IT – PALĪGS DAUDZĀS JOMĀS

Izglītības jautājumi ir mūžsena tēma, un LPS aktīvi iesaistās to risināšanā. Šāgada laikā izglītības jomā esam strādājuši pie divām svarīgām lietām:

– valsts centralizēto eksāmenu analīze par 2016./2017. mācību gadu;

– skolu reforma pēc Izglītības un zinātnes ministrijas rekomendācijām.

Šis ir jau trešais gads, kad nodarbojamies ar valsts centralizēto eksāmenu analīzi. Pētījuma mērķis bija sniegt ieskatu par vidusskolu centralizēto eksāmenu rezultātiem vispārīgās izglītības iestādēs, kas ļauj pašvaldībām, sabiedrībai, vecākiem un skolēniem novērtēt centralizēto eksāmenu rezultātus dažādos griezumos, pašvaldībām pieņemt lēmumus, vērtējot skolu tīklu un izstrādājot pilsētas vai novada izglītības attīstības stratēģiju vai finansiāli motivējot skolotājus pēc skolēnu snieguma līmeņa.

Šogad pētījumu veicām dziļāku; pievienojām katrai skolai papildu atribūtu – eksāmenu kārtotāju skaita grupas. Tas ļauj pamanīt atšķirības starp mazākām skolām pilsētās un laukos vai arī pēc skolu tipiem – ģimnāzijām, valsts ģimnāzijām, vidusskolām utt. Tika apskatīti arī centralizēto eksāmenu rezultāti pa mācību priekšmetiem iedalījumā pa skolu tipiem. Šāda veida salīdzinājums ir daudz kvalitatīvāks, ja aplūkojam vidusskolu pilsētā un vidusskolu laukos un šo skolu sekmes.

Esam izveidojuši arī kartes:

• Vidējās izglītības eksāmenu rezultātu vizualizācija skolu griezumā par 2016./2017. m.g.; - https://arcg.is/0i0D1j

• 2015./2016 un 2016./2017.m.g. valsts centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzinājums skolu griezumā. - https://pasvaldibas.maps.arcgis.com/apps/CompareAnalysis/index.html?appid=1be93d223f174bdea463bd72ce45c7db

Ar pētījumu var iepazīties BLIS informāciju sistēmā LPS vietnes sadaļā Publikācijas –> Pētījumi. Tiešā saite:

https://blis.lps.lv/lv/publikacijas/petijumi.

2017. gada izskaņā IZM prezentēja savu pētījumu “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”. Pētījumā bija definēti kritēriji, pēc kuriem skola būtu slēdzama vai saglabājama. Šajā pētījumā pat bija sazīmēts, cik bērniem uz kurām skolām jāpārceļas pēc skolu slēgšanas.

Šāds piedāvājums LPS likās pilnīgi nepieņemams: kamēr Latvijā ir atcelta dzimtbūšana, bērnu vecāki var lemt par to, kurā skolā bērns izglītosies. Tāpēc LPS nāca klajā ar priekšlikumu – izveidoja kartogrāfisko materiālu, kurā ir izrēķināts katras skolas 30 kilometru sasniedzamības rādiuss pa ceļiem, cik citu skolu ir šajā sasniedzamības rādiusā, kā arī tas, vai konkrētā skola atbilst izvirzītajiem kritērijiem. Tālāk pašai pašvaldībai būtu jālemj par skolas reorganizēšanu vai slēgšanu.

Varat ar to iepazīties plašāk. Tiešā saite: https://blis.lps.lv/lv/publikacijas/cita–veida–publikacijas/240skolu–reforma–pec–izglitibas–un–zinatnes–ministrijasrekomendacijam.

Viens no aspektiem, kas apgrūtina uzņēmējdarbību vai būvniecību, ir liegumi. LPS izdevās iegūt datus no Dabas aizsardzības pārvaldes par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT) un mikroliegumiem. Pēc šiem datiem tika veikti aprēķini, cik daudz teritorijas aizņem mikroliegumi vai/un īpaši aizsargājamās teritorijas no pagasta, novada pilsētas vai republikas nozīmes pilsētas. Arī mums par lielu pārsteigumu, ir vairāki pagasti, kur šo liegumu īpatsvars ir tuvu 100 procentiem: Līgatne, Medumu pagasts, Lapmežciema pagasts, Sabile, Veclaicenes pagasts un citi.

Izveidojām arī kartogrāfiskos materiālus par ĪADT un mikroliegumiem, kur daudz vienkāršākā veidā var aplūkot šos liegumus pa teritoriālām vienībām (pašvaldībām, pagastiem u.c.).

Interesentiem tiešā saite: https://blis.lps.lv/lv/publikacijas/cita–veida–publikacijas/239–ipasi–aizsargajamas–dabas–teritorijas–un–mikroliegumi.

Šogad no Valsts ieņēmuma dienesta tika iegūti dati par desmit lielākajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem – gan tiem, kas atrodas pašvaldībā, gan arī tiem, kas ir ārpus pašvaldības. Tika nolemts, ka šie dati nebūs pieejami plašākai publikai, tāpēc veidojām piekļuves atsevišķiem pašvaldību darbiniekiem, kuri drīkstēs apskatīt šos datus. LPS veica šo datu apstrādi pašvaldību griezumā, lai tos varētu publiskot.

Šie dati parāda interesantas tendences par to, cik daudz strādā un cik vidēji nopelna novadā deklarētie iedzīvotāji uzņēmumos, kam juridiskā adrese ir novadā un ārpus tā, cik procentuāli šie desmit lielākie uzņēmumi iegulda kopējos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumos pašvaldībā un citi dati. Vieglākai uztveramībai tika izstrādāti arī kartogrāfiskie materiāli.

Šiem datiem saredzam lielu potenciālu turpmākai izpētei, un LPS turpinās attīstīt šo datu pētīšanu.

Par datiem tiešā saite: https://blis.lps.lv/lv/struktureti–dati?view=data&file_id=134&sheet_id=150&start=0.

LPS veica aprēķinus par pašvaldību autoceļu un ielu finansējumu. Jaunākie dati ir par 2016. gadu. Šajos datos var apskatīt, cik pašvaldības investē ielās un ceļos, cik daudz finansējuma atvēl ceļu un ielu uzturēšanai, cik lielu dotāciju saņem un citu salīdzinošu informāciju. Arī par šiem datiem ir pieejami kartogrāfiskie materiāli.

Šai informācijai tiešā saite: https://blis.lps.lv/lv/struktureti–dati?view=data&file_id=133&sheet_id=149&start=0.