Rīga 1°C, apmācies, bez nokrišņiem, DA vējš 6m/s
Ceturtdiena, 2025. gada 23. janvāris 22:36
Vārda dienas: Grieta, Strauta
27. martā Rīgas dome grozīja pilsētas 2018. gada budžetu, piešķirot papildu līdzekļus skolu remontam un labiekārtošanai, pagalmu remontiem, bērnu rotaļlaukumiem, Lielo kapu uzturēšanai, projektam “Āfrikas savanna” zoodārzā, piemaksām sociālajiem darbiniekiem un līdzfinansējumam kultūras pieminekļu saglabāšanā.
Pašvaldības 2018. gada pamatbudžeta ieņēmumu prognoze palielināta par 1,66 miljoniem, bet izdevumu apjoms – par 43,3 miljoniem eiro. Lielāko daļu no šīs summas veido 2017. gadā neizlietotie pašvaldību aģentūru līdzekļi, valsts budžeta transferti, neapgūtie investīciju objektu atlikumi u.c. Iekļaujot budžeta izdevumu daļā pagājušajā gadā neizlietotos līdzekļus un šāgada jaunos piešķīrumus, budžeta deficīts pieaugs līdz 9,9%. Tas neparedz jaunu aizņēmumu piesaisti, bet tikai iepriekšējo gadu naudas līdzekļu novirzīšanu šā gada izdevumos.
Salīdzinot Rīgas pilsētas pašvaldības plānoto budžeta deficītu (pret budžeta ieņēmumiem) ar citu Latvijas pilsētu attiecīgo rādītāju 2018. gadā, arī pēc grozījumiem tas joprojām ir zemāks par pārējo pašvaldību plānoto (izņemot Liepāju un Ventspili).
Ķekavas novada pašvaldības tikšanās ar iedzīvotājiem par budžetu
Ķekavas novada domes vadība, deputāti un pašvaldības speciālisti martā tikās ar iedzīvotājiem Mellupos, Ķekavā, Katlakalnā, Valdlaučos, Baložos un Daugmalē, lai klātienē iepazīstinātu ar šāgada budžetu, lielākajām investīcijām un plānotajiem darbiem konkrētajā apkaimē, kā arī uzklausītu iedzīvotāju priekšlikumus, vajadzības un atbildētu uz novadnieku jautājumiem.
Par nozīmīgākajiem risināmajiem jautājumiem novadā atzīta vides sakopšana un labiekārtošana, kā arī ielu un ceļu kvalitātes uzlabošana. Tam visnotaļ piekrīt arī pašvaldības vadība, tāpēc šogad šīm jomām tiks atvēlēts vairāk uzmanības un līdzekļu.
Sakot paldies iedzīvotājiem par aktivitāti un viedokļu izteikšanu, Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire apliecina, ka rudenī iedzīvotāji vēlreiz tiks aicināti uz sapulcēm, lai klātienē iesaistītu novadniekus budžeta veidošanā jau 2019. gadam.
Jūrmalai pagarināts kūrortpilsētas statuss un top būvprojekts kompleksai Ķemeru teritorijas attīstībai
Izvērtējot Jūrmalas pilsētas domes sniegto 2016.–2017. gada pārskatu par kūrorta teritorijas attīstību un vides kvalitātes rādītājiem, atbildīgo nozaru ministriju komisija ir pagarinājusi Jūrmalas kūrorta oficiālo statusu vēl uz diviem gadiem.
Pirmo reizi Jūrmala kā pirmā un vienīgā pilsēta Latvijā kūrorta statusu saņēma 2013. gadā. Kūrorta statuss tika piešķirts visai Jūrmalas pilsētas administratīvajai teritorijai, izņemot Vārnukroga, Priedaines un Bražciema teritoriju.
Kūrorta statusu iespējams iegūt un saglabāt, ja pilsēta atbilst vairākiem nosacījumiem: kūrorta teritorijā ir pieejami dziednieciskie dabas resursi, tajā darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde, vides kvalitātes rādītājiem jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kūrorta teritorijā jābūt izveidotai atbilstošai tūrisma infrastruktūrai un izstrādātiem plānošanas dokumentiem u.c.
