18.225.175.151
23.05.2024. 18:39:14
Majoru pludmalē stiprina krasta kāpas
Jūrmalas pilsētas pašvaldība 22. martā sākusi nostiprināt kāpu zonu, pieberot smiltis Majoru pludmalē. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu. Majoru pludmalē smiltis tiek piebērtas aptuveni 740 m garā joslā posmā no Emelīnas ielas virzienā uz Tirgoņu ielu. Smiltis, ko izmanto krasta kāpu stiprināšanai, organiski iekļaujas vidē: tās iegūtas Lielupes grīvā, kur ik gadu tīra un padziļina upes gultni Jūrmalas ostas teritorijā.
Kāpu stiprināšanai pludmalē regulāri tiek atjaunota arī kārklu zona. Pagājušajā vasarā Bulduru, Dzintaru, Dubultu, Mellužu, Kauguru un Jaunķemeru pludmalē gandrīz divu kilometru garumā tika “sēdināti” vecie kārkli, apzāģējot tos 30 cm augstumā, lai saknes sāktu dzīt jaunas atvases. Ataugušās atvases uztver pludmales smiltis, un atjaunojas kāpu valnis. No nozāģēto kārklu zariem izveidotas pinumu sētiņas, kas izvietotas pludmalē smilšu aizturēšanai un atpūtnieku radītās ietekmes mazināšanai. Kāpas no izbradāšanas pasargā arī dēļu laipas, kas ierīkotas lielākajā daļā izeju uz pludmali.
Jūrmala ir pirmā piekrastes pilsēta Latvijā, kas jau ceturto gadu pēc savas iniciatīvas stabilizē krasta kāpas un aizsargā pret noskalošanu.
Tukumā pārbūvē skvēru, novadā atjaunos elektrotīklu 46 km garumā
Novembrī Tukuma vecpilsētā tiks uzstādīts Z. A. Meierovicam veltīts piemineklis un labiekārtots skvērs. Lai tas notiktu, jāveic arheoloģiskā izpēte, tāpēc laukumā Lielajā ielā 5 martā tiks zāģēti koki un krūmi un izņemti ziemciešu stādi.
Lai uzlabotu elektroapgādes drošumu un kvalitāti Tukumā un Tukuma novadā, šogad AS “Sadales tīkls” plāno atjaunot vidējā sprieguma elektrolīnijas 16 km garumā, zemsprieguma gaisvadu elektrolīnijas pārbūvēt par kabeļu līnijām 30 km garumā un rekonstruēt vai izbūvēt 16 transformatoru apakšstacijas, elektrotīkla atjaunošanā ieguldot 1,5 miljonus eiro. Elektrotīkla rekonstrukcija jau norisinās vai drīz tiks uzsākta Tukumā un Irlavas, Degoles, Džūkstes, Tumes, Jaunsātu, Sēmes un Slampes pagastā. Pilsētas teritorijā AS “Sadales tīkls” šogad realizēs četrus projektus.
Rojas pludmalē apgaismota pastaigu taka
Rojas novada dome izveidojusi apgaismotu pastaigu taku Rojas pludmalē. Projekts pagājušajā gadā tika iesniegts biedrības “Talsu rajona partnerība” izsludinātajā atklātajā konkursā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētajā pasākumā “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošana”.
Gar pastaigu taku uzstādītas 32 laternas ar saules baterijām un vēja ģeneratoriem. Ar apgaismojumu nodrošinātas visas pastaigu laipas pludmalē, arī visgarākā laipa virzienā uz Kolkas pusi, kas projekta laikā pagarināta. Laipas pieejamas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem un ar bērnu ratiņiem.
Ventspilī atjauno ostas Dienvidu molu, “Ventspils siltums” īstenos divus investīciju projektus
13. martā uz Dienvidu mola Ventspils Brīvostas un būvuzņēmēja “BMGS” pārstāvji svinīgi atklāja būvdarbus. Tos plānots pabeigt piecu mēnešu laikā, kopējās izmaksas veido 2,4 miljonus eiro.
Mola rekonstrukcijas mērķis ir palielināt ostas drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti. Izveidojot tetrapodu krāvumu, tiks atjaunots mola šķērsgriezums visā tā garumā. “BMGS” Ventspils ražošanas bāzē saražoti 1349 tetrapodi ar kopējo svaru 6745 tonnas, 19 atbalsta tetrapodi ar kopējo svaru 247 tonnas un 204 masīvi ar kopējo svaru 9180 tonnas. Kopējais objekta vajadzībām saražoto betona konstrukciju apjoms sasniedz 6746 kubikmetrus. Mola labiekārtošanā atjaunos dzelzsbetona sienas, izveidos grants ceļu un atjaunos elektrotīklus un apgaismojumu, kā arī rekonstruēs dzelzsbetona ceļa konstrukciju. Tik pamatīgu rekonstrukciju Dienvidu mols nav pieredzējis vismaz 60 gadus.
29. martā pašvaldības SIA “Ventspils siltums” parakstīja līgumus ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Kohēzijas fonda (KF) finansējuma piešķiršanu divu investīciju projektu īstenošanai.
Projekts “Ventspils pilsētas siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšana” paredz siltumtrašu rekonstrukciju. Lai arī Ventspilī siltuma pārvades trases vairāk nekā 45 km kopgarumā jau ir rekonstruētas, tomēr vēl palikuši daži tehniski un morāli novecojuši posmi. Tiks veikta sešu siltumtīklu posmu rekonstrukcija 525 m garumā, cauruļvadus nomainot ar rūpnieciski izolētām caurulēm. Pēc projekta pabeigšanas Ventspils pilsētas siltumtīklus 100% apmērā veidos rūpnieciski izolētas caurules, kas aprīkotas ar avārijas signalizāciju, lai ātri un nekļūdīgi noteiktu iespējamā bojājuma vietu. Plānotās izmaksas ir 328 915,19 eiro, tai skaitā KF līdzfinansējums 40% apmērā. Projektu paredzēts īstenot 18 mēnešu laikā.
Savukārt projekts “Dūmgāzu kondensatora uzstādīšana biokurināmā katliem Talsu ielā 69 Ventspilī” paredz uzstādīt dūmgāzu kondensatoru Pārventas katlumājā. Tas ļaus palielināt biokurināmā katlu efektivitāti un maksimāli izmantot siltumu, kas rodas šķeldas sadegšanā, jo dūmgāzu kondensatorā, atdzesējot dūmgāzes, tiek kondensēts tvaiks un iegūtais siltums novadīts atpakaļ siltumapgādes sistēmā. Tādā veidā ne tikai palielināsies biomasas katlos saražotās siltumenerģijas apjoms, bet arī samazināsies kurināmā patēriņš, cieto daļiņu apjoms dūmgāzēs un gaiss kļūs ievērojami tīrāks. Plānotās izmaksas ir 891 308,26 eiro, ieskaitot 40% KF līdzfinansējumu. Projekta īstenošanas laiks ir 12 mēneši.
Ventspilī atklāts Biznesa atbalsta centrs un koprades telpa un veidos infrastruktūru Pils ielā komercdarbības attīstībai
16. martā pašā Ventspils vecpilsētas sirdī – Pils ielā 17 – svinīgi tika atklāts Ventspils Biznesa atbalsta centrs (BAC) un koprades (co–working) telpa, kas ir līdz šim nebijis projekts Ventspilī.
BAC svinīgajā atklāšanas pasākumā piedalījās Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks, priekšsēdētāja pirmie vietnieki sadarbības jautājumos Guntis Blumbergs un infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš, izpilddirektora vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā Egons Spalāns un citi pašvaldības pārstāvji, Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Valdes loceklis Salvis Roga, AS “Citadele banka” Valdes loceklis Vladislavs Mironovs, Ventspils Biznesa atbalsta centra vadītāja Ilze Valdmane, kā arī sadarbības partneri, IKT nozares uzņēmumu pārstāvji, atbalstītāji un citi viesi.
Ventspils BAC izveidots, lai sniegtu konsultācijas un informatīvu atbalstu komersantiem par biznesa uzsākšanas un attīstības iespējām Ventspilī, kā arī piesaistītu pilsētai jaunus komersantus un speciālistus. Šeit arī būs iespēja izmantot bezmaksas koprades telpu, kas ir pieprasīta pašnodarbināto, īpaši IKT nozarē strādājošo, vidū. Taču koprades telpā tiek gaidīts ikviens, kuram ir vēlme mainīt ikdienas darba apstākļus un veidot komunikāciju ar citu nozaru pārstāvjiem.
27. martā Ventspils pilsētas domes ārkārtas sēdē tika atbalstīta projekta “Infrastruktūras izveide komercdarbības attīstībai Pils ielā Ventspilī” tālāka virzība 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritorijas revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā.
