopējām plānotajām remonta izmaksām. Pērn Ventspils pilsētas pašvaldība piešķīrusi līdzfinansējumu sešu pagalmu labiekārtošanai apmēram 89 000 eiro apmērā.
* Ventspils Digitālais centrs katru gadu attīsta optisko datu pārraides tīklu, pieslēdzot jaunus objektus, uzlabojot datortīkla aparatūru un veidojot to noturīgu pret bojājumiem. Šogad plānots nomainīt datortīkla aparatūru, kas ļaus nodrošināt 10 Gbit/s ātru pieslēgumu. Paredzēts arī atjaunot centrālo datortīkla aparatūru, savienojot Ventspils Digitālā centra datu centrus ar 40 Gbit/s savienojumiem, palielinot kopējā datortīkla caurlaides spēju. Ik gadu optiskā datu pārraides tīkla attīstībā pašvaldība iegulda 17 000 eiro. Ventspils pilsētā izbūvēts pašvaldībās plašākais un Digitālā centra uzturētais optiskais datu pārraides tīkls, kura dzīslu kopgarums veido 3500 km. 2016. gadā optiskajam tīklam tika pieslēgts Ventspils pilsētas domes Kultūras centrs, pagājušogad – teātra nams “Jūras vārti”, savukārt šogad plānots pieslēgt PSIA “Ventspils reiss”. Šādā veidā, apvienojot iestādes vienā tīklā, Ventspils Digitālais centrs spēj nodrošināt centralizētu lietotāju un resursu pārvaldību un attālinātu datorizētu darba vietu apkalpošanu.
Liepājā uzlabos vides pieejamību cilvēkiem riteņkrēslos
15. februārī Liepājas domes sēdē apstiprināti saistošie noteikumi “Par pabalstu mājokļa ārējās vides pielāgošanai personai, kura pārvietojas riteņkrēslā”, kas paredz pašvaldības materiālo atbalstu mājokļa ārējās vides pielāgošanai.
Pabalsts līdz 10 000 eiro tiks piešķirts vienu reizi rindas kārtībā Liepājā deklarētai personai, kura pārvietojas riteņkrēslā un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Pabalstu izmaksās mantiskā veidā – apmaksājot reģistrēta būvkomersanta veiktos pakalpojumus pandusa vai pacēlāja izbūvei.
Šobrīd Liepājā ir 45 cilvēki, kuri pārvietojas riteņkrēslā un kurus dzīvesvietā apsekojuši Sociālā dienesta darbinieki. Liepājas pilsētas pašvaldības materiālajam pabalstam mājokļa ārējās vides pielāgošanai 2018. gadā plānoti 40 000 eiro.
Dobelē parakstīti līgumi par Lauku ielas pārbūvi un jaunu ielu izbūvi
14. februārī Dobeles novada priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns un SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” Valdes loceklis Madars Radželis parakstīja līgumus par Lauku ielas pārbūvi un Katoļu un A. Bīlenšteina ielas izbūvi.
Šajos projektos paredzēts Dobelē pārbūvēt Lauku ielu posmā no Bērzes ielas krustojuma līdz Lauku ielai 98 par 1 078 017,47 eiro un izbūvēt arī Katoļu un A. Bīlenšteina ielu, kur darbu kopējās izmaksas ir 926 192,54 eiro (bez PVN). Lauku ielas pārbūve tiks segta gan no ES fonda līdzekļiem, gan no pašvaldības, savukārt Katoļu un A. Bīlenšteina ielasu izbūvi pilnībā finansēs pašvaldība, ņemot aizņēmumu Valsts kasē.
Izsludināts iepirkums par Rīgas ielas pārbūvi Pļaviņās
Gada nogalē Eiropas Reģionālās attīstības fonds apstiprinājis Pļaviņu novada domes projektu “Pļaviņu pilsētas vides sakārtošana uzņēmējdarbības veicināšanai”, kurā tiks pārbūvēta Rīgas iela un ēka Rīgas ielā 19. Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 2 336 551,96 eiro, no tā ERAF atbalsts – 1 500 000 eiro. Šobrīd izsludināts iepirkums par Rīgas ielas posma pārbūvi.
Rīgas ielas pārbūvi veiks 1,954 km garumā – no apdzīvotas vietas zīmes “Pļaviņas” (virzienā no Rīgas) līdz Raiņa ielai 5. Ēkas pārbūve ieplānota, lai to nākotnē piedāvātu uzņēmējdarbības vajadzībām, jo projekta mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu Pļaviņu novada teritorijā un veikt ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā.
