Rīga -3°C, mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Svētdiena, 2023. gada 10. decembris 10:26
Vārda dienas: Guna, Judīte
Zināšanas ir spēks, un izglītība ir būtiska ekonomiskās un politiskās attīstības, demokrātijas un sociālā taisnīguma sastāvdaļa.
Valsts simtgade ir vērienīgākais notikums mūsdienu Latvijas vēsturē. Arī Izglītības ministrija tika dibināta uzreiz pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918. gadā un reāli sāka funkcionēt pēc 1919. gada 23. jūlija. 1919. gada 8. decembra sēdē Tautas padome pieņēma likumu par Latvijas izglītības iestādēm, kas ministrijas darbībai radīja likumīgus pamatus. Saskaņā ar jauno likumu katram Latvijas pilsonim bija obligāti jāmācās. Obligātās mācības varēja iedalīt trīs posmos: pirmskola – 7.–8. mūža gads; pamatskola – 9.–14. mūža gads; papildskola (ģimnāzija vai arodapmācības iestāde) – 15.–16. mūža gads. Latvijas valsts pastāvēšanas 20 gados tika uzbūvētas 373 jaunas skolu ēkas, pārbūvētas – 587 skolu ēkas.
20. un 21. gadsimta mijā un 21. gs. pašā sākumā lielāka uzmanība tika pievērsta pamatizglītības satura reformai, izglītības sistēmas informatizācijai un bilingvālās izglītības ieviešanai skolās ar krievu mācībvalodu. Pašreizējais laiks pieprasa jaunu izglītības satura vadības modeli, ko varētu raksturot kā visu iesaistīto pušu sadarbību mērķa sasniegšanai. Par pozitīvām izmaiņām izglītības sistēmā varētu spriest nevis pēc tā, kā tiek realizētas jaunās reformas, bet gan kā šīs izmaiņas ietekmē valsts iedzīvotāju nākotni, ekonomiku un dzīves kvalitāti tuvākā vai tālākā laikposmā.
Jāatceras, ka vispārīgās izglītības sistēma raksturojama kā kompleksa sociāla sistēma, kuras darbību un rezultātus ietekmē daudzi faktori. Tās galvenais mērķis ir sniegt izglītojamajiem kvalitatīvu un starptautiski konkurētspējīgu izglītību, kas 21. gs. Latvijas tautsaimniecības, uzņēmējdarbības globalizācijas un atvērtā darba tirgus straujās attīstības apstākļos nodrošinātu skolēniem nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi. Vienlaikus vispārīgajai izglītībai ir jābūt pieejamai. Tās ilgtermiņa virsuzdevums ir sagatavot jauniešus radošam darbam un sociāli un pilsoniski atbildīgai dzīvesdarbībai mūsdienu Latvijā. Vispārīgās izglītības saturam un struktūrai ir jābūt harmoniskai, atbilstošai sabiedrības, tautsaimniecības un indivīdu attīstības vajadzībām.
Izmaiņas ir jābalsta uz iepriekšējo reformu analīzi, nosakot, kas jāpilnveido un kas mūsu valsts izglītības sistēmā ir labs un saglabājams.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šobrīd vienlaikus virza visaptverošas izglītības sistēmas reformas: skolu tīkla optimizāciju, internātskolu reformu, pamatizglītības uzsākšanu no sešu gadu vecuma, mācību satura reformu, jauno pedagoģiju, reformas speciālajā izglītībā. Tajā pašā laikā pašvaldībās tiek realizēti ES struktūrfondu projekti vismaz 15 dažādās aktivitātēs, kurās iesaistītas pašvaldības, pašvaldību izglītības iestādes un pedagogi. Īstenojot plānotās reformas, pastāv risks, ka kapacitātes trūkuma dēļ gan IZM, gan pašvaldībās reformas tiks realizētas sasteigti un rezultātā vislielākie cietēji būs Latvijas bērni.
Plašu rezonansi pašvaldībās izraisīja IZM vēlme skolu tīkla optimizāciju balstīt uz teorētisku pētījumu, neņemot vērā novadu sociālekonomisko situāciju, ceļu stāvokli, faktisko sabiedriskā transporta pieejamību un skolēnu autobusu tehnisko stāvokli. Lai novērtētu pētījumu (Jānis Turlajs un Latvijas Banka) ietekmi uz skolu tīklu novados un tie dalītos pieredzē par savu skolu tīkla optimizāciju, 2017. gada 24. novembrī Aizkrauklē Novadu apvienības sanāksmē LPS organizēja tikšanos ar pētniekiem un izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski. Ministrs pauda viedokli, ka lēmumus par skolu reorganizāciju, slēgšanu, atvēršanu vai izglītības pakāpes maiņu pieņem pašvaldības un pētījumi ir kā palīginstruments, lai novērtētu demogrāfisko situāciju, faktisko skolēnu migrāciju un blakus esošo novadu skolu tīklu. Informācija par Novadu dienu Aizkrauklē – par un pret skolu optimizēšanu – pieejama LPS interneta vietnē šeit – http://www.lps.lv/lv/apvienibas/novadu–apvieniba/3822–novadu–diena–aizkraukle–par–un–pret–skolu–optimizesanu .