Ventspils pilsētā pēdējā desmitgadē ievērojami pieaudzis informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu sniedzēju skaits, bet šīs nozares komersantiem trūkst piemērotu ražošanas un biroja telpu. Plānots pārbūvēt uz zemesgabala avārijas stāvoklī esošās ēkas, uzbūvēt jaunu ēku un labiekārtot teritoriju. Jaunajā ēkā tiks izveidotas biroja telpas, un piegulošā teritorija tiks sagatavota potenciālajam investoram. Kopējās projekta izmaksas veido 2 877 140 eiro, t.sk. ERAF finansējums – 82,31%, valsts budžeta dotācija – 3,54% un Ventspils pilsētas pašvaldības līdzfinansējums – 14,15%. Projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.
Kādas izskatīsies kafejnīcu terases Kuldīgas vecpilsētā
Lai radītu Kuldīgas vecpilsētai vizuāli atbilstošu terašu tēlu, nolemts izstrādāt vienotu terašu koncepciju, kas atvieglotu to izbūvi Kuldīgas vecpilsētas ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem. Ainavu arhitekts Guntis Kalniņš izstrādājis savu redzējumu, un arī iedzīvotāji aicināti izteikt viedokli.
G. Kalniņš, izstrādājot skices, iedvesmojies no citās Eiropas vecpilsētās izveidotām ielu kafejnīcu terasēm. Koncepcijas pamatideja: lai terase būtu saskaņā ar Kuldīgas vecpilsētas arhitektūru un stilistiski vienota ar konkrēto kafejnīcu, izmantojot bēšas vai gaišas krāsas.
Viens no ierosinājumiem ir veidot auduma markīzes, nojumes vai saulessargus bez reklāmu apdrukas, taču uz tiem varētu attēlot tirdzniecības vietas nosaukumu vai logotipu. Ēdināšanas iestādes varētu veidot arī slēgtas stiklotas terašu nojumes vai daļēji slēgtas terases, izmantojot akrila audumu vai stiklu, kā arī dekoratīvās puķu kastes. Tāpat izstrādāta koncepcija terasēm, ko varētu izveidot autostāvvietā. Iespaidojoties no vēsturiskas Kuldīgas fotogrāfijas, kurā senlaicīgs autobuss brauc pa Liepājas ielu, autors radījis arī neparastu terašu dizaina priekšlikumu – slēgtu terasi ar noapaļotiem stūriem autobusa formā. Vienotus noteikumus plānots izstādāt līdz vasaras sākumam.
Liepājas SEZ pārvalde turpina attīstīt infrastruktūru
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde īstenos ES Kohēzijas fonda projektu “Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana”, lai uzlabotu navigācijas drošības līmeni, nodrošinot lieltonnāžas kuģu piekraušanu ostas iekšējā reidā.
Projekts paredz padziļināt kanālu ostas vidus vārtos no 12,5 m līdz 14,5 m, pārbūvēt vai nostiprināt molu galvas ostas vidus vārtos, padziļināt priekšostas akvatoriju un kanālu līdz 14 metriem, pārbūvēt Brīvostas iekšējo viļņlauzi un sadalošo molu, atjaunot Brīvostas molu un izbūvēt kuģu enkurošanas/tauvošanas vietu pie sadalošā mola. Projekta ieviešanas laiks ir 2018.–2020. gads, plānotās izmaksas – 31,7 miljoni eiro.
Šogad paredzēts sākt Karostas kanāla pirmās piestātnes demontāžu un krasta nostiprinājumu izbūvi. Rezultātā tiks iztaisnots kuģošanas kanāls un uzlabota navigācijas drošība. Atjaunos Karostas kanāla dienvidu un ziemeļu molus un navigācijas zīmes, kā arī ostas Ziemeļu vārtus aprīkos ar navigācijas zīmēm, lai nākotnē tos varētu atvērt satiksmei kuģiem ar mazu iegrimi, pakāpeniski atslogojot ostas dienvidu un vidus vārtus.
Grobiņā būvēs Ālandes upes atpūtas kompleksu
Šopavasar Grobiņas novada dome sāk īstenot ilgi lolotu projektu “Ālandes upes atpūtas kompleksa būvniecība”. Būtiskas pārvērtības piedzīvos pilsdrupu vide, kā arī tiks izveidota pastaigu taku līdz Priedulājiem.
Projekts paredz lielas pārmaiņas pilsdrupu teritorijā, estrādes pārbūvi, apgaismojuma ierīkošanu, gabionu izbūvi, pastaigu takas izveidi vairāk nekā trīs kilometru garumā ar 15 labiekārtotām atpūtas vietām un trim vides objektiem. Pastaigu taka kopā ar pilsdrupu pārvērtībām un jau iepriekš sakārtoto Pils ielu veidos Ālandes upes atpūtas kompleksu, ko laika gaitā varēs paplašināt un papildināt.
Grobiņa, kas bijusi viena no nozīmīgākajām vikingu pasaules vietām Baltijas jūras austrumu daļā, iekļauta UNESCO Latvijas nacionālajā sarakstā un UNESCO Pasaules mantojuma nominācijā “Grobiņas arheoloģiskais ansamblis”.
Ālandes upes atpūtas kompleksa būvniecība šogad būs viens no lielākajiem Grobiņas novada domes īstenotajiem projektiem.
Saldus novadā būvē grants ceļus un tiltu pār Mazupi un labiekārto Saldus centru
Saldus novadā uzsākta lauku grants ceļu pārbūve Vadakstes, Rubas un Jaunauces pagastā. Darbi tiek veikti par ES finanšu līdzekļiem un ar Saldus novada pašvaldības līdzfinansējumu.
SIA “Saldus ceļinieks” strādā uz pašvaldības grants ceļiem “Kalnāji–Friķi” Rubas pagastā un “Zvejnieki–P96” Jaunauces pagastā, un 26. martā sākās būvdarbi arī Vadakstes pagasta ceļos “Brauži–Mazdaģi” un “Lieldeģi–Kalnmuiža”. Ceļus plānots ekspluatācijā nodot oktobrī.
Pārbūve notiek arī uz pašvaldības autoceļa “Zvārdes centrs–Brocēnu lauku teritorijas robeža”, kas sākās ar tilta pār Mazupi nojaukšanu. Būvdarbiem plānoti seši mēneši, kuru laikā uzbūvēs jaunu tiltu, kā arī atjaunos grants segumu tilta abos galos.
Saldū turpinās pagājušā gada septembrī iesāktā pilsētas centra labiekārtošana, kas sākās ar Saldus Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas teritorijas sakārtošanu un patlaban turpinās Saldus tirgus teritorijā. Tirgus laukumā jau izzāģēti vecie krūmi un tiek demontētas nolietotās tirdzniecības vietas. Veco, pāraugušo krūmu vietā iestādīs dekoratīvos kociņus un izliks akmens bruģi, kā arī pārvietos tirdzniecības moduļus.
Saldus novadā būvē grants ceļus un tiltu pār Mazupi un labiekārto Saldus centru
Saldus novadā uzsākta lauku grants ceļu pārbūve Vadakstes, Rubas un Jaunauces pagastā. Darbi tiek veikti par ES finanšu līdzekļiem un ar Saldus novada pašvaldības līdzfinansējumu.
SIA “Saldus ceļinieks” strādā uz pašvaldības grants ceļiem “Kalnāji–Friķi” Rubas pagastā un “Zvejnieki–P96” Jaunauces pagastā, un 26. martā sākās būvdarbi arī Vadakstes pagasta ceļos “Brauži–Mazdaģi” un “Lieldeģi–Kalnmuiža”. Ceļus plānots ekspluatācijā nodot oktobrī.
Pārbūve notiek arī uz pašvaldības autoceļa “Zvārdes centrs–Brocēnu lauku teritorijas robeža”, kas sākās ar tilta pār Mazupi nojaukšanu. Būvdarbiem plānoti seši mēneši, kuru laikā uzbūvēs jaunu tiltu, kā arī atjaunos grants segumu tilta abos galos.
Saldū turpinās pagājušā gada septembrī iesāktā pilsētas centra labiekārtošana, kas sākās ar Saldus Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas teritorijas sakārtošanu un patlaban turpinās Saldus tirgus teritorijā. Tirgus laukumā jau izzāģēti vecie krūmi un tiek demontētas nolietotās tirdzniecības vietas. Veco, pāraugušo krūmu vietā iestādīs dekoratīvos kociņus un izliks akmens bruģi, kā arī pārvietos tirdzniecības moduļus.
Jelgavā sakopj novadgrāvjus
Jelgavā arī šogad vairākiem lielajiem novadgrāvjiem mehanizēti novākts apaugums 22 500 m² platībā.