Turpinot Ķemeru attīstības projektus, sākta būvprojekta izstrāde daudzfunkcionālā dabas tūrisma centra izveidei Ķemeros un mežaparka labiekārtojumam.
Izglītojošā dabas tūrisma centra izbūve un mežaparka labiekārtojuma projekts ir daļa no Ķemeru attīstības vīzijas. Lai gan iecerēts kā Jūrmalas pilsētas tūrisma infrastruktūras “enkurobjekts”, tas vistiešākajā veidā skars Jūrmalas un jo īpaši Ķemeru iedzīvotājus, tādēļ līdz 9. martam jūrmalnieki varēja iesaistīties šo projektu publiskajā apspriešanā. Patlaban sabiedriskā apspriešana ir beigusies, pašvaldība apkopo saņemtos atzinumus un priekšlikumus un atbilstoši tiem izstrādās detālplānojumu precizējumus.
Būvprojekta izstrāde turpināsies līdz 2019. gada sākumam, būvdarbus varētu uzsākt nākamā gada nogalē. Parka pārbūves un atjaunošanas projekts ir iekļauts un apstiprināts Jūrmalas pilsētas investīciju plānā 2017.–2019. gadam. Kopējās parka pārbūvei un atjaunošanai plānotās izmaksas, ieskaitot būvprojekta izstrādi, rēķinātas septiņu miljonu eiro apjomā, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – seši miljoni un Jūrmalas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums – 900 000 eiro, valsts budžeta dotācija – 158 000 eiro.
Jēkabpilī aktualizēts attīstības programmas un investīciju plāns un izstrādās mājokļu politikas koncepciju
8. martā Jēkabpils pilsētas domes deputāti apstiprināja aktualizēto Jēkabpils pilsētas attīstības programmas rīcības plānu, investīciju plānu 2012.–2018. gadam un Jēkabpils pilsētas attīstības programmas pielikumu “Integrēto teritoriju investīciju projekti 2015.–2020. gadam”. Šajos dokumentos apkopota aktuālākā informācija par pašvaldības un tās struktūrvienību ieviešanā esošajiem, iesniegtajiem un plānotajiem projektiem.
Lai Jēkabpils pilsētā uzlabotu situāciju mājokļu jomā, tiks izstrādāta mājokļu politikas koncepcija ar mērķi veicināt mājokļu kvalitāti un pieejamību, nodrošināt normatīvo bāzi efektīvai dzīvojamo māju pārvaldīšanai, sekmēt īres dzīvojamā fonda izveidi un atbalstīt enerģiju taupošus pasākumus dzīvojamajās mājās. Koncepcijas izstrādei izveidota darba grupa, kas jau šovasar piedāvās jaunu sistēmu mājokļu jomā.
Apstiprināta Daugavpils novada ceļu attīstības programma trim gadiem
Daugavpils novada domes sēdē apstiprināta pašvaldības ceļu vidēja termiņa attīstības programma 2018.–2020. gadam. Šajā programmā iekļauti ceļi, kuri jāatjauno vai jāpārbūvē, neskarot ikdienas uzturēšanu (greiderēšana, sniega tīrīšana, krūmu ciršana, caurteku remonts u.tml.), ko sedz no valsts piešķirtās mērķdotācijas.
Vidēja termiņa ceļu attīstības programma tiek apstiprināta katru gadu, aktualizējot pagastu pārvalžu pieprasījumus, ko pirms tam apkopo un izskata Daugavpils novada pašvaldības ceļu fonda komisija. Par galveno kritēriju ceļu remontiem kalpo skolēnu pārvadājumi, satiksmes un uzņēmējdarbības intensitāte.
Stājies spēkā Rugāju novada teritorijas plānojums
Pirms gada sākās Rugāju novada teritorijas plānojuma izstrāde, jo beidzās termiņš iepriekšējam plānojumam. Jaunais teritorijas plānojums tika izstrādāts visai novada teritorijai – Rugāju un Lazdukalna pagastam –, kā rezultātā novadam ir iestrādāti vienoti apzīmējumi un prasības teritorijas izmantošanai.
Jaunais novada teritorijas plānojums izstrādāts elastīgāks, tas nesarežģī turpmāko novada teritorijas izmantošanu, vienlaikus ievērotas normatīvo aktu prasības un Rugāju novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021
© Lursoft IT 1993-2025 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
