Rīga 14°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Pirmdiena, 2024. gada 13. maijs 11:52
Vārda dienas: Ira, Iraīda, Irēna, Irīna
Izdota Nīcas izloksnes vārdnīca
Izdota ļoti apjomīga Brigitas Bušmanes Nīcas izloksnes vārdnīcas 1. daļas elektroniskā versija (vārdi no A līdz I), kurā iekļauti vārdi no 17. gadsimta līdz mūsdienām. Valodnieki ļoti novērtē Nīcas bagātīgo seno vārdu krājumu, kas savākts no teicējām gan agrāk, gan arī tagad. Vārdnīcā iekļauti Spodras Dīķes un Māras Dinnes skolas un studiju gados apkopotie materiāli skolotājas Birutas Bumbules vadībā. Par ieskatu izloksnē 21. gadsimta sākumā autore saka paldies Jēkabam Bozim, Alvīnei Šķiperei, Milijai Otaņķei, Jānim Jūrmalim, Alīdai Vārnai un Gitai Vanagai. Vārdnīca pieejama Latviešu valodas institūta interneta vietnē. Tās vāku rotā Anetes Veideles foto.
Atklāta grāmata par Jelgavu senajās pastkartēs
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs ar Jelgavas pilsētas domes atbalstu izdevis grāmatu “Jelgavas albums. Jelgava senajās pastkartēs”, kas iepazīstina ar pilsētas skaisto arhitektūru, kura gāja bojā Otrā pasaules kara izskaņā. Grāmata ir kā atgādinājums par to, kā vairs nav, un mudina lepoties ar to, kas saglabājies, – Jelgavas pili, Academia Petrina, dievnamiem u.c.
Tikšanās Bauskā ar grāmatas autoru Zigurdu Beinertu
21. martā Bauskas Centrālajā bibliotēkā notika tikšanās ar grāmatas “Ikvienam no mums ir bijis savs sapnis” autoru Zigurdu Beinertu. Viņš ir vecsaulietis un pārstāv dižu zemgaliešu dzimtu.
Apjomīgā grāmata tapusi vairāk nekā piecu gadu laikā un izdota gan latviešu, gan angļu valodā. Z. Beinerta darbs ir pētījums par Beinertiem un ar viņiem saistītām dzimtām, kā arī darbā izmantoti citu dzimtu un radinieku sastādītie ciltskoki, kas precizēti baznīcu arhīvos un citās datubāzēs. Kopā aprakstītas 37 dzimtas, galvenokārt no Zemgales (Bauskas apvidus) un Vidzemes (Vecpiebalgas apvidus). Kopā grāmatā minēts ap 8000 personu, atsevišķi izdalīti Latvijas valsts augstākos apbalvojumus saņēmušo, kā arī Staļina represijās cietušo saraksti.
Grāmatas atklāšanu papildināja arī cita diža zemgaliešu dzimtas pārstāve – aktrise Lāsma Kugrēna, kura ar grāmatas fragmentu un Beinerta dzimtas pārstāvju dzejoļu lasījumiem šo tikšanos padarīja vēl daudzkrāsaināku un interesantāku.
Daudzas novada bibliotēkas šo novadam nozīmīgo grāmatu saņēma dāvinājumā.
Jēkabpilī tapusi animācijas filma “Kur dzīvo Latvija?”
Jēkabpils Kultūras pārvalde no 2017. gada marta līdz 2018. gada aprīlim realizē projektu “Animācijas filma “Kur dzīvo Latvija?””, lai veicinātu bērnu jaunradi, iztēli, domāšanu, kā arī dokumentētu laiku “bērnu acīm”, liekot apzināties piederības sajūtu Latvijai. Animācijas filma ir bērnu veidota dāvana par Latviju citiem bērniem Latvijā un ārzemēs, tā ietver bērnu stāstus par to, kur dzīvo Latvija, tajā darbojas bērnu jaunradīti tēli pašu radītā scenārijā. Bērniem piepalīdzēja māksliniece animatore Dace Liepa un dzejniece māksliniece Ruta Štelmahere.
Filmas pirmizrāde notika 10. martā Jēkabpils Tautas namā ģimenes pasākumā “Gudrinieku forums”. Tā laikā risinājās arī paneļdiskusija, kurā piedalījās bērni un kopā ar Jēkabpils domes deputātiem diskutēja par tēmu “Kur dzīvo Latvija?”.
Filmiņa tiks demonstrēta Jēkabpils, tuvējā reģiona un Latvijas izglītības iestādēs, filmu festivālā “DEBESSmANNA”, kā arī to nosūtīs latviešu kopienām ārzemēs demonstrēšanai latviešu bērniem citviet pasaulē.