Vērienīga ceļu un ielu pārbūve Madonas novadā
* Madonas novada pašvaldība pagājušogad iesniedza Lauku atbalsta dienestā septiņus projekta pieteikumus grants ceļu atjaunošanai, šogad plānots iesniegt vēl trīs. Piecos ceļa posmos darbi tika uzsākti 2017. gada otrajā pusē. Šobrīd ir tehniskais pārtraukums, bet, kolīdz laikapstākļi atļaus, tā darbi atsāksies Dzelzavas, Sarkaņu un Ošupes pagastā. Šogad darbi tiks uzsākti vairākos ceļu posmos Dzelzavas, Ošupes, Ļaudonas, Praulienas un Sarkaņu pagastā. Madonas novadam iedalītais Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējums ir 3,47 milj. eiro.
* Pērnā gada septembrī Madonas novada pašvaldība noslēdza vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projektu “Ceļa posma Madonas šoseja–Saukas purvs A11 pārbūve Barkavas pagastā, Madonas novadā”, kas jāīsteno līdz 2019. gada 26. jūlijam, un oktobrī – par projektu “Ielu pārbūve un lietusūdeņu novades sistēmas izbūve industriālā teritorijā Sauleskalnā, Madonas novadā”, kas jānoslēdz 2019. gada 22. janvārī. Šo projektu mērķis ir degradēto teritoriju attīstība.
Jēkabpilī pārbūvētas Dūmu, Atmodas un Kadiķu iela
3. februārī Jēkabpils Bebru mikrorajonā notika projekta “Dūmu ielas, Atmodas ielas un Kadiķu ielas pārbūve Jēkabpilī” svinīgā atklāšana.
Pasākumā piedalījās Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, vietnieki Līga Kļaviņa un Andris Rutko, projekta realizētāja pārstāvis SIA “Ošukalns” ceļu būves nozares vadītājs Ivars Joelis, centrālās skulptūras autors tēlnieks Valts Barkāns, kā arī domes deputāti, žurnālisti un iedzīvotāji.
Būvdarbu laikā no 2016. gada jūlija līdz 2017. gada 17. novembrim tika atjaunoti lietusūdens, kanalizācijas un ūdensvadu tīkli, uzstādīti jauni apgaismes stabi, atjaunots ielu segums, veikta teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana, kā arī ievērojami palielināts automašīnu stāvvietu skaits.
Līvānos veic ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla izbūvi
SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” noslēgusi būvdarbu līgumu ar SIA “Jēkabpils PMK” par ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīklu izbūvi Līvānu pilsētā Grīvas, Parka un Ubaglīča mikrorajonā. Šos darbus var veikt arī ziemas sezonā, savukārt asfalta segums ielām tiks atjaunots vasarā.
Preiļos attīsta uzņēmējdarbības vidi un palielina atbalstu māju renovācijai
* 5. februārī Preiļu novada dome noslēdza vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par ES fonda projekta “Preiļu novada uzņēmējdarbības vides infrastruktūras attīstība” īstenošanu. Projekts ilgs divus gadus, un tā gaitā izbūvēs Rietumu ielu trīs kilometru garumā un tai piegulošo industriālo teritoriju.
* Preiļu novada deputāti apstiprinājuši grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos “Preiļu novada pašvaldības palīdzības piešķiršanas kārtība energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās”. Grozījumi paredz, ka pašvaldība līdzfinansēs energoefektivitātes pasākumus daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, līdz 800 eiro apmaksājot energoauditu un tehnisko apsekošanu un līdz 1000 eiro apmaksājot tehniskā projekta izstrādi. Šogad pašvaldības budžetā ieplānots lielāks līdzfinansējums dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumiem nekā iepriekšējā gadā.
Daugavpilī veic apjomīgus būvdarbus
* Daugavpilī noslēdzies projekts par A. Pumpura ielas pārbūvi posmā no Bauskas līdz Siguldas ielai, Siguldas ielas pārbūvi posmā no A. Pumpura līdz Silikātu ielai un Silikātu ielas pārbūvi posmā no Siguldas līdz Jelgavas ielai un projekts par Dunduru ielas pārbūvi posmā no Stiklu līdz Nometņu ielai un divu pievadceļu pārbūvi. Šie ir divi no trim objektiem Čerepovas rūpnieciskās teritorijas infrastruktūras attīstībai ERAF projektā “Degradēto rūpniecisko teritoriju reģenerācija Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada teritorijās, 1. kārta”. Darbi tuvojas noslēgumam arī trešajā objektā – Rūpniecības ielā, kas pārbūvēta posmā no Stiklu līdz Jelgavas ielai.