No pašvaldībām tika saņemti priekšlikumi rezolūcijai “Par tālākajiem soļiem skolu tīkla optimizācijā”, ko apstiprināja Novadu apvienības Valdē un nosūtīja Ministru kabinetam un ministrijām (IZM, VARAM, EM, SM, LM). Rezolūcija pieejama šeit – http://www.lps.lv/uploads/docs_module/valdes_lemums_rezolucija.pdf .
Jautājums par skolu tīkla optimizāciju jau tika skatīts LPS 28. kongresā, kas pieņēma rezolūciju “Par skolu tīkla optimizāciju”. Lai panāktu tās izpildi, rezolūcijas prasības tika iekļautas LPS un Finanšu ministrijas ikgadējo sarunu protokolā, kas rezultējās ar prasību iekļaušanu Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolā, ko parakstīja 2017. gada 5. oktobrī. Protokolā iekļāva jautājumu par sociālo spilvenu pirmspensijas vecuma skolotājiem, un ir arī pieņemti MK noteikumi “Valsts sociālā atbalsta pedagogiem piešķiršanas un administrēšanas kārtība”.
Tika panākta vienošanās, ka likumā par valsts budžetu 2018. gadam noteikts: pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kuri zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2018. gada 31. augustam (likuma “Par valsts budžetu 2018. gadam” 3. panta 4. apakšpunkts).
Panākts arī risinājums pašvaldību internātskolu uzturēšanas izdevumu daļējai segšanai par internātskolā uzņemtajiem izglītojamiem līdz 2018. gada 31. decembrim, tā iegūstot laiku, lai pašvaldības racionālāk pieņemtu lēmumu par internātskolu turpmāko darbību (likuma “Par valsts budžetu 2018. gadam” 3. panta 5. punkts).
Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ierakstīts, ka IZM līdz 2018. gada 1. maijam jāizstrādā profesionālās izglītības iestāžu programmu finansējuma modeļa projekts neatkarīgi no profesionālās izglītības iestādes dibinātāja, tajā skaitā jāsagatavo priekšlikums mācību stipendijas finansēšanai. Termiņš tika noteikts, uzklausot IZM priekšlikumu. LPS mutiski un rakstiski atgādināja par tuvojošos termiņu. Joprojām profesionālās izglītības iestāžu programmu finansējuma modelis nav izstrādāts un nav sagatavoti priekšlikumi mācību stipendijas finansēšanai. Pozitīvi, ka veikti grozījumi MK noteikumos, paredzot pašvaldību profesionālo izglītības iestāžu iesaisti projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”.
Vienošanās un domstarpību protokolā tika iekļauts jautājums par izglītības uzsākšanu sešu gadu vecumā, kur vienojāmies, ka nepieciešamo normatīvo regulējumu (izglītības programmas, mācību vides prasības, prasības pedagogu izglītībai, pedagogu darba slodzes un apmaksa u.c.) pieņems vismaz gadu iepriekš, pirms stāsies spēkā izmaiņas Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā attiecībā uz pamatizglītības apguves uzsākšanu bērniem no sešu gadu vecuma. Ministru kabinets ir apstiprinājis un novirzījis izskatīšanai Saeimā grozījumus Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā, no 2019. gada 1. septembra paredzot izglītības uzsākšanu sešu gadu vecumā. Grozījumos ir paredzēts, ka pašvaldības pašas lems par to, kurā izglītības iestādē – pirmsskolas izglītības iestādē vai skolā – bērns mācīsies 1. klasē, nenorādot finanšu ietekmi uz pašvaldību budžetu, arī atbildību pārliekot uz pašvaldību pleciem, par ko LPS norādīja MK sēdē, izskatot likumprojektu grozījumus.
Daudzi eksperti norāda: pirmsskolas izglītības reformas tiek veiktas bez jebkāda pamatojuma, neraugoties uz to, ka, neilgi pirms projekta “Kompetenču pieeja izglītības saturā” plānošanas uzsākšanas 2014. gadā pedagoģijas zinātņu doktore, šobrīd Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Anna Līduma, zinātniskajā publikācijā “Bērna attīstības iespējas pirmsskolas izglītības pedagoģiskajā procesā” secinājusi, ka “Latvijā notiekošo izglītības reformu laikā vissakārtotākā ir pirmsskolas izglītība. Pedagoģiskajā procesā (mācībās un audzināšanā) tiek mērķtiecīgi organizēta mācību satura pēctecīga apguve rotaļnodarbības veidā. To labvēlīgi ietekmē pieaugušo darbošanās ar bērnu vecumam atbilstošā vidē”. Šo uzskatu apstiprināja arī pašvaldības, sūtot savu viedokli LPS.
Arī projekta “Kompetenču pieeja izglītības saturā” vadības grupas publiskajās prezentācijās ir atzīts, ka izstrādātajā satura un pieejas aprakstā un sasniedzamajos rezultātos nav ievērota pēctecība, tas ir pārslogots un neatbilst sešgadīgo bērnu vecumam. IZM iesniegusi Ministru kabinetam izskatīšanai “Pirmsskolas izglītības vadlīnijas 1,5–5 gadu vecumam”. Plānots, ka tās stāsies spēkā šāgada 1. septembrī. Paralēli norisinās semināri pašvaldību izglītības organizatoriem un pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem. LPS sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus pirmsskolas izglītības vadlīniju 1,5–5 gadu vecumam pilnveidošanai.