Jelgavas pilsētas teritorijas līdzenais reljefs un zemes virsmas nelielais augstums ir cēlonis augstam gruntsūdens līmenim, kas lielāku nokrišņu laikā īslaicīgi izraisa teritoriju applūšanu un veicina to pārpurvošanos. Grāvju sistēma nodrošina lielākā ūdens apjoma savākšanu un aizvadīšanu, taču piesērējums no apauguma un lapām bieži veido ūdens līmeņa uzstādinājumu un pārmitrina zemākās teritorijas.
Jelgavas novadā labiekārto Elejas muižas parku un veidos vides izzināšanas infrastruktūru Kalnciemā
Jelgavas novada pašvaldība, īstenojot Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības projektu “Aizraujošais ceļojums muižu parkos četros gadalaikos”, ieplānojusi šovasar labiekārtot Elejas muižas parku. Paredzēts atjaunot vēsturiskās taciņas, uzbūvēt tiltiņu pāri dīķim uz pussalu un izveidot interesantus interaktīvus objektus. Pašvaldība arī ieplānojusi parku atbrīvot no mazvērtīgiem un bīstamiem kokiem.
28. marta domes sēdē Jelgavas novada domes deputāti nolēma piešķirt 4288 eiro līdzfinansējumu Latvijas Vides aizsardzības fonda projektam “Iepazīsti un saudzē!”. Tas paredz labiekārtot nelielu posmu dabas lieguma “Kalnciema pļavas” teritorijā pie šosejas Kalnciems–Kaiģi. Bioloģiskās daudzveidības izzināšanai iecerēts pie Vecbērzes upes uzstādīt skatu torni, gājēju tiltiņu, soliņus un informācijas stendus. Projekts tiks īstenots no šāgada vasaras līdz nākamā gada rudenim.
Parakstīts sadarbības līgums par Lielupes atveseļošanu
1. martā Jelgavas novada domē tika parakstīts sadarbības līgums par projekta “Lielupes atveseļošanas pasākumi – pakalpojumu un infrastruktūras izveide ūdenstūristiem” īstenošanu. Līgumu parakstīja piecas pašvaldības – Rundāles, Jelgavas, Bauskas, Ozolnieku un Babītes novada pašvaldība. Projekts paredz Lielupei piegulošajās pašvaldībās veikt Lielupes atveseļošanas pasākumus un attīstīt ūdenstūrisma infrastruktūru.
Projekta ieviesēji ir trīs lauku partnerības – “Lauku partnerība “Lielupe””, biedrība “Pierīgas partnerība” un “Bauskas rajona lauku partnerība”. Ar to atbalstu Rundāles, Jelgavas, Ozolnieku, Bauskas un Babītes novadā jau šovasar sāksies Lielupes ūdens “iekustināšana” (attīrīšana).
Kopīgos semināros un forumos iecerēts veicināt pašvaldību un Lielupes krastu īpašnieku sadarbību, lai kopīgiem spēkiem atveseļotu Lielupi. Tiks piesaistīts hidrobiologs, kurš ieteiks efektīvākos un labākos upes attīrīšanas veidus. Tāpat veidos jaunu tūrisma maršrutu, sekmēs jaunus tūrisma piedāvājumus un izveidos interaktīvu vides objektu, kas simbolizēs Lielupes sākumu un ietvers informāciju par Lielupi.
Tehniskā projekta izstrāde Iecavas upes ūdensnotekas atjaunošanai
Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNI) īstenos Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētu projektu, kurā paredzēta Iecavas upes tīrīšana Ozolnieku un Iecavas novada teritorijās. Tīrīšana plānota 2019. gadā.
ZMNI uzsākuši tehniskā projekta izstrādi Iecavas upes ūdensnotekas atjaunošanai, un sagatavošanās darbi jau sasnieguši Branku ciema teritoriju. Upē tiek veiktas atzīmes ar piketa mietiņiem, kas tiek izvietoti ik pēc 100 m, lai mērītu upes šķērsprofilu.
Iecavas novadā infrastruktūrai šogad tērēs vairāk nekā divus miljonus eiro
2018. gada Iecavas novada pašvaldības budžetā 19,2% ir paredzēti kapitālajiem izdevumiem. Nozīmīgu infrastruktūras projektu realizēšanai plānots atvēlēt vairāk nekā divus miljonus eiro. Lielākie plānotie darbi: pašvaldības aģentūras “Iecavas veselības centrs” teritorijas labiekārtošana; autoceļa V1040–Roņi–Tāmas–Renceles–A7 pārbūve; Ģedules upes tiltiņa restaurācija; pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnoteku atjaunošana Zālītē un pie Sila kapiem; klientu apkalpošanas centra izveide Skolas ielā 4 – 40; ēkas jumta pārbūve Baldones ielā 65 (Sarkanā skola); ielas apgaismojuma būvniecība Raiņa, Robežu un Vītolu ielā, Dimzukalnā, Ielejas ielā un autobusu pieturvietās; sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve Rosmes ciemā; skeitparka izveide un teritorijas labiekārtošana; elektrības pieslēgums pie Brīvības pieminekļa; apgaismojuma ierīkošana pie daudzdzīvokļu māju atkritumu konteineru laukumiem; Iecavas vidusskolas 3. korpusa remonts.
Iecavas SIA “Dzīvokļu komunālā saimniecība” šogad un nākamgad īstenos projektu “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Iecavā, 2. kārta”, kurā izbūvēs jaunus kanalizācijas tīklus 11 km garumā un piecas jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas. Jaunie kanalizācijas tīkli 1833 Iecavas iedzīvotājiem nodrošinās drošu, centralizētu notekūdeņu novadīšanu. No kopējām izmaksām 1 874 760 eiro būs ES līdzfinansējums.
Olainē top mūsdienīgs dzīvojamais komplekss
Olainē, Stacijas ielā 48, tiek būvēts jauns dzīvojamais komplekss, kas sastāvēs no trim mājām. Plānots izbūvēt 36 dzīvokļus ar vienu, divām un trim istabām platībā no 34 līdz 68 m². Projekts īpašs ar to, ka dzīvokļus ir iespējams apvienot, veidojot četru, piecu un pat sešu istabu dzīvokli ar kopējo platību līdz 175 m².
Projekta nosaukums ir “Jūsu mieram un labsajūtai”. Tā autori norāda, ka Olaine pilnībā atbilst šim uzstādījumam, jo šeit ir visas ārpilsētas priekšrocības – svaigs gaiss, zaļa apkārtne, miers, kā arī labvēlīga vide ģimenēm ar bērniem. Turklāt tas viss pieejams tikai 20 minūšu braucienā no Rīgas.
Mārupes novadā attīsta uzņēmējdarbībai nepieciešamo infrastruktūru
Mārupes novada pašvaldība īsteno ERAF līdzfinansētu projektu “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība Mārupes novadā”, kura mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu novadā, veicot ieguldījumus ielās un ceļos.
Tiek pārbūvēts ceļš C–16 posmā Alpi–Dumpji līdz Dzirnieku ielai, Dzirnieku iela posmā no īpašuma Dzirnieku ielā 15 līdz Peronu ielai un ceļš C–15 posmā no C–16 līdz Stīpnieku ceļam. 12. martā pašvaldība parakstīja vienošanos ar CFLA par ceļa C–13 no Dzirnieku ielas līdz Stīpnieku ceļam iekļaušanu projektā.
Ķekavas novadā modernizēs siltumtīklus Titurgā, siltinās astoņas daudzdzīvokļu mājas un būvēs Jaunu ideju centru
Marta beigās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra apstiprināja, ka kapitālsabiedrībai SIA “Baložu komunālā saimniecība” piešķirts ES fondu līdzfinansējums 280 301 eiro apmērā siltumtīklu rekonstrukcijai Titurgas rajonā. Projektā izmantotās tehnoloģijas un materiāli ļaus samazināt gan siltuma zudumus, gan siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī ekspluatācijas izdevumus. Šogad projektā paredzēts sakārtot dokumentāciju, veikt iepirkumu procedūras un noslēgt līgumus. Būvdarbi notiks 2019. gadā no maija līdz septembrim.
SIA “Ķekavas nami” šobrīd strādā pie astoņiem daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektiem. Plānots šogad un nākamgad renovēt septiņas ēkas Ķekavā un vienu Valdlaučos. Siltinās ne tikai ēkas ārsienas, bet arī jumtu vai bēniņus, pamatus viena metra dziļumā un pagraba pārsegumu. Mājās tiks sakārtota apkures sistēma, pārbūvēti siltumvadi un veikts kāpņutelpas kosmētiskais remonts. Darbi aizņems apmēram sešus mēnešus.