Viļānu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi Viļānos iedzīvina Vinniju Pūku
Pērn Lauku atbalsta dienests apstiprināja Viļānu Mūzikas un mākslas skolas atbalsta biedrības izstrādāto projektu “Skaņas un vizuālā materiāla apstrādes darba stacijas iegāde animācijas darbnīcas izveidei”, un skolas atbalsta biedrība iegādājās aparatūru un programmatūru animācijas filmu veidošanai. Ar to darbojas Viļānu Mūzikas un mākslas skolas interešu izglītības programma “Animācijas darbnīca”, kurā bērni un jaunieši apgūst animācijas veidošanas un skaņas ieraksta un apstrādes prasmes, mūzikas kompozīciju un skatuves runu latgaliešu valodā. “Animācijas darbnīcā” iesaistījušies 28 izglītojamie un četri pedagogi.
Jau tapuši pirmie vizuālie un muzikālie tēli un foni, un vēl šajā mācību gadā tiks izveidota Marutas Latkovskas animācijas filmiņa latgaliešu un angļu valodā “Vinnejs Pūks Viļānūs”. Filmiņas prezentācija paredzēta 30. maijā mācību gada noslēguma pasākumā. Tā būs pirmā filmiņa, kas tapusi pašu spēkiem – uzzīmēta, sakomponēta, ierunāta, ieskaņota, iekustināta, samontēta un salikta, dāvana Viļāniem 90 un Latvijai 100 gadu jubilejā.
Tapis animācijas video par atkritumu apsaimniekošanu Ventspilī
Lai ventspilnieku vidū popularizētu atkritumu šķirošanu un attēlotu, kā notiek videi draudzīga atkritumu apsaimniekošana, Ventspils pilsētas dome un pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” sadarbībā ar SIA “ASPIRED” izveidojuši animācijas video par atkritumu apsaimniekošanu Ventspilī. Galvenā animācijas video mērķauditorija ir skolēni, taču to noteikti būtu lietderīgi kaut reizi noskatīties ikvienam. Animācija pieejama un skatāma sociālajos tīklos, portālā www.ventspils.lv un pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” mājaslapā www.vlk.lv, kur iespējams arī vairāk uzzināt par atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma darbību un piedāvātajiem pakalpojumiem.
“Baltu” jaunā albuma prezentācijas koncerts
Babītes novada pašvaldības Kultūrizglītības centra koklētāju ansamblis “Balti” 29. martā aicināja uz albuma “Zīlīt’ skaisti padziedāja” prezentācijas koncertu VEF Kultūras pils Kamerzālē. “Baltiem” tuvs ir Edgara Lipora latviešu tautasdziesmu apdaru un oriģināldarbu dziļais latviskums un mūsdienīgi izteiksmīgā mūzikas valoda. Edgara dēls Dzintars apguvis koncertkokles spēli Babītes mūzikas skolā un patlaban muzicē koklētāju ansamblī “Balti”. Tas Edgaram ir arī viens no galvenajiem iemesliem rakstīt mūziku koklētāju ansamblim, iekļaujot repertuārā arī puišu dziesmas. Šīs veiksmīgās sadarbības rezultātā Edgara Lipora muzikālo daiļradi novērtējuši koklētāji visā Latvijā, un arī gaidāmo dziesmusvētku kokļu mūzikas koncertā “Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!” būs dzirdami Edgara Lipora skaņdarbi.
Izglītojoša spēle skolēniem “Izlūku gaitās”
Biedrība “Partnerība laukiem un jūrai”, rūpējoties par vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu, īsteno daudzus uzņēmējdarbībai un sabiedrībai nozīmīgus projektus, attīstīta rotaļu laukumus, sporta zāles, kultūras namus. Latvijas 100 gadu jubilejā sagatavota izglītojoša programma–spēle “Izlūku gaitās”.
Interaktīvā spēle “Izlūku gaitās” notiks Ķemeru nacionālā parka teritorijā, interesantā veidā atklājot jauniešiem strēlnieku gaitas un Pirmā pasaules kara notikumus un latviešu strēlnieku cīņu gaitas parādot no cita skatpunkta. Izglītojošajā programmā piedalīsies vairāk nekā 300 Tukuma un Engures novadu skolēnu. Programma tiks īstenota aprīlī un maijā.
Liepājas muzejs pilsētas dzimšanas dienā saņēmis vērtīgu dāvinājumu
Atzīmējot Liepājas 393. dzimšanas dienu un Latvijas simtgadi, Liepājas muzejs saņēmis vērtīgu dāvinājumu no Kanādas un ASV muzeja mākslas priekšmetu kolekcijas papildināšanai. Liepājā dzimušā mākslinieka Jāņa Zuntaka (1906–1985) bērni Vija Zuntaka–Bērziņa un Alvis Zuntaks Liepājas muzejam uzdāvinājuši vairāk nekā 400 mākslinieka aktu skices. Aktu zīmējumi tapuši 20. gs. 60. un 70. gados.