Eiropas Sociālā fonda projektam “Kompetenču pieeja mācību saturā” būs būtiska ietekme uz Latvijas izglītības sistēmu kopumā. Lai informētu pašvaldības par projekta gaitu, šis jautājums tika skatīts Izglītības un kultūras komitejas sēdē 2018. gada 30. martā, pieaicinot ne tikai projekta vadītāju un mācību satura ieviešanas struktūrvienības vadītāju, bet arī izglītības ekspertus no mācību priekšmetu apvienībām, projektā iesaistītos pedagogus, pašvaldību un vecā ku biedrību pārstāvjus. Šajā reizē komiteja izskatīja projektā tapušā dokumenta “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai: mācību satura un pieejas apraksts” turpmāko pilnveidošanu, praktisko pielietojumu un tālāko virzību. Jaunā mācību satura un pieejas apraksta sabiedriskā apspriešana ilga līdz šāgada 1. februārim, un tajā iesaistījās arī pašvaldības un skolas, izsakot savu viedokli un ieteikumus. Dokumenta apspriešanas gaitā LPS norādīja uz nepilnībām un neprecizitātēm tajā, nosūtot vēstuli Ministru kabinetam un IZM.
Pieaicinātie eksperti bija vienisprātis, ka dzīvojam strauji mainīgā un dinamiskā pasaulē, tādēļ mācību saturs un pedagoģijas metodika nepārtraukti ir jāpilnveido. Sēdes dalībnieki norādīja, ka, neraugoties uz pareizi definētiem projekta mērķiem, izstrādātais dokuments “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai: mācī bu satura un pieejas apraksts” ir tikai ideju apkopojums un uz tā pamata vēl nevar izstrādāt izglītības standartus, projekta kvalitāte un vairāki piedāvātie mācību organizācijas principi ir diskutabli un liek bažīties par projekta rezultātiem. Izglītības un kultūras komitejas videoieraksts un prezentācija ir pieejama LPS vietnē šeit – http://www.lps.lv/lv/komitejas/izglitibas–un–kulturas–komiteja/4025–lps–izglitibas–un–kulturas–komitejas–sede–20–marta–2018.
Lai norādītu uz riskiem mācību satura izmaiņās, LPS piedalījās Valsts izglītības satura centra organizētajos semināros, sabiedriskās apspriešanas forumos, mācību priekšmetu asociāciju sanāksmēs, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas un Valstiskās audzināšanas komisijas sēdēs. LPS uz šāgada 17. aprīļa Domes sēdi aicināja izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma, izglītības satura reformas būtiskākos aspektus, kā arī ceļu tīkla sakārtošanu atbilstoši izglītības iestāžu darbībai.
Pašvaldībām joprojām ir daudz neskaidrību par visiem minētajiem aspektiem, un LPS saskata vairākus būtiskus riskus, lai izglītības satura reforma varētu sevi attaisnot un tiktu sasniegti pozitīvi rezultāti. Viens no galvenajiem riskiem ir reformas idejas aizgūšana no ārvalstīm, kas rada bažas par tās atbilstību Latvijas situācijai. “Mums nepieciešama reforma, kas balstīta Latvijas izglītības reformu pieredzē, mūsu valsts vērtībās, nevis kopējam citu valstu pieredzi. Tas ir būtisks konceptuāls jautājums mums visiem – izglītības politikas veidotājiem un tās realizētājiem,” uzsvēra LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Plašāka informācija LPS vietnē šeit – http://www.lps.lv/lv/zinas/lps/4029–lps–domes–sede .
Plānotie grozījumi Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā paredz arī izglītības satura un izglītības darba organizācijas normatīvās bāzes grozījumus prasmju pieejā balstīta izglītības satura ieviešanas uzsākšanai. Lai sagatavotu atbilstošu normatīvo bāzi, no 2018. gada 1. septembra izslēgts regulējums par mācību priekšmeta vai kursa standartu, aizvietojot to ar sasniedzamo rezultātu definējumu mācību jomās vispārīgajā izglītībā (un modulārām izglītības programmām profesionālajā izglītībā), tiek precizēts regulējums par valsts vispārīgās izglītības standartiem un valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās un vispārīgās izglītības programmā ietveramo informāciju. LPS norādīja: ja nevienā vispārīgās izglītības saturu reglamentējošā dokumentā netiks pieminēta tāda neatceļama un būtiska mācību satura organizācijas vienība kā mācību priekšmets un atbilstoši mācību priekšmeta saturs, tad:
– tiks sagrauta līdzšinējā kārtība skolās – nebūs skaidrs, kā veidot konkrētos skolu mācību plānus (stundu sarakstus), kuru pamatvienība bija “mācību priekšmets”;
– nebūs skaidrs, kā tarificēt pedagogu likmes un ko viņi drīkst (var) mācīt, jo viņi lielākoties ir mācību priekšmetu skolotāji, kuriem ir šāda valsts dota kvalifikācija;
– tiks padziļināta nevienlīdzība starp skolām.