Finanšu ministrijas Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome apstiprinājusi Ķekavas novada pašvaldībai kredīta piešķiršanu 400 000 eiro apmērā, lai pašvaldība šogad Ķekavā varētu uzbūvēt Jaunu ideju centru.
Tā būs mūsdienīga, moderna, ideju piepildīta ēka, kas radīs un īstenos jaunas iespējas novada attīstībai. Centra telpas kalpos kā multifunkcionāla platforma, kurā pulcēties jauniešiem, novada nevalstiskajām organizācijām un citām interesentu grupām. Ķekavas novada Jaunu ideju centrs atradīsies Ķekavā, Skolas ielā 2, vecās saimniecības ēkas vietā.
Būvniecības kopējās izmaksas ir 696 000 eiro, no kā 400 000 ir aizņēmums un 296 000 eiro – Ķekavas novada pašvaldības 2018. gada budžeta līdzekļi.
Stopiņu novada Ulbrokā izbūvēta jauna katlumāja
Lai samazinātu resursu patēriņu un siltuma zudumus siltumenerģijas pārvades trasē, Ulbrokā, Radiostacijas ielā, martā pabeigta jauna katlumāja, kas svinīgi tika atklāta 28. martā.
Tā ir gāzes katlumāja ar jaudu 0,8 MW, kas var darboties pilnībā automātiski un tiks uzraudzīta attālināti. Līdz ar jaunās katlumājas darbības uzsākšanu ir palielināta Ulbrokas ciema siltumenerģijas ražošanas jauda un sasniegti vides kvalitātes uzlabojumi: siltuma zudumu samazināšana, demontējot apmēram 320 m garo trasi, kas kalpoja siltumenerģijas pārvadei no Ulbrokas katlumājas uz Radiostacijas ielas daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām; uzstādīti apkures katli (Vitodens 200–W) ar lietderības koeficientu līdz 98%; samazināsies izmešu daudzums atmosfērā.
Būvniecības kopējās izmaksas ir 124 126,64 eiro. Katlumāja uzbūvēta pilnībā par Stopiņu novada pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Salaspilī veidos mūsdienīgu, skaistu, ērtu un drošu ārtelpu
Pērn martā tika izsludināts metu konkurss par Salaspils centrālās daļas un galvenā laukuma izveidi un labiekārtošanu ar laikmetīgu, vizuāli pievilcīgu un funkcionāli ērtu administratīvo centru un vietu strūklakai vai kādam citam mākslas objektam, pārvietojamai skatuvei, Ziemassvētku eglei un tirdziņam. Šogad 14. martā ar uzvarētāju pasludināšanu noslēdzās konkurss, kas noritēja ļoti augstā profesionālā līmenī, jo tā organizēšana tika uzticēta Latvijas Arhitektu savienībai.
Savus darbus žūrijas vērtējumam bija iesnieguši četri pretendenti. Par uzvarētājiem atzīts SIA “Ainavists” metu projekts. Tā atslēgasvārdi – ūdens, enerģija, dinamika un cilvēki. “Ainavista” koncepcijas priekšlikums ir teritoriju izmantot gan svētkiem un atpūtai, gan ikdienas vajadzībām, samazināt Līvzemes ielas satiksmes intensitāti, priekšroku dodot gājējiem un velobraucējiem. Projektētāji piedāvā izdalīt vairākas funkcionālās zonas – satiksmes, publisko pakalpojumu, dzīvojamo, rekreācijas, tirdzniecības, reprezentatīvo un rotaļu zonu.
Ogrē rit intensīvi būvdarbi, pārbūvēts tornis Vērenē un jaunu izskatu iegūst Ķeipenes stacija
Ogres pilsētā turpinās Ogres novada Kultūras centra kāpņu pārbūve, ko plānots pabeigt līdz 1. maijam. Līdz 4. maijam paredzēts labiekārtot pilsētas skvēru un izbūvēt skatuvi. Blakusesošajā gājēju tunelī zem dzelzceļa, kur tiek veikts kāpņu remonts un lifta pacēlāja izbūve, darbi jāpabeidz līdz 31. maijam. Uzsākta demontāža un būvlaukuma sagatavošana ēkā Upes prospektā 16, kas tiek pārbūvēta, lai kādreizējo skolas ēku pielāgotu sociālā dienesta vajadzībām. Novada lielākajā skolā – Ogres 1. vidusskolā – notiek remontdarbi 2. un 3. korpusā. Nodošanai ekspluatācijā gatavo objektu Parka ielā 1, kur ēka tiek pielāgota pirmsskolas izglītības iestādes vajadzībām. Aprīlī notiks autoceļa A6 asfalta seguma nomaiņa Ogres pilsētā un luksofora izbūve šā autoceļa krustojumā ar Karjera un Austrumu ielu. Turpinot Kartonfabrikas rajona attīstības plānu, izsludināts projektēšanas, būvniecības un autoruzraudzības iepirkums Rūpnieku ielas pārbūvei. Birzgales ielas pārbūvei sagatavoti dokumenti projektēšanas iepirkuma izsludināšanai, savukārt J. Čakstes prospekta rekonstrukcijas otrās kārtas dokumenti iesniegti būvvaldē un sagatavots darbu izpildes grafiks. Līdz jūnija beigām turpināsies projektēšana autotransporta un gājēju tuneļu būvniecībai, tāpat arī aizsargmolam, ko paredzēts izbūvēt pie Ogres upes ietekas Daugavā. Iesniegšanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā tiek gatavoti precizējumi par projektu “Degradētās teritorijas Pārogres industriālajā parkā Akmeņu ielā 74 revitalizācija”.
Ogres novada Madlienas pagasta Vērenē atrodas unikāla būve – ar lubām apšūts 34,37 metrus augsts ugunsnovērošanas tornis. Šobrīd noslēgusies torņa pārbūve. Torņa īpašnieks ir Zemkopības ministrija, un to apsaimnieko Valsts meža dienests (VMD). Šī unikālā būve tiks izmantota VMD ugunsdrošības nodrošināšanai, lai savlaicīgi atklātu ugunsgrēkus. Tūrismam tornis nav paredzēts.
Uzsākta Ķeipenes dzelzceļa stacijas renovācija. Ēkā atrodas Komunikācijas centrs un kinorežisoram Sergejam Eizenšteinam veltīta ekspozīcija.
Pērn maijā Ogres novada pašvaldība iesniedza projektu “S. Eizenšteina un kino atdzimšana Ķeipenē” publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme” izsludinātajā konkursā, lai iegūtu finansējumu Ķeipenes dzelzceļa stacijas renovācijai. Augustā no Lauku atbalsta dienesta tika saņemts projekta apstiprinājums. 70% no projekta attiecināmajām izmaksām (35 000 eiro) segs Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, bet pārējo līdzfinansēs Ogres novada pašvaldība.
21. martā Ķeipenē sākās būvdarbi, ko veic SIA “CLEANHOUSE”. Darbi jāpabeidz deviņu mēnešu laikā.
Ķeguma novada pašvaldība pirks “Latvenergo” katlumāju
“Tas ir vēsturisks lēmums!” – ar šādiem vārdiem Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Ilmārs Zemnieks noslēdza Ķeguma novada domes izskatāmo jautājumu par galvojuma sniegšanu pašvaldības SIA “Ķeguma stars” katlumājas iegādei no VAS “Latvenergo”. Cena – 620 000 eiro.
“Šis jautājums tika risināts jau vairākus gadus un beidzot tiks atrisināts. Pašvaldībai kopā ar SIA “Ķeguma stars” priekšā jauni izaicinājumi šīs katlumājas darbības nodrošināšanai un jauno tarifu un maksāšanas kārtības izstrādei,” – šādam lēmumam piekrīt arī novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Smirnovs.
Jēkabpilī rekonstruēs Pasta un Ausekļa ielu un pārbūvēs Kena parku
13. martā Jēkabpils pilsētas pašvaldībā noslēgts līgums par Pasta un Ausekļa ielas rekonstrukciju. Projektā “Pasta ielas pārbūve Jēkabpilī” ietilpst arī Zaļās, Jēkaba, Akmeņu, Katoļu un Viestura ielas pārbūve. Plānots rekonstruēt ielu brauktuves un ietves, lietusūdens kanalizāciju, ūdensvadu, sadzīves kanalizāciju, siltumtrasi, kā arī ielu apgaismojumu. Izbūvēs Jēkaba un Riekstu skvēru, kā arī uzstādīs strūklaku un vides dizaina objektu. Ausekļa ielā plānota braucamās daļas, ietvju un komunikāciju izbūve.