Vecumnieku novada Bārbeles muzejā apkopota pagasta vēsture kopš 12. gadsimta
Bārbeles skolas ēkā, kur Bruknas Kalna svētību kopienas paspārnē top jauna izglītības iestāde, telpa pirmajā stāvā ar ieeju no ēkas gala atvēlēta pagasta muzejam. To sākumā kā skolas muzeju kopš 2003. gada vada Voldemārs Barens.
Muzeja krājumā ir Bārbeles skolas simbolika un piederumi, pagasta novadpētniecības materiāli, senlaiku sadzīves priekšmeti, dažādu laiku rakstāmmašīnas, ko bērni labprāt izmēģina. Vecās grāmatas pa eksemplāram glabājas no padomju laikiem kā vēstures liecības. Te aptaustāmas pionieru bungas un Pirmā pasaules kara vācu kareivja ķivere. Bārbeles muzeja eksponāti ir ne tikai apskatāmi, bet arī aptaustāmi un izmēģināmi, piemēram, senās rakstāmmašīnas.
V. Barena jaunākais veikums ir Bārbeles pagasta vēstures no 12. gadsimta līdz mūsdienām apkopošana drukātā brošūrā un kompaktdiskā. Teksts papildināts ar oriģināliem fotoattēliem, piemēram, vienā var apskatīt Bārbeles sēravota vannu māju 1916. gadā. Patlaban V. Barens raksta Vecumnieku novada hroniku no 2009. gada, kopš tas izveidots.
Tapusi ceļojošā izstāde par Dobeles novadu
Dobeles Novadpētniecības muzejā 6. martā tika atklāta ceļojošā izstāde “Dobeles novads”. Izstāde ir daudzu iedzīvotāju un novada iestāžu kopdarbs un veltīta Latvijas simtgadei. Tā tapusi, lai Dobeles novada iedzīvotāji tuvāk iepazītu savu novadu, bet viesi – atklātu to kā interesantu apskates vietu. Tas ir interesants un savdabīgs ceļojums pa pilsētu un novada pagastiem.
Izstāde tapusi, pateicoties Dobeles novada pašvaldības atbalstam. Dobeles vēstures biedrība, realizējot projektu, pētījusi un apkopojusi pagastu vēsturi, Dobeles novada veidošanās vēsturi un Dobeles pilsētas hroniku. Izstādē ietverti katra novada pagasta un Dobeles galvenie vēstures fakti, apskates objekti un vizuālais materiāls. Paredzēts, ka izstāde apceļos katru pagastu.
Atklāta izstāde “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā”
Rīgas Sv. Pētera baznīcā 19. martā jau ceturto reizi tika atklāta izstāde “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā”, piešķirta Rīgas domes simpātiju balva, pasniegta Preiļu novada domes simpātiju balva un atklāts pagājušā gada izstādes skatītāju simpātiju balvas ieguvēja vārds, kā arī nosaukti septiņi šā gada galvenās balvas nominanti.
Rīgas domes simpātiju balvu saņēma mākslinieks Pēteris Postažs par darbu “Siguldā” (audekls, eļļa, 2016). Pēterim Postažam piešķirta iespēja 2018. gadā Rīgas Sv. Pētera baznīcā sarīkot savu mākslas darbu personālizstādi. Preiļu novada domes simpātiju balva – iespēja eksponēt savus darbus Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā – piešķirta māksliniecei Vijai Stupānei par darbu “Taka”. Apkopots arī iepriekšējā gada izstādes skatītāju vērtējums un pasniegta 2017. gada izstādes skatītāju simpātiju balva – dalība Jāzepa Pīgožņa mākslas plenērā šovasar. Balvu ieguva māksliniece Olga Reče par darbu “Upe. Pilnmēness”.
“Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” 2018. gada galvenajai balvai nominēti: Laila Balode ar darbu “Vižņi”, Indulis Landaus ar darbu “Pirmais sniegs”, Silvija Brigita Meškone ar darbu “Novembris”, Ilze Muceniece–Adamaite ar darbu “Salaspils egles”, Pēteris Postažs ar darbu “Siguldā”, Jānis Plivda ar darbu “Gaiļmuiža” un Andris Vītols ar darbu “Pāri upei, koku pavēnī”. Galvenās balvas ieguvējs tiks paziņots septembrī, kad norisināsies izstādes atklāšana Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā.
“Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” pasniegšanu 2015. gadā iedibināja Rīgas dome un Preiļu novada dome sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvaldi, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeju, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāņa Anmaņa Jauno talantu atbalsta fondu un idejas autoriem – kinorežisoru un gleznotāju Jāni Streiču un māksliniekiem Jāni Anmani un Jāni Strupuli.