LPS priekšlikums: IZM sakārtot un viennozīmīgi traktēt normatīvos dokumentus (valsts izglītības standarts, izglītības programma, mācību priekšmetu programmu paraugs) atbilstoši to juridiskajam statusam.
Grozījumos minētas arī izmaiņas speciālās izglītības īstenošanā. Likumprojekts paredz liegt speciālās izglītības iestādēm īstenot speciālās pamatizglītības programmas izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskajām slimībām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem un īstenot tās iekļaujoši – vispārizglītojošo skolu speciālo klašu vai grupu veidā, kā arī integrēt izglītojamos vispārīgās izglītības klasēs. LPS uzskata, ka, nenodrošinot resursus un neveicot ieguldījumus kvalitatīva un individualizēta atbalsta nodrošināšanā izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanai vispārizglītojošās izglītības iestādēs, tiks pazemināta izglītības kvalitāte.
Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē iekļaujošās izglītības iestādes attīstību, ir atbalsta skolotāja (pedagoga palīga, speciālā pedagoga) esība klasē un sadarbība ar mācību priekšmeta skolotāju. Lai izglītojamos integrētu vispārīgās izglītības iestādēs, tām jānodrošina nepieciešamais aprīkojums, jāveic vides pielāgošana, jānodrošina pedagogu profesionālā pilnveide un atbalsta personāls – logopēdi, psihologi, speciālie pedagogi, sociālie pedagogi, pedagogu palīgi un asistenti.
Lai debatētu par iekļaujošu izglītību, LPS pašvaldību sadarbības tīklā “Izglītības jautājumi” Jūrmalā tika noorganizēta konference par iekļaujošas izglītī bas problemātiku novados. Pašvaldības nonāca pie kopīga viedokļa, ka iekļaujošas izglītības organizācijai jāizstrādā normatīvais regulējums, kas paredz nodrošināt:
– metodisku un konsultatīvu atbalstu izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām vai viņu likumiskajiem pārstāvjiem neatkarīgi no izglītības ieguves vietas;
– agrīnu speciālo vajadzību diagnostiku pirmsskolas vecuma bērniem neatkarīgi no tā, vai viņi iekļaujas bērnudārzā vai izglītības ieguve tiek nodrošināta ģimenē;
– metodisko palīdzību pedagogiem visā Latvijas teritorijā;
– jāizstrādā izglītojamajiem ar speciālām vajadzī bām “nepieciešamais infrastruktūras un izmaksu grozs”
Latvijas Pašvaldību savienība saskaņoja grozījumus Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā, kas attiecas uz izglītojamo mācību organizācijas formām, izglītības ieguves nosacījumiem, izglītības programmu virzieniem, kur tika precizēti nosacījumi izglītojamo uzņemšanai valsts ģimnāziju (VĢ) 7.–9. klasē un vispārīgās vidējās izglītības programmās (izglītības iestādes tiesības noteikt uzņemšanas kritērijus). Atbalstāmi ir grozījumi Starptautiskā bakalaurāta diploma programmas realizācijā, kuros kā atsevišķa izglītības ieguves forma definēta klātiene, neklātiene un tālmācība. LPS saskaņoja grozījumus vispārīgās izglītības iestāžu tipoloģijā. Tajos iekļauts LPS priekšlikums, ka valsts ģimnāzijas līdztekus VĢ programmām var īstenot vispārīgās pamatizglītības otrā posma (7.–9. kl.) programmu vai pamatizglītības (1.–9. kl.) programmu un Starptautiskā bakalaurāta diploma programmu (regulējums stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī).
LPS atbalstīja arī grozījumus par ātrāku izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju. Likumprojektā paredzēts regulējums gadījumiem, kad termiņu (ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš), kādā attiecīgās institūcijas un personas informējamas par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju, objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot, nosakot, ka šādā gadījumā par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš. Regulējums stājas spēkā vienlaikus ar likumprojektu.
Jebkuru reformu galvenais priekšnoteikums ir izglītības kvalitātes nodrošināšana, sākot no pirmsskolas un beidzot ar augstāko izglītību. Kvalitatīvas izglītības atslēgvārds ir labs pedagogs. Viņu profesionalitāte un motivācija lielā mērā atkarīga no pedagogu profesionālās kompetences pilnveides sistēmas un augstskolu pedagoģisko studiju programmu piedāvājuma kvalitātes un netieši, bet būtiski saistīta ar pedagoga profesijas prestižu un atalgojuma līmeni. Tāpēc neizpratni rada IZM paziņojums, ka “pašvaldības, kas sakārtos skolu tīklu, saņems valsts atbalstu skolotāju algu celšanai”.
Ministru kabinetā, apstiprinot pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku, LPS norādīja, ka tikai skolu tīkla sakārtošana nenodrošinās nepieciešamo finansējumu pedagogu atalgojuma paaugstināšanai, jo, pirmkārt, darbojas izglītības finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam” un, otrkārt, tiek slēgtas vai reorganizētas skolas ar nelielu pedagogu skaitu un nepilnām darba slodzēm. Pēc provizoriskām aplēsēm, skolu tīkla sakārtošanas rezultātā ietaupījums būs tikai 0,5% no valsts budžeta mērķdotācijas. Pedagogu atalgojuma pieaugums ir jāsasaista ar valsts tautsaimniecības pieauguma tempiem.