Iepirkumā ar viszemāko piedāvāto summu uzvarēja un projektu realizēs SIA “Ošukalns”. Kopējā iepirkuma summa veido 3,6 miljonus eiro. Ielu rekonstrukciju finansēs no ERAF projekta “Jēkabpils Daugavas kreisā krasta degradēto teritoriju atjaunošana un publiskās infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības attīstībai”. Priekšfinansēšanai Jēkabpils pilsētas dome ņems aizņēmumu Valsts kasē 750 000 eiro apmērā.
Marta beigās uzsākti objekta “Kena parka pārbūve Jēkabpilī” būvdarbi par kopējo summu 258 529,89 eiro. Tiks labiekārtota Kena parka teritorija un pārbūvēta skatuve ar laukumu skatītājiem. Būvdarbus paredzēts pabeigt līdz 15. jūlijam.
Jēkabpils novadā pārbūvē autoceļu posmus četros pagastos
Četros Jēkabpils novada pagastos pagājušā gada nogalē tika iesākti vairāku pašvaldības autoceļu posmu būvdarbi, ko atbalsta Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Jēkabpils novada pašvaldība.
Līdz rudenim paredzēts rekonstruēt pašvaldības autoceļa “Āres–Lindiņi” posmu 2,7 km garumā Ābeļu pagastā. Darbus veic SIA “Ošukalns” par 212 885 eiro. Ceļa nomalēm tiek noņemts apaugums, veidoti notekgrāvji, veikta krūmu izciršana un zaru šķeldošana. Izrakto grunti transportē uz netālo pagasta pārvaldes ierādīto pašvaldības īpašumā esošo zemesgabalu, kur pēc nobēršanas to izlīdzinās un sakārtos.
Vēl viens objekts atrodas Leimaņu pagastā, kur pērn iesākta pašvaldības autoceļa “Vārpiņas–Lapas” pārbūve vairāk nekā 3 km garā posmā. Arī šajā objektā būvdarbus veic SIA “Ošukalns”. Projektā pašvaldības līdzfinansējums – 25 568 eiro.
Šogad turpināsies darbi vēl divos autoceļu posmos – “Kaļvāres purvs–Meņķis” Dignājas pagastā 2,094 km garumā un “Alkšņu–Muktānu” posms 5,745 km garumā Rubenes pagastā. Pirmo no šiem objektiem būvē SIA “Ošukalns”, bet otru – SIA “Mikor”. Abi projekti jāīsteno līdz 30. novembrim.
Arī Viesītes novadā pārbūvē ceļu un veidos atpūtas vietu Elkšņos
Projekta “Viesītes novada ceļa V19 Jaunkančuki–Priede–Ikšķiles pārbūve” īstenošana uzsākta 2017. gada nogalē. Ceļš savieno divus valsts nozīmes ceļus, un to intensīvi izmanto zemnieki un uzņēmēji. Būvniecībā notiek sadarbība ar visiem iesaistītajiem, tajā skaitā ar zemnieku saimniecības “Kalna Dambrāni” īpašniekiem. Projekta publiskais finansējums ir 508 446 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 56 494 eiro. Būvniecību veic SIA “Mikor”.
Ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējuma palīdzību tiks īstenots projekts “Aktīvās atpūtas vietas labiekārtošana Viesītes novada Elkšņu ciemā”. Objekts jānodod ekspluatācijā līdz 2. jūlijam.
Projekta gaitā Elkšņu ciemā taps labiekārtota atpūtas vieta un aktīvās atpūtas laukums ar mazajām arhitektūras formām – lapeni, dambretes laukumu, solu, bērnu rotaļu elementiem (kāpšanas piramīdu, vilcieniņu u.c.). Plānots ierīkot arī akmens dārzu, kā to vēlas Elkšņu ciema iedzīvotāji. Lai vietu padarītu pievilcīgu, tiks nobruģēti celiņi 175,5 m² platībā. Uz informatīvi izglītojoša stenda izvietos novada karti, informāciju par apkārtnes dabu, tajā skaitā putniem, kā arī Alīdas kafeju, kas ir šīs vietas vizītkarte un labi zināms veiksmes stāsts.
Ilūkstes novadā pārbūvē ceļus Pilskalnes un Dvietes pagastā
Īstenojot projektu “Ilūkstes novada ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošana”, uzsākta ceļa “Dzintari–Talcinieki–Krastiņi” pārbūve 2,75 km garumā Pilskalnes pagastā un ceļa “Zariņi (lielceļš)–Dimanti–Pūpoli–Viesīte” posmā 1,42 km garumā Dvietes pagastā.
SIA “Ošukalns” tīrīs vecos grāvjus un raks jaunus, noņems apaugumu, zāģēs krūmus un kokus, nomainīs un ierīkos caurtekas un uzklās grants segumu. Paredzētais darba ilgums ir trīs mēneši, neieskaitot tehnoloģiskos pārtraukumus.
Projekta attiecināmās izmaksas ceļu pārbūvei ir 289 696 eiro, no kuriem 90% sedz ELFLA, bet 10% līdzfinansējumu nodrošina Ilūkstes novada pašvaldība.
Daugavpils novadā atjaunos Sventes tiltu
Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā tiek atjaunots 312,8 m garais Sventes tilts pār Daugavu. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un no rūsas attīrītas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tam ir atjaunots tikai asfalta segums.
Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei. Satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu, un ir noteikts ātruma ierobežojums. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus par 1,38 miljoniem eiro veic SIA “Rīgas tilti”.
Daugavpilī attīsta Čerepovas rūpniecisko teritoriju
Daugavpilī nodoti ekspluatācijā objekti “A. Pumpura ielas pārbūve posmā no Bauskas ielas līdz Siguldas ielai, Siguldas ielas pārbūve posmā no A. Pumpura ielas līdz Silikātu ielai un Silikātu ielas pārbūve posmā no Siguldas ielas līdz Jelgavas ielai, Daugavpilī” un “Dunduru ielas pārbūve posmā no Stiklu ielas līdz Nometņu ielai un divu pievedceļu pārbūve līdz zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 0500 0201 703, Daugavpilī”. Šie ir divi no trim objektiem Čerepovas rūpnieciskās teritorijas infrastruktūras attīstībai ERAF projektā “Degradēto rūpniecisko teritoriju reģenerācija Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada teritorijās, 1. kārta”.
Trešajā objektā, kur notiek Rūpniecības ielas pārbūve posmā no Stiklu līdz Jelgavas ielai, lielākā daļa no būvdarbiem ir pabeigta, būvuzņēmējam atliek veikt labiekārtošanu un ceļa horizontālo apzīmējumu uzklāšanu.
Preiļu novada Aizkalnes un Saunas pagastā pārbūvēs ceļus un pilsētā rekonstruēs ūdensvadu
Preiļu novada lauku ceļu infrastruktūras uzlabošanas otrajā kārtā tiks pārbūvēti pašvaldības autoceļi “Rinči–Gorlišķi–Raudovka” Aizkalnes pagastā un “Purmaļi–Lielie Anspoki” Saunas pagastā 4,68 km garumā, ietverot ceļa seguma pārbūvi, asfaltbetona brauktuves seguma konstrukcijas izbūvi (krustojums), kā arī būvprojekta izstrādi, būvuzraudzību un autoruzraudzību. Preiļu novada domes izsludinātajā būvdarbu iepirkumā abiem ceļu posmiem uzvarējusi SIA “Ošukalns”. Lauku ceļu pārbūve tiks uzsākta jūnijā, būvdarbi jāpabeidz līdz 31. oktobrim.
Projekta “Preiļu novada lauku ceļu infrastruktūras uzlabošanas 2. kārta” kopējā summa ir 681 511 eiro, no kuras ELFLA finansējums veido 376 245 eiro, bet 305 266 eiro ir pašvaldības līdzfinansējums un neattiecināmās izmaksas. Lai nodrošinātu projekta priekšfinansēšanu, deputāti 22. marta domes sēdē nolēma ņemt aizņēmumu Valsts kasē 606 262 eiro apmērā. Aizņēmuma pamatsummas atmaksa tiks veikta ar atlikto maksājumu, sākot ar 2019. gada septembri.
SIA “Preiļu saimnieks” noslēgtajā līgumā ar SIA “Preiļu santehniķis” par būvdarbiem projektā “Ūdensvada tīklu rekonstrukcija daudzstāvu māju apbūvei N. Rancāna ielas rajonā Preiļos” paredzēts rekonstruēt maģistrālos un ūdensvada pievadus ar pieslēgumiem maģistrālajiem tīkliem Liepu, Kārsavas un Nikodema Rancāna ielā. Tiks nomainītas maģistrālā ūdensvada caurules, ūdensvada akas un ūdensvada pievadi daudzstāvu mājās. Būvdarbu izpildes laiks ir deviņi mēneši.
