Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 00:58
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Februārī pirms 90 gadiem Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals izsludināja Saeimas pieņemto likumu “Par pilsētu tiesību piešķiršanu 16 miestiem”.
Līdz ar to pilsētas tiesības tika piešķirtas Apei, Balviem, Kārsavai, Ķemeriem, Lejasciemam, Mazsalacai, Ogrei, Preiļiem, Priekulei, Salacgrīvai, Siguldai, Strenčiem, Varakļāniem, Vecgulbenei, Viesītei un Viļāniem. Pilsētām atstāja līdzšinējos nosaukumus, izņemot Vecgulbeni, ko nosauca par Gulbeni.
Likums pieņemts Saeimas sēdē 1928. gada 7. februārī, izsludināts 11. februārī “Valdības Vēstneša” 34. numurā.
Balviem – 90
Balvos pilsētas 90 gadu jubilejas svinības sākās 10. februārī Balvu muižā ar muzikālu uzvedumu “Nāc un svinēt sāc!”. Pasākumā tika godināta apbalvojuma “Balvu Goda pilsonis” ieguvēja režisore Vaira Resne, kuras darba mūžs vairāk nekā 45 gadu garumā ir izcils ieguldījums Balvu pilsētas un novada kultūrvides kopšanā, sabiedrības kultūrizglītības veicināšanā un pilsētas un novada tēla popularizēšanā gan Latvijā, gan ārpus tās.
Par Balviem šajos 90 gados rūpējušies 22 pilsētas vadītāji – daži no viņiem pāris nedēļas, citi pat gadu desmitus. Diemžēl ne visi varēja ierasties uz pasākumu. Sirsnīgus apsveikuma vārdus no Liepājas bija atsūtījusi Zelma Šulce, kura pilsētu vadīja no 1957. līdz 1960. gadam. Valters Kamiševs Balvus vadīja 30 gadus. Uz dzimšanas dienas svinībām bija ieradies Dzintars Putniņš, kurš pilsētas vadītāja amatā bija divus gadus. Juris Annuškāns Balvus vadīja desmit gadus – laikā, kad no padomju republikas tika veidota Latvijas valsts. Jānis Trupovnieks bijis gan pilsētas, gan arī novada vadītājs un šobrīd strādā Saeimā. Ināras Ņikuļinas darbības laikā tika pabeigti un iesākti ļoti lieli objekti. Andris Kazinovskis bija priekšsēdētājs no 2011. līdz 2017. gadam – jau pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad izveidoja novadus un Balvu pilsēta ietilpa Balvu novadā. Šobrīd Balvu novadu vada Aigars Pušpurs.
Jubilejas svinības turpinājās 11. februārī Balvu muižā ar kamermūzikas koncertu, bet 24. februārī Balvu Novada muzejā tematiskā sarīkojumā “Dzimuši reizē ar pilsētu” godināja 17 Balvu pilsētas vienaudžus, kuriem ir tikpat gadu, cik Balviem.
Gulbenei – 90
25. februārī gulbenieši un viesi pulcējās Gulbenes Kultūras centrā un centrālajā skvērā, kur norisinājās Gulbenes 90. dzimšanas dienai veltīti pasākumi.
Viss sākās ar izstādes “Gulbenei 90” atklāšanu, ko izveidojis Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar Gulbenes Mākslas skolu un Gulbenes Kultūras centru. Turpinājumā projekta “Darini savu tautastērpu” 11 dalībnieces prezentēja četru gadu garumā tapušos tautastērpus. Skati papildināja Jaungulbenes pagasta postfolkloras grupas “Dadzes” priekšnesumi. Vakarpusē koncertu sniedza grupa “Tautumeitas”, bet svētku kulminācijā bija gaismas parāde “Gaismas slepenā dzīve” un salūts.
Iedzīvotājus svētkos sveica Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Vējiņš, Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš, kā arī ciemiņi no kaimiņnovadiem – Apes, Alūksnes un Smiltenes.
Ogrei – 90
24. februārī Ogres evaņģēliski luteriskajā baznīcā notika ekumeniskais dievkalpojums-koncerts, kas bija veltīts Ogres pilsētas 90 gadu jubilejai. Pasākumu sadarbībā ar Ogres evaņģēliski luterisko draudzi un Ogres novada pašvaldību rīkoja kultūras un izglītības atbalsta biedrība “Domā! Radi! Dari!”, ko vada Agneta Krilova-Bērziņa.
24. februārī Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta izstāde “Ogre un ogrēnieši 90 gados”. Jubilejas izstādē skatāmi 90 fotomirkļi, katram pilsētas gadam savs, kas vislabāk atspoguļo Ogres sadzīvisko un vēsturisko daudzpusību.
Svētku noskaņā turpinājās vēstures lasījumi, kuros piedalījās Ogres muzeja speciālisti, kā arī citu muzeju un institūciju pētnieki.
Preiļiem – 90
10. februārī pilsētas iedzīvotāji un viesi tika aicināti uz Preiļu 90. dzimšanas dienai veltītu dziedošo kolektīvu koncertu Preiļu Kultūras namā.
Šogad preilieši svin arī 670 gadus, kopš Preiļi kā apdzīvota vieta pirmo reizi pieminēta vēstures liecībās. Šiem notikumiem veltīti pasākumi norisināsies visu gadu.