Būtisks faktors izglītības kvalitātes nodrošināšanai ir profesionāli sagatavoti pedagogi. Vienlaikus jāatzīmē, ka pedagogu profesionalitāte pilnveidojas gadiem ilgā darbā, ir atkarīga no konkrētā pedagoga motivācijas un profesionālās pašpilnveides, tāpēc dažādiem pedagogiem tā mēdz būt atšķirīga. Kā problēma pēdējo gadu laikā Latvijā iezīmējusies pedagogu pakāpeniskas novecošanās tendence. Šīs problēmas ietekme uz izglītības apguvi daļēji tiek kompensēta ar Latvijā izveidoto pedagogu profesionālās pilnveides (A un B programmas) sistēmu. Atbalstāms, ka turpmāk pedagogi varēs iegūt papildu kvalifikāciju – šim nolūkam tiek pārskatīti MK 2014. gada 28. oktobra noteikumi nr. 662 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”. Pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai nepieciešami regulāri valsts atbalstīti profesionālās pilnveides kursi, mērķorientēta informācijas apmaiņa profesionālajā vidē un kvalitatīvi mācību un metodiskie materiāli.
Ieviešot prasmju pieejā balstītu vispārīgās izglītības saturu, tiek plānots, ka jaunais mācību saturs būs pieejams digitālajā vidē. Jautājums ir par katra pedagoga nodrošināšanu ar datoru. Un kā ar mācību literatūras kvalitāti un pieejamību skolēniem? Tā ir atkarīga no autoru kolektīvu profesionalitātes un izdevniecību gatavības investēt pietiekamu finansējumu un citus resursus mācību literatūras izveidē. Ir lietderīgi turēties pie pārbaudītām vērtībām! Tā, piemēram, Jāņa Menča, seniora, matemātikas grāmata izdota arī Dānijā un Igaunijā. Viņi ir sajūsmā, jo J. Mencis izstrādājis perfektu sistēmu, ko bērnam ir viegli uztvert un saprast.
Latvijas Pašvaldību savienība iesaistījās Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas, Augstākās izglītības padomes, IZM un Valsts izglītības satura centra konferenču cikla organizēšanā: “Mūžizglītība – tilts no formālās izglītības uz indivīda, tautsaimniecības un valsts mērķu īstenošanu”, “Vidējās izglītības modelis – tilts uz mūžizglītību un ilgtspēju?” un “Augstskolu pasākumi pedagogu izglītībai konceptuāli jaunā kvalitātē Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”.
Lai dalītos pieredzē par Jauniešu garantijas realizāciju Latvijā, Zviedrijā un Somijā, LPS Rīgā organizēja starptautisku darba sanāksmi “Latvijas, Zviedrijas un Somijas darba sanāksme par paveikto un plānoto jauniešu iesaistē vispārīgajā/profesionālajā izglītībā un darba tirgū”.
Latvijas pieredze projektā “PROTI un DARI!” darbā ar NEET (nestrādā, nemācās, nav aktīvi) jauniešiem tiek popularizēta arī citās ES valstīs. Darba sanāksmē tika prezentēta Latvijas pieredze par to, kādas iespējas sniedz Jauniešu garantija un par projekta PuMPuRS mērķiem un rezultātiem. Turku pašvaldības pārstāvji prezentēja Somijas pieredzi – par jauniešu garantiju Turku un profesionālās izglītības pievilcību –, savukārt Zviedrijas Pašvaldību un reģionu asociācija pastāstīja par Zviedrijas pieredzi projektā “Projekts Plug In un tā veiksmes atslēgas, sadarbības platforma Flagship School to Work”.
LPS pašvaldību izglītības tīklā sadarbībā ar Jūrmalas domi un Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociāciju Pašvaldību savienība organizēja divdienu starptautisku konferenci “Starptautiskā konference par karjeras izglītību Latvijā un Eiropā. Karjeras izglītība: kad? Kur? Kā?”. Pašvaldības dalījās pieredzē par karjeras izglītības organizēšanu savās izglītības iestādēs un novadā un uzsvēra, ka karjeras attīstības atbalsta pakalpojums un karjeras izglītības pieejamība ir būtiska mūsdienu dzīves sastāvdaļa. Atbalsts karjeras attīstībai ir īpaši nozīmīgs sociāli ekonomisko pārmaiņu laikā, kad cilvēkam nav skaidru darba perspektīvu un palielinās sociālās atstumtības risks. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt piekļuvi tādiem karjeras atbalsta pakalpojumiem, kas palīdz apgūt karjeras vadības prasmes dzīvei mūsdienu sabiedrībā 21. gadsimtā. Pašvaldības ir iesaistījušās specifiskā atbalsta mērķa (SAM 8.3.5.) “Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” projektā, kas ļaus uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārīgās un profesionālās izglītības iestādēs.