SIA “Preiļu santehniķis” veiks būvdarbus arī projektā “Kanalizācijas tīklu rekonstrukcija daudzstāvu māju apbūvei N. Rancāna ielu rajonā Preiļos”. Lai taupītu laiku un resursus, gan kanalizācijas, gan ūdensvada tīklu rekonstruēs vienlaikus.
Līvānos šovasar tiks izpļauta Dubnas upe
Marta sākumā Vides aizsardzības fonds apstiprinājis Līvānu pašvaldības iesniegto projektu “Niedru pļaušanas pakalpojuma nodrošināšana plūdu risku mazināšanai Dubnas upē Līvānu novadā”. Tas nozīmē, ka šim projektam piešķirts finansējums. Projekts paredz šovasar Dubnas upes gultnē posmā no Līvānu novada robežas Rožupes pagastā līdz Dubnas ietekai Daugavā (20 km garumā) pļaut niedres un ūdensaugus, kā arī nopļauto aizvest. Šie darbi palielinās ūdens caurplūdi, tā samazinot plūdu risku, uzlabos ūdens kvalitāti un upes ainavu.
Uzņēmējiem nozīmīgu ceļu pārbūve Rēzeknes pilsētā un novadā un Viļānu novadā
Pagājušā gada septembrī tika uzsākta ERAF projekta “Industriālo teritoriju tīklojuma izveide uzņēmējdarbības veicināšanai Rēzeknes pilsētā, Rēzeknes un Viļānu novados” īstenošana. Projekta ilgums ir 21 mēnesis.
Rēzeknes pilsētā tiek pārbūvēti Maskavas, Noliktavu un Varoņu ielas posmi 3,1 km kopgarumā, kā arī sagatavoti jeb rekultivēti uzņēmējdarbības attīstībai vajadzīgie zemesgabali. Rēzeknes pilsēta arī plāno izbūvēt maģistrālos gāzes apgādes tīklus Maskavas un Noliktavu ielā (projekta budžetā tās būs iekļautas kā neattiecināmās izmaksas).
Rēzeknes novada pašvaldība pārbūvēs novada uzņēmējiem nozīmīgus 13 autoceļus un ielas, izbūvējot asfalta vai divkārtu virsmas segumu. Pašvaldības ceļu pārbūve plānota Vērēmu, Griškānu, Sakstagala, Stoļerovas, Lūznavas, Maltas, Ozolaines, Feimaņu, Ilzeskalna un Mākoņkalna pagastā 19,181 km kopgarumā. Pērnajā rudenī sākās autoceļu “Lejas Ančupāni–Lejas Ančupāni” un “Ratinīki–Obricki” pārbūve Vērēmu pagastā. Šāgada februārī uzsākta autoceļa “Lūznava–Veczosna” (Lūznavas pagastā) un “Gailumi–Gorsvani–Turlaji” (Ilzeskalna pagastā) pārbūve, kam martā piepulcējās autoceļa “Madolesje–Sprukti–Viši–Asāni” pārbūve Stoļerovas pagastā. Šogad tiks pārbūvēti arī pārējie astoņi autoceļi un ielas.
Viļānu pilsētā tiek pārbūvēta Centrālā iela, aprīlī darbi tiks uzsākti Tevenānu ielā. Centrālajā ielā jau izbūvēts maģistrālais ūdensvads ar pieslēgumiem un sadzīves kanalizācija ar pieslēgumiem no Skolas līdz Jersikas ielai, lietus kanalizācija ar drenāžu Kaupres un Jersikas ielu krustojumā, kā arī uzsākta kanalizācijas spiedvadu izbūve.
Sakārtos bijušās Ludzas linu fabrikas teritoriju
Atbalstu guvis Latvijas Lauksaimniecības universitātes sadarbībā ar Ludzas novada un Lietuvas Ignalinas un Kupišķu rajonu pašvaldībām sagatavotais projekts “Inovatīva degradēto teritoriju reģenerācija pārrobežu reģionu ilgtspējīgai attīstībai (BrownReg)”. Projekta mērķis ir apgūt, ieviest un popularizēt jaunu pieredzi inovatīvai, uz vietējiem apstākļiem balstītai un videi draudzīgai degradēto teritoriju revitalizācijai.
15. martā Ludzas novada pašvaldībā notika projekta atklāšanas sanāksme. Tajā piedalījās visu projekta sadarbības partneru, kā arī VARAM un LPS pārstāvji.
Ludzas novadā, īstenojot projektu, plānots sakārtot bijušo Ludzas linu fabrikas teritoriju 8,9 ha platībā. Tā atrodas Ludzas pilsētā. Tiks izstrādāti priekšlikumi teritorijas atgriešanai ekonomiskajā apritē, mazinot pašreizējo negatīvo ietekmi uz pilsētas vizuālo tēlu un apkārtējiem īpašumiem.
Valkā izbūvēs Varoņu ielu un siltinās dzīvojamās ēkas un atjaunos meliorācijas sistēmu Valkas pagastā
ES projektā “Ražošanas teritorijas izveidošana, atjaunojot degradēto teritoriju Valkā” martā uzsākti būvdarbi Varoņu ielā 37a, 39a. Plānots izbūvēt jaunas ražošanas ēkas un infrastruktūru, labiekārtot teritoriju un ierīkot jaunu industriālo pieslēgumu elektroenerģijas jaudas palielināšanai. Projekta attiecināmās izmaksas lēšamas 3 166 760 eiro apmērā, tajā skaitā ERAF finansējums ir 2 493 905 un valsts budžeta dotācija – 132 030 eiro.
SIA “Valkas namsaimnieks” 9. martā noslēdza granta līgumus ar AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” par līdzfinansējumu energoefektivitātes pasākumiem dzīvojamām mājām Valkā, Merķeļa ielā 13a un Stendera ielā 3. Dzīvojamajai ēkai paredzēta cokola, pagraba pārseguma, fasādes un jumta siltināšana, durvju un logu nomaiņa, ventilācijas sistēmas, zibens aizsardzības un jaunas apkures sistēmas izbūve un kāpņutelpu kosmētiskais remonts. Abiem projektiem paredzēta ES granta summa 50% apmērā no attiecināmajām izmaksām.
Renovācijai tiek gatavotas dzīvojamās mājas Domes bulvārī 1, Rūjienas 4, Ausekļa 2, Raiņa 14, Stendera 2, Ausekļa 6, Ausekļa 8, Rīgas 6a, Rīgas 6b un Raiņa ielā 5.
Lauku atbalsta dienests apstiprinājis Valkas novada pašvaldības iesniegto projektu “Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas atjaunošana Valkas pagastā”. Ar ELFLA atbalstu varēs uzlabot infrastruktūru lauksaimniecības attīstībai, meža ražības, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanai. Paredzēta pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas projektēšana, būvuzraudzība un izbūve. Izbūvējamā meliorācijas sistēma atrodas Valkas pagasta “Ķeizarpurvā–Pedelē”.
Smiltenes novadā pārbūvēs pašvaldības autoceļus, uzlabos meliorācijas sistēmu infrastruktūru un labiekārtos teritoriju pie Grundzāles estrādes
16. martā Smiltenes novada pašvaldība parakstīja vienošanos ar CFLA par projekta “Autoceļa posma Smiltene–Rauziņa infrastruktūras rekonstrukcija uzņēmējdarbības vides uzlabošanai” īstenošanu. Piesaistīts ERAF līdzfinansējums 5.6.2. specifiskajā atbalsta mērķī “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām”.
Paredzēts pārbūvēt autoceļu “Vidzemes šoseja–Lauciņi” gandrīz kilometra garumā, tajā skaitā pastiprināt ceļa pamata konstruktīvās kārtas, ieklāt karstā asfalta segumu, izbūvēt virsūdeņu novadīšanas sistēmu, uzstādīt aprīkojumu u.c. Kopējās plānotās izmaksas ir 540 946 eiro, no tiem ERAF līdzfinansējums 261 460 eiro.
Lauku atbalsta dienests apstiprinājis Smiltenes novada domes projektu par pašvaldības ceļu rekonstrukcijas pirmo kārtu, kas tika iesniegts ELFLA Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākumam “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos”. Projekta kopējās izmaksas ir 681 155 eiro, no tiem attiecināmās izmaksas 463 427 eiro. Paredzēts rekonstruēt pašvaldības autoceļus Kažauči–Stariņi Smiltenes pagastā (1,32 km), Priežkalni–Bierņi Grundzāles pagastā (3,14 km), Mētras–Jauncepļi Palsmanes pagastā (1,9 km), Vidzemes šoseja–Dāmi Launkalnes pagastā (1,79 km) un Žīguru ceļš Brantu pagastā (1,09 km) ar kopējo garumu 9,24 km. Projekts tiks realizēts līdz 30. novembrim.
Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde apstiprinājusi Smiltenes novada domes sagatavoto projektu, kas tika iesniegts Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā”. Tiks atjaunota pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma 21,886 km garumā lauksaimniecības un meža zemēs Bilskas, Grundzāles, Launkalnes un Smiltenes pagastā. Plānotās kopējās izmaksas 241 840 eiro, lielāko daļu finansē ELFLA, bet Smiltenes novada domes līdzfinansējums ir 61 959 eiro. Projektu īstenos līdz 2019. gada 1. novembrim.
Ar Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam aktivitātes 19.2.2 “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” palīdzību turpinās Grundzāles brīvdabas estrādes teritorijas sakārtošana. Kaut gan nācās lauzt līgumu ar SIA “JC Warehouse” un lūgt Lauku atbalsta dienestam pagarināt projekta realizācijas laiku, darbu temps liecina, ka jaunais būvdarbu veicējs SIA “Probild” pagūs līdz 18. maijam gan uzstādīt stacionārus skatītāju solus, velosipēdu turētāju un atkritumu urnas, gan izbūvēt tualeti, kas būs pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Priekuļu novada Mārsnēnos sakārto un labiekārto Tautas namu un Pagastnamu
Sakarā ar jaunas centralizētas apkures sistēmas izveidi Mārsnēnu Tautas namā demontētas desmit vecās skārda malkas apkures krāsnis, pagrabstāvā uzstādīts jauns granulu apkures katls, ēkā izvietoti jauni radiatori, izbūvēta vēdināšanas sistēma un aukstā ūdens apgādes sistēma ar pievadu grīdā. Karstā ūdens apgādei uzstādīts elektriskais boileris, izbūvēta sadzīves kanalizācijas sistēma un nosiltināti un pārbūvēti bēniņi. Kopējās darbu izmaksas – 121 568 eiro, t.sk. būvdarbu izmaksas – 104 256 eiro.
Mārsnēnu pagasta bibliotēka no Tautas nama pārcēlusies uz izremontētām un daudz plašākām telpām Pagastnamā, kur pārbūvēta viena ēkas daļa, kas jau labu laiku netika izmantota, kā arī ēkā izbūvēta jauna apkures sistēma. Telpa 106 m² platībā pielāgota bibliotēkas vajadzībām. Nojauktas starpsienas, kas veidoja vairākus mazus kabinetus. Nesošajā sienā izveidota arka, kas apvieno abas telpas. Lielu akcentu telpas senatnībā veido lielie un plašie logi un dziļās palodzes. Kopējās darbu izmaksas ir 48 595 eiro, t.sk. būvdarbu izmaksas – 43 610 eiro.
Valmierā pieejams līdzfinansējums daudzdzīvokļu namu pagalmu labiekārtošanai
Valmieras pilsētas pašvaldība palielinājusi līdzfinansējumu mājas piebraucamo ceļu, stāvlaukumu, iekšpagalmu un gājēju celiņu atjaunošanai vai izbūvei, kā arī operatīvā transporta piekļuves nodrošināšanai. Līdzfinansējums paredzēts arī vides pieejamības uzlabošanai personām ar īpašām vajadzībām. Līdzfinansējums tiek piešķirts Valmieras pilsētas pašvaldības budžetā paredzēto līdzekļu apmērā. 2018. gadā tas noteikts 70 000 eiro, no kā 41 282 eiro ir rezervēti jau reģistrēto projektu līdzfinansēšanai.
Pērn pašvaldības līdzfinansējumu labiekārtošanas darbiem izmantoja pieci Valmieras daudzdzīvokļu nami. Namam Raiņa ielā 4 tika siltināts jumts un nomainīts tā segums, namam Rubenes ielā 34a atjaunota un siltināta cokola hidroizolācija, Ūdens ielā 2d vienkāršoti atjaunota fasāde, savukārt Beātes ielā 21 sagatavota darbu dokumentācija. Rubenes ielā 34 tiks atjaunots pagalma asfaltbetona segums un bruģēti ieejas celiņi.
Turpinās Rūjas upes krastu sakopšana
4. martā Rūjas upes sakopšanas talka pulcēja čaklākos naukšēniešus un viņu draugus, kas kopā sakopa iecerētās vietas un pavadīja darbīgu svētdienu.
Šobrīd Rūjas upe ir iztīrīta 8 km garumā, posmā no Ķoņu dzirnavām līdz Rūjas tiltam uz ceļa Naukšēni–Doles. Atlikuši vēl pēdējie 4 km – posms no Rūjas tilta ceļā Naukšēni–Doles līdz Avotlejām, ko tīrīs pēc palu sezonas.
Aizvadītajā gadā tika iesākts projekts “Rūjas posma Ķoņu dzirnavas–Naukšēni atgriešana dabas tūrisma apritē, veicot upes tīrīšanu un straujteču atjaunošanu”, lai upes gultni atbrīvotu no koku kritalām un zaru sanesumiem, padarot to pieejamu laivošanai, vizuāli sakoptu un atjaunotu upes straujteces Ķoņu dzirnavu tuvumā. Projektu īsteno biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks”. To atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds un Naukšēnu novada pašvaldība.
Limbažos rekonstruēs tiltu pār Donaviņu
Martā Jūras ielā Limbažos uzsākta tilta pār Donaviņas upi rekonstrukcija. Lai nodrošinātu nepārtrauktu transporta kustību pa Jūras ielu, gājēju tiltu demontēs un tā vietā uzliks pagaidu tiltu gan autovadītājiem, gan gājējiem. Plānots, ka darbi ilgs septiņus mēnešus.
Tos veiks SIA LL KU “Viadukts” par 307 340 eiro, būvuzraudzību nodrošinās SIA “Firma L4”. Pašvaldībai nācies ņemt Valsts kasē ilgtermiņa kredītu 230 505 eiro apmērā (75% no līgumu summas) ar atlikto pamatsummas maksājumu līdz 2019. gada 31. decembrim un 15 gadu atmaksas laiku.
Salacgrīvā pārbūvēs Bocmaņa laukumu un ielas
2. martā Salacgrīvas Kultūras namā notika pašvaldības pārstāvju, projektētāju un iedzīvotāju tikšanās, lai apspriestu ieceri pārbūvēt Bocmaņa laukumu un tam tuvējās ielas – Kalna un Krīperu –, tāpat Krīperu ielai piegulošo Jahtostas laukumu pie bākas. Projektēšanas darbiem pašvaldība atvēlējusi 16 311 eiro.
Par būvprojekta izstrādi pašvaldība parakstījusi līgumu ar SIA “BM projekts”. 21. martā Salacgrīvas novada domes pārstāvji tikās ar projektētājiem. Aprīļa vidū tiks rīkota sabiedriskā apspriede, bet jau iepriekš izskanējuši ierosinājumi, lai Bocmaņa laukums tiktu piemērots nelielu pasākumu rīkošanai.
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs sola nopietni izsvērt Bocmaņa un Jahtostas laukumu funkcijas, lai šeit radītu tādu vidi, kas piesaistītu cilvēkus un viņiem te uzturēties būtu patīkami. Šobrīd uzsākti vairāki projekti – jahtotāju servisa ēkas celtniecība, kultūras nama apkārtnes labiekārtošana, kafejnīcas izveide pie Jahtostas laukuma un promenādes pagarināšana. Tie lieliski papildinās cits citu un norādīs uz to, kā veidot apkārtējo vidi.
ZAAO veidos bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcu
SIA “ZAAO” izstrādājusi un iesniegusi ES Kohēzijas fonda līdzfinansējuma saņemšanai projektu “Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas “Daibe” izveide”. Plānots izveidot rūpnīcu, kurā pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas no sadzīves un dalīti vāktiem dārzu, parku un pārtikas atkritumiem, lai veicinātu atkritumu atkārtotu izmantošanu. Kā blakusprodukts tiks iegūta biogāze un tehniskais komposts.
Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei paredzēts izmantot divpakāpju bioloģiskās pārstrādes sausās fermentācijas iekārtas, kas apvieno anaerobās un aerobās pārstrādes (kompostēšanas) tehnoloģiju. Plānots pārstrādāt ap 30 000 tonnu atkritumu gadā, rezultātā radot aptuveni 45% otrreizējo izejvielu un produktu.
Pēc jaunās atkritumu pārstrādes sadzīves atkritumu poligonā ik gadu apglabās ne vairāk kā 41–45% savākto atkritumu, kas vidēji ir par 23% mazāk nekā tad, ja projekts netiktu ieviests. Turklāt tiks uzlabots uzņēmuma reģenerēto otrreizējo izejvielu un produktu apjoms un kvalitāte un tā potenciālā tirgus vērtība. Projektu plānots ieviest līdz 2022. gada decembrim.