Iecavas Brīvības piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā
Viens no Iecavas novada simboliem – Iecavas Brīvības piemineklis – iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturisku notikumu vieta. Pētera Bandera akmenī kaltais Brīvības piemineklis, kas atrodas Iecavas parkā, atklāts 1936. gadā. Piemineklis saistīts ar Latvijas vēsturē nozīmīgiem notikumiem – valstiskuma veidošanos un Brīvības cīņām –, tas uzcelts par vietējo iedzīvotāju saziedotiem līdzekļiem, lai godinātu neatkarības cīnītāju piemiņu.
Atzīmējot pieminekļa 80 gadu jubileju, 2016. gada rudenī biedrība “Arhīvs” ar novada domes un dārznieces Sarmītes Avotas atbalstu pieminekli notīrīja un atklāja pie tā informatīvu stendu, kurā iecavnieki un Iecavas viesi var uzzināt pieminekļa vēsturi. Pagājušā gada jūnijā, sagaidot Iecavas 525. jubileju, piemineklis tika restaurēts – veikta pieminekļa pamatnes demontāža un betonēšana, labotas granīta kāpnes, aizpildītas piemineklī radušās plaisas un novērsti citi vizuālie defekti. Savukārt pašvaldības 2018. gada budžetā paredzēti līdzekļi Brīvības pieminekļa teritorijas labiekārtošanas un kāpņu pārbūves projekta izstrādei.
_______________
Ziņas sagatavojuši: Madara Siliņa, Jana Igaviņa, Diāna Selecka, Anna Ķīviča, Kristīne Bergmane–Korāte, Agrita Luža, Iluta Mežule, Diāna Rudakova, Agrita Lūse, Inga Pērkone, Egils Zariņš, Elizabete Puče, Ilze Rūtenberga–Bērziņa, Zane Puriņa, Inita Šale, Elita Cepurīte, Tatjana Smirnova, Jānis Tipainis, Līga Ratniece–Kadeģe, Marita Melvere, Zane Šteina, Ilvija Tetērina, Anta Kļaveniece, Mārīte Rūja, Inese Skrastiņa, Kintija Sparāne, Kaspars Sēlis, Gunta Dimitrijeva, Sergejs Gorņiks, Jolanta Upeniece, Ilona Vilcāne, Marina Labanovska, Brigita Arbidāne, Līga Strode, Svetlana Rimša, Gunta Kalmane, Jana Putniņa, Toms Simtiņš, Ivo Meļķis, Zelma Mičule, Ieva Dille, Sarmīte Daudziete, Alda Zvejniece, Vineta Lapsele, Lauma Zaļaiskalna, Līga Bieziņa, Andis Bošs, Aija Kamala, Ilga Tiesnese, Silvija Zaharāne, Līga Ivanova, Baiba Ābelniece, Astrīda Slavinska, Gunta Jākobsone, Evita Enģele, Dace Freidenfelde, Agrita Purviņa, Eva Jēkobsone, Gita Šēfere–Šteinberga, Guna Purene, Edgars Siliņš, Kate Riekstiņa, Raimonds Jaudzems, Janīna Beča, Sanita Plone, Elza Pučko, Inita Kabanova, Olga Muravjova, Irina Orlovska, Inga Drele, Arnita Poiša, Karmena Kotāne, Solvita Dzērkale, Ilze Kraukle, Zane Brūvere–Kvēpa, Anita Āboliņa, Laura Moča, Nora Kārkliņa, Sandra Salmiņa, Liāna Lilenblate–Sipko, Agnese Jēkabsone, Marita Kurčanova, Rita Merca, Marita Mūze, Ieva Šomina, Dina Neimeta, Inga Romaško, Gunita Šime, Aelita Punkstiņa, Laimdota Ozoliņa, Inta Brence, Valda Bagāta, Dace Kārkla, Antra Ērgle, Dace Lasmane, Lelde Podniece–Jostmane, Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa, Daugavpils domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa, Jelgavas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvalde, Jēkabpils pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa, Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa, Rēzeknes pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa, Ventspils pilsētas domes Pilsētas mārketinga nodaļa, Daugavpils novada pašvaldības Informācijas un sabiedrisko attiecību daļa, Ilūkstes novada pašvaldības Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa, Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa, Kandavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa, Ozolnieku novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļa, Kokneses novada pašvaldības Tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļa, Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļa, Ķekavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļa, Līvānu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un ārējo sakaru daļa, Ogres novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa, Ropažu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļa, Salaspils novada pašvaldības sabiedrisko attiecību daļa, Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvalde, Viļakas novada pašvaldības Lietvedības, komunikācijas un informācijas nodaļa, SIA “ZAAO”, Vidzemes Augstskola, speciālisti Burtnieku, Dobeles, Grobiņas, Ludzas, Mārupes, Rojas un Tukuma novada pašvaldībā, un izmantota informācija no pašvaldību interneta vietnēm
Apkopojusi Gunta Klismeta
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021