Kas ir izglītības kvalitāte – process vai rezultāts?
Izglītības jomas pētnieki un izglītības procesā iesaistītie atbild skaidri un pārliecinoši: abi. Kvalitatīvā un operatīvā vispārīgās vidējās izglītības procesu monitoringā lielākās grūtības sagādā kritēriju noteikšana, lai objektīvi novērtētu mācību procesu. Ik pa laikam fragmentāri tiek izmantoti dažādi mērījumi vai sistēmu dati, lai nonāktu pie kāda vidējā rādītāja, taču šāda pieeja neatspoguļo patieso situāciju skolās un nedod priekšstatu par mācību procesa kvalitāti. Valstī kā rezultatīvais rādītājs ir centralizēto eksāmenu rezultāti.
LPS jau trīs gadus pēc kārtas analizē centralizēto eksāmenu rezultātus vispārīgās vidējās izglītības ieguvē. Lai redzētu izmaiņas gada laikā, pētījumā par 2016./2017. mācību gadu eksāmenu rezultātos tika iekļauti arī rādītāji no iepriekšējā gada pētījuma. Lielāks uzsvars likts uz dažādu tipu skolām pēc to teritoriālā iedalījuma un plūsmu sadalījuma. Atsevišķi tika analizēti centralizēto eksāmenu rezultāti vidusskolās un valsts ģimnāzijās, jo tajās notiek skolēnu atlase, taču vidusskolās ir jāuzņem visi, kas sekmīgi pabeiguši pamatskolu. Pētot rezultātus, secinājām, ka vidusskolu beidzēju eksāmenu rezultāti nav atkarīgi no skolas lieluma vai atrašanās vietas. Savukārt valsts ģimnāziju vidū labākos rezultātus uzrāda Rīgas valsts ģimnāzijas. Tas skaidrojams ar to, ka ir labāka atlases iespēja, kā rezultātā valsts ģimnāzijās mācās spējīgākie un motivētākie jaunieši. Pētījuma rezultātu atspoguļošanai tika noorganizēta preses konference un rīta raidījumā “Latvijas Radio 1” sniegts komentārs.
Jautājums par izglītības kvalitāti ir īpaši aktuāls šobrīd, jo kopš 2018. gada 1. janvāra ir spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas paplašina Ministru kabineta tiesības noteikt:
– minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārīgās izglītības iestādēs. Šos kritērijus izglītības iestādes dibinātājs ņem vērā, nosakot maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupā;
– kritērijus un kārtību, kādā valsts, arī ņemot vērā izglītības iestādē iegūtās izglītības kvalitātes rādītājus, piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārīgās izglītības iestāžu vispārīgās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītojamo skaits attiecīgajā klasē vai klašu grupā vidējās izglītības pakāpē neatbilst MK noteiktajam minimāli pieļaujamajam skaitam.
Izglītības kvalitāti var noteikt un novērtēt kā slieksni, un šajā gadījumā raksturo to, vai tiek sasniegtas noteiktās minimālās prasības; var noteikt kā izcilību, un šajā gadījumā raksturo, cik lielā mērā sasniegts mērķis būt labākajam; kā atbilstību mērķim savukārt raksturo faktu, ka izglītības ieguvei vienmēr ir noteikts mērķis un par kvalitātes aspektu var uzskatīt arī tās pilnveidi, kas ir ļoti nozīmīgi katrai izglītības iestādei iespējami augstākas izglītības kvalitātes sasniegšanai. Svarīgs izglītības kvalitātes rādītājs ir skolu pametušo skaits vidējās izglītības posmā.
Lai izveidotu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, tai jābalstās uz statistisko informāciju, salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātu, valsts līmeņa izglītojamo sasniegumu un citu izglītības iestāžu darba rezultātus raksturojošu rādītāju mērīšanu un analīzi, centralizēto eksāmenu rezultātu analīzi un akreditācijas un licencēšanas, kā arī pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas informācijas izmantošanu un analīzi. 2017. gada augustā tika pieņemti MK noteikumi nr. 487. “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu” 8.3.6.2. pasākuma “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide” īstenošanas noteikumi”, kas paredz līdz 2023. gada 31. decembrim ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas pieejama šajā saitē – https://likumi.lv/ta/id/293059–darbibas–programmas–izaugsme–un–nodarbinatiba–8–3–6–specifiska–atbalsta–merka–ieviest–izglitibas–kvalitates–monitoringa .
Jāatceras pārmaiņu gaitā nepazaudēt fokusu, un tie ir mūsu bērni. Ikvienam bērnam neatkarīgi no dzimšanas vietas un sociāli ekonomiskā stāvokļa jābūt iespējai saņemt kvalitatīvu izglītību.
Personības attīstībā ir svarīgi visi izglītības posmi, un gada garumā tie bija Izglītības un kultūras komitejas, LPS Valdes un Domes dienaskārtībā, sākot ar pirmsskolas, pamatskolas, vidusskolas, profesionālo un augstāko izglītību un beidzot ar mūžizglītību. Katrā no šiem posmiem tiek risināti satura, metodikas un organizācijas jautājumi.