Siguldā sakopj ielas, grantētos ceļus un paplašinās kanalizācijas tīklu
Visā Siguldas novada teritorijā notiek ielu un ceļu asfaltbetona bedrīšu remonts un grantēto brauktuvju planēšana.
Siguldas novada pašvaldība 2018. gadā novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē investēs aptuveni piecus miljonus eiro. Šogad plānota valsts autoceļa A2 krustojuma pārbūve no Saules līdz Ventas ielai un gājēju ietves izbūve gar autoceļu A2 no Ventas līdz Saltavota ielai. Tāpat norisināsies cietā seguma izbūve Meldru un Doņu ielā, kā arī Miera ielas pārbūve. Ielu segums tiks atjaunots Pulkveža Brieža ielā no valsts autoceļa A2 līdz aplim krustojuma zonā ar Strēlnieku ielu un Lāčplēša ielā no Čakstes līdz Cēsu ielai, kā arī Birztalu ielā Allažos.
Dubultās virsmas apstrāde plānota C24 autoceļam posmā no valsts reģionālā autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) līdz Pelītēm (Kreiļu ceļš) Siguldas pagastā. Grantētos ceļus sakārtos Allažu pagastā: Pullēni–Strazdiņi, Vecumnieki–Bisenieki, Vecumnieki–Pullēni, Baznīca–Kapliča, Pansionāts–Alkšņi, Darbnīca–Stīpnieki–Bulduri, Kalni–Pādes, kā arī Šķiliņi–Ozolkalns.
Tāpat turpināsies vairāku ielu pārbūves projektēšana, piemēram, Lauku, Helmaņa un Jūdažu ielas pārbūvei un Ābeļdārza ielas savienojumam ar Avotu, Pīlādžu, Ābeļu un Dailes ielu Siguldas pagastā, arī Kalmju, Mālkalnu, Vizbuļu, Doņu, Atbrīvotāju un Oskara Kalpaka ielai. Domājot par satiksmes drošību, šogad noslēgsies projektēšana Oskara Kalpaka, Pils, Jāņa Čakstes un Raiņa ielas krustojuma pārbūvei, Noliktavu ielas, gājēju ietves Bebrenes ielā un Ausekļa ielas gājēju pārejas projektēšana.
Siguldā šogad turpināsies kanalizācijas tīklu paplašināšana, kas tika sākta pērnā gada jūnijā, bet pārtraukta novembrī, jo izpildītājs SIA “Būvenergo A” neievēroja termiņus. Tāpēc SIA “Saltavots” izsludināja atklātu konkursu, kurā pieteicās trīs pretendenti. Izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, nolemts līguma slēgšanas tiesības piešķirt SIA “Monum”.
Kanalizācijas tīklu Siguldā paplašinās ar ERAF atbalstu projektā “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Siguldas notekūdeņu aglomerācijā, 5. kārta”.
Ropažu novadā ierīkos Kangaru dabas taku un izbūvēs skatu torni
Lai mazinātu antropogēnās slodzes, tajā skaitā tūrisma, eitrofikācijas, erozijas un vides piesārņojuma ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām, Ropažu novada pašvaldība ar projekta palīdzību dabas liegumā “Lielie Kangari” veidos tūrisma, dabas izzināšanas un veselības infrastruktūru.
Dabas lieguma teritorijā paredzēts veidot pastaigu taku ar koka laipām un tiltiņu mitrāko vietu šķērsošanai. Visas takas garumā tiks izvietoti informatīvie stendi, virziena rādītāji ar attāluma norādēm līdz objektiem, kā arī skatu platforma un skatu tornis 33 m augstumā dabas ainavu vērošanai.
VAS “Latvijas valsts meži” atmežojusi skata torņa vietu, un projektētāji SIA “BM projekts” pašvaldībā iesnieguši skatu torņa būvprojektu. Īstā rosība Kangaros gaidāma vasarā, kad beigsies putnu ligzdošanas laiks un sāksies būvdarbi. Kopējās attiecināmās izmaksas ir 300 000 eiro, no tiem ERAF sedz 255 000 eiro, bet Ropažu novada pašvaldības līdzfinansējums ir 45 000 eiro.
Bērni un jaunieši gatavi veidot skaistāku Latviju
Mācību klases āra vidē, kukaiņu un gulbju māju izveide, ēku apgleznošana, oriģināli vides objekti un āra spēles, vērienīgas puķu dobes, dabas takas ar sajūtu elementiem, dažādi apzaļumošanas darbi – tās ir tikai dažas no skolēnu piedāvātajām vides labiekārtošanas un izdaiļošanas idejām, kas iesniegtas vides iniciatīvā “100 darbi Latvijai” ar mērķi sapost Latviju simtgades svinībām.
Skolu konkursa 1. posmā piedalās vairāk nekā 700 1.–12. klašu audzēkņu. Šogad konkursam atsaucās izglītības iestādes no Valmieras, Kocēnu, Limbažu, Smiltenes, Saulkrastu, Cēsu, Valkas, Salacgrīvas, Vecpiebalgas, Krimuldas, Beverīnas, Amatas, Rugāju, Pārgaujas, Jaunpiebalgas, Burtnieku, Apes, Rūjienas un Naukšēnu novada. Konkursā saņemti 38 vides darbu projekti ar aprakstiem, vizualizācijām un telpiskiem maketiem. Izvērtējot darbu idejas un skiču kvalitāti, konkursa žūrija noteikusi trīs 1. posma laureātus.
10.–12. klašu grupā par uzvarētājiem atzīti Rugāju novada vidusskolas 10.–12. klases skolēni par ieceri Rugāju pagasta centrā labiekārtot apģērbu maiņas vietu “Atver skapi!”. Ēkā, kur šobrīd atrodas apģērbu maiņas punkts, tiks veikts telpu kosmētiskais remonts, kā arī jaunieši apņēmušies izgatavot un pagastā izvietot plakātus ar skanīgu saukli, aicinot iedzīvotājus sakārtot savus drēbju skapjus un nevajadzīgo nest uz apģērbu maiņas vietu “Atver skapi!”.
5.–9. klašu grupā uzvarējusi Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 6.b klase par ieceri izgatavot un Valkas pilsētas dīķī uzstādīt “Gulbju māju”. Gadu no gada Valkā ierodas gulbju pāris, kas priecē gan pieaugušos, gan bērnus. Šie cēlie putni kļuvuši par visas pilsētas mīluļiem, un skolēni apņēmušies tiem radīt jauku mājvietu. Kopā ar pašvaldības speciālistiem un ornitologu veikta rūpīga izpēte un izstrādāts profesionāls gulbju mājas-ligzdas makets.
1.–4. klašu grupā par laureātiem atzītas Saulkrastu vidusskolas 4.a un 4.b klase par ieceri skolas teritorijā izveidot “Zaļās klases” – mācību klases āra vidē, kurās labos laikapstākļos varēs zīmēt, gleznot, veikt dažādus eksperimentus, stādīt un kopt augus.
Zaļo klašu ierīkošanai tiks izgatavoti galdi un soli, dekoratīvā siena no koka stumbriem, kā arī, izmantojot paletes, izveidos oriģinālu ziedu stādīšanas un kopšanas vietu. Taps arī galda spēles, mākslas stūrītis, pie kokiem tiks izvietoti putnu būrīši un barotavas, kā arī bērni uzstādīs lielo āra termometru, saules pulksteni un trīs atkritumu šķirošanas konteinerus. Tāpat skolēni apņēmušies ierīkot ugunskura vietu un dārzu pēc senajām latviešu metodēm – augstajā komposta dobē.
Līdz 2. maijam norisinās konkursa 2. posms: skolēni gatavojas un pavasarī īstenos izstrādātās idejas, iesaistot arī vecākus un vecvecākus, skolotājus, pašvaldības un vietējos uzņēmējus. Konkursa noslēgumā žūrija vērtēs darbu rezultātu – izcilību, vērienīgumu un jaunradi. Galvenajā balvā mazākie (1.–4. klašu grupas laureāti) saņems aizraujošas ekskursijas Rīgā, bet lielākie (5.–9. un 10.–12. klašu grupu laureāti) dosies ar “Tallink” jūras ceļojumā uz Stokholmu.
Kopumā vides iniciatīvā “100 darbi Latvijai”, ko par godu Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadei īsteno atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “ZAAO”, pieteikts jau vairāk nekā 130 dažādu vides labiekārtošanas, izdaiļošanas un izglītības darbu. Uzzināt par labajiem vides darbiem, kā arī pieteikt savu darbu var interneta vietnē www.100darbilatvijai.lv.