17. februārī Preiļu Kultūras namā pilsētnieki tika iepriecināti ar jaunu pasākumu ciklu “Ģimeņu sestdiena uzvārdu zīmēs”. 18. martā visi aicināti uz pasākumu “Dzimis Preiļu novadā”. Maijā notiks pilsētai veltīti “Pieneņpūku svētki”, kuros godinās pašus mazākos Preiļu pilsētas iedzīvotājus. 20. maijā skatītājus un klausītājus priecēs mazākumtautību festivāls, savukārt 2. jūnijā – Dziesmu un deju svētku ieskaņas koncerts. 22. jūlijā Preiļos norisināsies Latgales ērģeļu diena, bet 11. augustā notiks Latvijas simtgades balle atjaunotajā Preiļu parka saliņas estrādē.
Preiļu jubilejas gada kulminācija gaidāma 17.– 19. augustā, kad tiks svinēti Preiļu pilsētas svētki un nu jau 4. Starptautiskais autorleļļu festivāls. Pilsētas svētkos būs pasākumi dažādām mērķauditorijām, koncerti, tikšanās, izstādes, sacensības, balles, neizpaliks arī Preiļu pilsētas modināšana un svētku gājiens. Klausītājus priecēs arī opermūzikas koncerts ar festivāla orķestri un triju Baltijas valstu operteātru solistiem.
Rudeni preilieši sagaidīs ar ģimeņu pasākumiem: “Urā – Zinību diena!” būs 1. septembrī, “100 spēka mirkļi tētim” – 8. septembrī un “100 svecītes mīļajiem” – 20. oktobrī. Latvijas dzimšanas dienu novembrī Preiļos svinēs ar teatralizētu uzvedumu “Manai Latvijai – 100, maniem Preiļiem – 90!”.
Viesītei – 90
8. februāra vakarā Viesītes Kultūras pilī tika atzīmēta Viesītes pilsētas 90. dzimšanas diena. Svētku svinības sākās ar Ligitas Caunes personālizstādes atklāšanu “Te un tālumā” Kultūras pils izstāžu zālē. Svinīgais sarīkojums turpinājās Lielajā zālē ar videofilmu par Viesītes vēsturi cauri laikiem, svētku uzrunām, pateicību izsniegšanu Viesītes pilsētas iestādēm, biedrībām, nodibinājumiem un uzņēmumiem. Turpinājumā Daumants Kalniņš sanākušos priecēja ar koncertprogrammu “Atspulgi”, bet pasākuma noslēgumā visi sanākušie bija aicināti nobaudīt Viesītes māmiņu kluba cepto kliņģeri un Viesītes novadā ražoto kafeju.
Čakli gatavojušies pilsētas dzimšanas dienas svinībām bija arī Viesītes Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi: mazie “Otiņu” bērni zīmēja Viesītes āžus, 4. klase gatavoja plakātus Viesītei – 90, bet 1. klases audzēkņi – svētku vilcieniņu.
Viļāniem – 90
Par godu Viļānu dzimšanas dienai 24. februārī Viļānu Kultūras namā notika svinīgais pasākums “Kur bitis, tī mads”, kurā piedalījās Viļānu Mūzikas un mākslas skolas bērnu koris, Viļānu pagasta PII “Bitīte” un Viļānu pilsētas PII audzēkņi, jauniešu deju kolektīvs “Austra” un senioru deju kopa “Kūmys”, kā arī sieviešu koris “Alta”, turklāt jaunos tautastērpos!
Nosaukumam “Kur bitis, tī mads” ir sena vēsture, un jau vairākus gadus tas ir arī Viļānu novada moto. Tas sasaucas ar pilsētas ģerboni – bite un bišu šūnas.
Olainei – 51
Ar iespaidīgiem gaismas šoviem un krāšņu salūtu noslēdzās Olaines pilsētas 51. jubilejas svinības.
Šogad pilsētas svētku programma tika atklāta jau 15. februārī, un līdz pat 24. februārim pilsētas iedzīvotājus un viesus priecēja gan vairāki koncerti, gan dažādas sporta aktivitātes. Kā jau ierasts, svētku kulminācija notika Olaines Mežaparkā, kas šoreiz bija ietērpts košās skaņās un krāsās.
Alojai – 26
3. februārī Alojas Kultūras namā alojieši un viesi pulcējās uz pilsētas 26. dzimšanas dienas koncertu, ko ieskandināja jauktā kora “Ale” dalībnieku dziedājums.
Pēc tam sanākušos uzrunāja Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda, aicinot alojiešus ikdienā līdzcilvēkiem teikt labus vārdus, pateikties un uzslavēt, vairojot labo un pozitīvo noskaņojumu pilsētā.
Šogad Alojas Kultūras nams uzsāka jaunu tradīciju – pilsētas dzimšanas dienas koncertā pateikties un sveikt cilvēkus, kuri iepriekšējā gadā paveikuši kādu labu darbu, palīdzējuši, atbalstījuši citus ar darbu vai finansiāli vai teikuši labus vārdus grūtā dzīves situācijā.
Aicinājumam atsaucās vairāki alojieši, nominējot 14 cilvēkus pateicību saņemšanai. Paldies aizceļoja pie Dzidras Graviņas, Skaidrītes Jenčas, Gunas Krūmiņas, Anitas Āriņas, Valda Zvēra, Vēsmas Ozolas, Alvja Bondara, Valda Možvillo, Elgas Veides, Kaspara Rozīša, Anitas Krūmiņas, Aldas Tosunovas, Māra Siktāra un Evijas Veides.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021