Līdz ar 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” pašvaldībām pieejamajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem (SAM), kas kopumā pārsniedz 15 dažādus ES struktūrfondu projektus, jāseko līdzi to realizācijai un jāstrādā projektu uzraudzības padomēs. Pašvaldībās pieaug interese par Valsts izglītības attīstības aģentūras mobilitātes programmām.
KULTŪRA
Valsts simtgadi – vērienīgāko notikumu mūsdienu Latvijas vēsturē – atzīmēsim piecus gadus (2017–2021) ar vairāk nekā 800 dažādām norisēm visā Latvijā un 70 pasaules valstīs. Programma aptver laikposmu no 2017. gada maija līdz 2021. gada janvārim, izceļot galvenos ar valsts veidošanos saistītos notikumus un personības, pilnvērtīgi izstāstot Latvijas stāstu. Simtgades norises plānotas tā, lai dotu iespēju ikvienam būt aktīvam svētku veidotājam un dalībniekam un padarītu Latvijas valsts simtgadi tuvu un saprotamu katram, kas jūtas piederīgs Latvijai. Šo norišu mērķis ir nostiprināt esošās un radīt paliekošas vērtības nākotnei, kā arī aizsākt ilglaicīgas aktivitātes, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, bērniem un jauniešiem.
“Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērnu un jauniešu. Tās īstenošanai atvēlēti 13,5 miljoni eiro. Sākot ar 2018. gada septembri, ikvienam mūsu valsts skolas vecuma bērnam un jaunietim kā daļa no valsts garantētās izglītības būs iespēja klātienē pieredzēt Latviju, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības, kultūrtelpu un attiecības dinamiskā un jēgpilnā darbībā, tādējādi spēcinot piederības izjūtu un valstisko identitāti. Liela nozīme ir programmas “Latvijas skolas soma” sasaistei ar Kultūras kanonu. Tas uzskatāms par sava veida ieteikumu krātuvi tam, ar ko sākt Latvijas izzināšanu, vienlaikus akcentējot mūsu vērtību daudzveidību.
Finanšu līdzekļi pasākumu organizēšanai tiks piešķirti pašvaldībām atbilstoši faktiskajam skolēnu skaitam no 1. līdz 12. klasei, tajā skaitā profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem. Pašvaldību atbildība ir sadarbībā ar skolu administrācijām izstrādāt maksimāli efektīvu līdzekļu izlietojuma plānu, vajadzības gadījumā koordinējot vairāku skolu sadarbību.
“Latvijas skolas somas” piešķirtais finansējums tiks izmantots:
– kultūras un mākslas norišu, novadpētniecības un dabas objektu apmeklējumiem mācību laikā, sedzot ieejas biļešu, dalības, transporta pakalpojumu un citas izmaksas;
– izglītības iestādēs notiekošo viesizrāžu un profesionālo radošo projektu, izrāžu, performanču, darbnīcu un citu norišu izmaksām.
Liela uzmanība tiks veltīta arī jaunu piedāvājumu radīšanai kultūras, kultūrvēstures un izglītības jomā, kā arī sadarbības sekmēšanai starp kultūras un izglītības nozarēm un pašvaldībām, procesu monitoringam, izvērtēšanai un tālākai attīstībai. Plašāka informācija šeit – https://lv100.lv/programma/latvijas–skolas–soma/ .
Viens no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem būs XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki. No pirmajiem svētkiem 1873. gadā ar 1000 dziedātājiem tie izauguši par varenu kustību: XXVI Vispārējos dziesmu un XVI deju svētkos gatavojas piedalī ties ap 43 000 dalībnieku no Latvijas un citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta dziesmu un deju svētku tradīciju (3421 amatiermākslas kolektīvs). Lai 12 000 kora dziedātāju un 17 000 dejotāju, tūkstošiem mūziķu, tautas lietišķās mākslas meistaru, folkloras kopu un amatierteātru dalībnieku varētu piedalīties svētkos, piecu gadu garumā ar pašvaldību atbalstu norit sistemātisks ikdienas darbs – mēģinājumi, repertuāra sagatavošana, skates, konkursi, izstādes, semināri un koncerti. Un tad ik pēc pieciem gadiem no Latvijas novadiem, pagastiem un pilsētām viņi visi saplūst Rīgā, kļūstot par varenāko tautas kustību.
Atbilstoši Dziesmu un deju svētku likumam dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārraudzībai Ministru kabinets izveido Dziesmu un deju svētku padomi, kuras darbā piedalās LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, un Rīcības komiteju, kuras LPS pārstāv padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Pēc XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisijas secinājumiem, ieteikumiem un rekomendācijām turpmāku pasākumu rīkošanai Kultūras ministrija, iesaistot LPS, izstrādāja grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, kas paredz svētku organizatoriskajā struktūrā iekļaut operatīvās vadības grupu. Tās pienākums ir dziesmu un deju svētku rīkotāja vārdā nodrošināt svētku pasākumu nepārtrauktu un preventīvu drošības vadību un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situācijas vadību. Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā stājušies spēkā 2018. gada 10. janvārī. Analizējot iepriekšējo svētku norisi, izmaiņas notikušas dalībnieku reģistrācijā, tiek plānotas izmaiņas arī dalībnieku ēdināšanas organizācijā, kā arī pieņemts lēmums, ka XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku atklāšana notiks 2018. gada 1. jūlijā ar tradicionālo garīgās mūzikas koncertu Rīgas Domā, kam sekos svētku dalībnieku gājiens pa Rīgas ielām. Krāšņos tautas tērpos ģērbto dalībnieku vairāku stundu gājiens noslēgsies ar dziesmu un deju svētku dalībniekiem veltītu īpašu atklāšanas pasākumu.