* 23. februārī starp Daugavpils pilsētas domi un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru tika parakstīta vienošanās par ES fonda projektu “Smiltenes ielas divlīmeņu pārvada ar pievadiem būvniecība līdz Smilšu un Kauņas ielu krustojumam Daugavpilī”. Tas ir secīgs turpinājums ES fondu 2007.–2014. gada plānošanas periodā veiktajiem ieguldījumiem pilsētas transporta infrastruktūrā, uzlabojot un veicinot integrētu sasaisti TEN–T tīklā. Projekta gaitā tiks izbūvēts pārvads pār dzelzceļa mezglu, nodrošinot alternatīvu kravu transporta maršrutu.
Daugavpils novadā sakārtos grants ceļus, siltinās mājas un pārbūvēs bijušo Randenes pamatskolu
* Lauku atbalsta dienesta finansētajā projektā “Daugavpils novada pašvaldības ceļu pārbūve” šogad tiks uzsākta pārbūve ceļu posmiem četros pagastos – Kalkūnes, Medumu, Salienas un Līksnas pagastā. Projekta kopējās izmaksas ir 1 567 290 eiro, no kā 90% sedz ELFLA. Lai nodrošinātu 10% līdzfinansējumu, pašvaldība ņems aizņēmumu Valsts kasē. Pērn šādi darbi tika veikti Dubnas, Vaboles, Kalupes, Sventes un Višķu pagastā.
* Daugavpils novada dome atbalstījusi SIA “Naujenes pakalpojumu serviss” lūgumu piešķirt pašvaldības līdzfinansējumu energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai 18. novembra ielā 428 Naujenes pagasta Vecstropos un divām daudzdzīvokļu mājām Silenē un Randenē. Pašvaldības līdzekļi piešķirti arī Kalkūnes pagasta Randenes ielas 4. nama iedzīvotājiem. Šogad Daugavpils novada pašvaldības budžetā energoefektivitātei daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām paredzēti 120 000 eiro, un dome ar pašvaldības līdzfinansējumu jau atbalstījusi četras daudzdzīvokļu mājas.
* Pērnajā rudenī Kalkūnes pagastā tika uzsākta pārbūve bijušās Randenes pamatskolas ēkā, lai degradēto teritoriju atgrieztu ekonomiskajā apritē, paredzot to perspektīvā kā tekstila un vieglās rūpniecības ražotni. Projekts “Degradēto rūpniecisko teritoriju reģenerācija Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada teritorijās, 1. kārta” sadarbībā ar Daugavpils pilsētas domi tapis, lai, sakārtojot publisko infrastruktūru, atbalstītu uzņēmējdarbību un rastos jaunas darbavietas. Revitalizācijas projekta nākamajās kārtās Daugavpils novadā plānots attīstīt vēl četras degradētās teritorijas. Sadarbībā ar Daugavpils pilsētu atjaunošana paredzēta Sventes pagastā un Višķu pagasta Vīgantu ciemā, savukārt sadarbībā ar Krāslavas novadu tiks atjaunots publiskais ceļš, kas savieno Tabori un Vecsalienu.
Balvu Profesionālajā un vispārizglītojošajā vidusskolā mācībās izmanto modernākās šūšanas iekārtas reģionā
Balvu Profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola (BPVV) tikusi pie jaunām šūšanas iekārtām, kas ir modernākās austrumu pierobežā, kā arī skaistākas un gaišākas kļuvušas mācību telpas.
BPVV šīs iekārtas iegādājusies, pateicoties pārrobežu sadarbības projektam “Darba tirgus bez robežām (mobilitāte)”, kurā iesaistītas četras profesionālās izglītības iestādes no Latvijas – Balvu Profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola, Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas struktūrvienība, Malnavas koledža un Daugavpils dizaina un mākslas vidusskola “Saules skola” –, kā arī četras profesionālās izglītības iestādes no Lietuvas.
23. februārī ar profesionālajām iekārtām, mācību telpām un tērpu kolekcijām iepazinās Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs un vietniece Anita Petrova, deputāti un citi interesenti.
Labiekārto teritorijas Priekuļos un Liepā
* Ar “Cēsu rajona lauku partnerības” atbalstu un ELFLA finansējumu Priekuļu novadā īstenots projekts un labiekārtota “Sporta birzīte”. Šeit uzstādīti 16 soliņi, iegādātas 13 atkritumu urnas un izbūvēts koka nožogojums, lai nodalītu bērnu rotaļu laukumu.
* Uzlabojot ielu apgaismojumu Liepā, pie Lielās ellītes stāvlaukuma uzstādīts stabs ar apgaismes ķermeni. Liepā arī 50 m garumā atjaunota apgaismojuma līnija P. Rozīša ielā un uzstādīts stabs ar diviem apgaismes ķermeņiem.
Valmierā noslēgti līgumi par būvuzraudzību un siltumtrases pārbūvi
* 15. februārī SIA “Valmieras ūdens” valdes priekšsēdētājs Indulis Frišfelds un valdes loceklis Gints Konošonoks noslēdza līgumu ar SIA “Lakalme”, ko pārstāvēja tās valdes priekšsēdētājs Imants Ārgalis, par projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras aglomerācijā, 3. kārta” būvdarbu inženiertehnisko būvuzraudzību. Projektā paredzēta pašteces kanalizācijas tīklu izbūve divu kilometru garumā, kā arī trīs kanalizācijas sūkņu staciju izbūve un ūdensapgādes tīklu izbūve viena kilometra garumā Valmieras pilsētā un Valmiermuižas ciemā Burtnieku novadā.
* SIA “Valmieras ūdens” un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra noslēgusi līgumu par siltumtrases pārbūves projektu Voldemāra Baloža ielā Valmierā, lai veicinātu energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē. 40% projekta kopējo izmaksu segs ES Kohēzijas fonds. Šajā projektā paredzēts izbūvēt jaunu pazemes siltumtrasi no rūpnieciski izolētiem tērauda cauruļvadiem ar iebūvētu uzraudzības signalizāciju.
Salacgrīvā izbūvēs apgaismojumu un pārbūvēs ielas
* 8. februārī Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs parakstīja līgumu par apgaismojuma izbūvi novadā ar personu apvienību, kurā ietilpst SIA “Energy Expert” un SIA “EIPLS”. Līgums paredz izbūvēt apgaismojumu A1 šosejas un ceļa “Pagasta padome–Vangas krustojumā” Liepupes pagastā, Robežu stāvlaukumā Ainažos, Liepu ielā Svētciemā un Svētciema parkā, Zītaru ielā Korģenē, Jūras ielā Tūjā un Liepupes pagasta Mustkalnos. Šie darbi jāveic līdz maija beigām.
* Salacgrīvas novada dome noslēgusi līgumu ar SIA “BM–projekts” par būvprojekta “Bocmaņa laukuma, Krīperu un Kalnu ielas pārbūve Salacgrīvā, Salacgrīvas novadā” izstrādi.
VPR Attīstības padomē pieņemts lēmums par ceļu infrastruktūras prioritātēm reģionā
23. februārī Smiltenē uz Attīstības padomes sēdi pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldību priekšsēdētāji.
Viens no galvenajiem jautājumiem bija VPR transporta infrastruktūras prioritāšu noteikšana, ņemot vērā savietojamību ar pārējiem Latvijas reģioniem un starptautiskas nozīmes transporta koridoriem. Klātesošie vienojās par četrām galvenajām ceļu prioritātēm: A3 (Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža), A2 (Āraiši–Igaunijas robeža), P16, P18, P27, P36 (Mazsalaca–Gulbene–Rēzekne) un P37 (Balvi–Gulbene–Madona–Pļaviņas). Šis lēmums iesniegts Satiksmes ministrijā.
Zemgale var kļūt par alternatīvās enerģijas mugurkaulu
Zemgales enerģētikas darba grupā pašvaldību pārstāvji un eksperti no dažādām organizācijām apkopojuši viedokļus un idejas reģiona ilgtspējīga transporta attīstības vīzijai.
Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) projektā “INTENSSS–PA” tiek izstrādāts reģiona plāns alternatīvo degvielu un atjaunojamās enerģijas izmantošanas perspektīvai, lai sekmētu alternatīvās enerģijas izmantošanu un atjaunojamās enerģijas pielietojamību transportā. Eiropas Savienībā liels uzsvars tiek likts uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu, bet speciālisti uzskata, ka Zemgales reģions, pateicoties lauksaimniecības nozarei, var kļūt par vadošu “spēlētāju” alternatīvo degvielu jomā arī plašākā reģionā.
Diskusijā par atjaunojamo energoresursu un alternatīvo degvielu ražošanu un izmantošanu Zemgales reģiona transportā pašvaldību pārstāvji pauda daudzas idejas, kas veicinātu iepriekš pausto par Zemgali kā mugurkaulu atjaunojamajai enerģijai reģionā. Līdzās iepriekš apspriestajām domām par biogāzes vai ūdeņraža ražotnes un uzlādes stacijām izskanēja arī jaunas – piemēram, specifiskāki plāni, kā pēc obligātās iepirkuma komponentes maksājumu pārmaiņām izmantot un enerģijas tīklā integrēt esošās biogāzes stacijas vai kā LLU varētu kļūst par reģiona izcilības centru alternatīvās enerģijas jomā.