LPS sadarbojas ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku izpilddirektori Eva Juhņēviču. Par visām izmaiņām pašvaldības operatīvi tiek informētas, arī regulārajās pašvaldību izvirzīto dziesmu un deju svētku koordinatoru sanāksmēs, LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē (nodrošinot tiešraidi), pašvaldību izpilddirektoru sanāksmē Aknīstē.
Par kultūras pieejamību reģionos. Kultūrai ir būtiska nozīme ne tikai personības individuālajā izaugsmē, bet arī kopējā valsts attīstībā. Kultūra kā neredzama saite vieno sabiedrību, neraugoties uz atšķirīgo etnisko piederību, reliģiskajiem vai politiskajiem uzskatiem. Kultūras pieejamība ir atšķirīga lielākās un mazākās apdzīvotās vietās: jo lielāka pilsēta, jo plašāks un kvalitatīvāks ir kultūras piedāvājums. Savukārt līdzdalība kultūras aktivitātēs, kā liecina pētījumi, ir lielāka tieši mazākos pagastos, nevis pilsētās. 2017. gadā Latvijā darbojās 559 kultūras centri, kuru dibinātājs ir pilsētas vai novada pašvaldība. Novadu kultūras centri darbojas pēc trim pamatprincipiem: nodrošināt tautas mākslu un tradicionālo kultūru, piesaistīt profesionālos māksliniekus un finanses.
Latvijas Kultūras darbinieku biedrība (Latvijas Kultūras centru asociācija) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un iesaistoties Pašvaldību savienībai, 2017. gada 4. decembrī rīkoja forumu “Kultūras centru nozīme reģionālajā attīstībā”. Tas noritēja kā 2017. gada centrālais valstiska mēroga Latvijas pašvaldību kultūras centru darbību aptverošs pasākums, kurā kultūras centru vadītājiem un darbiniekiem no visiem Latvijas reģioniem tika sniegts ieskats nozares galvenajās aktualitātēs, meklēti risinājumi problēmām, piedāvātas sadarbības iespējas dažādu projektu īstenošanā gan Latvijas, gan Baltijas un Eiropas mērogā. Foruma galvenā tēma bija Kultūras centru likuma aktualizēšana kultūras centru nozares speciālistu vidū, lai noskaidrotu nozarē dominējošo viedokli un lemtu par tālāko virzību. Foruma dalībnieki bija vienisprātis, ka nozarei ir nepieciešams Kultūras centru likums. LPS jautājumu par Kultūras centru likumu izskatīja LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē un atbalstīja tā tālāku virzību.
Pārskata periodā tika aktualizēts arī jautājums par bibliotēku pieejamību pašvaldībās. Latvijā darbojas 1671 bibliotēka, 792 no tām ir pašvaldību publiskās bibliotēkas. 2016. gadā reģistrēti 13 006 254 bibliotēku apmeklējumi, kas liecina par augstu pieprasījumu pēc to sniegtajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar Bibliotēku likuma 6. pantu bibliotēku dibina, reorganizē un likvidē pašvaldība, ņemot vērā Latvijas Bibliotēku padomes atzinumu.
Bibliotēka jau sen vairs nav vieta, uz kuru cilvēki dodas tikai pēc grāmatām. Tās kļuvušas par kultūras un sabiedriskās dzīves centriem, vietu, kur iegūt jaunas zināšanas, prasmes un iespaidus. Arī bibliotēku darbību ietekmē iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā rezultātā mazāka kļūst arī lasītāju plūsma, kas ir Latvijas galvenā problēma un izaicinājums. Otrs lasītāju plūsmas samazināšanās cēlonis ir tehnoloģiju attīstība un pieejamība ģimenēs, līdz ar to mainās lasītāju paradumi.
Lai nodrošinātu iedzīvotājiem bibliotēku pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību, pašvaldības, balstoties uz klientu monitoringa rezultātiem, nosaka bibliotēku darba laikus, atsevišķas pašvaldības apvieno skolas un publiskās bibliotēkas, organizē izbraukuma bibliotēkas. Jautājums par bibliotēku pieejamību tika skatīts Latvijas Bibliotēku padomes (LBP) sēdē, kuras dalībnieks ir arī LPS. Padomes sēdē vienojās, ka izmaiņas pagastu bibliotēku darba laikā nav veicamas bez padziļinātas iedzīvotāju informatīvo vajadzību analīzes un konsultācijām ar bibliotēku apmeklētājiem, tajā skaitā par laiku, kurā pakalpojumus bibliotēkās būtu visērtāk saņemt. LBP ir apzinājusi situāciju ar visu novadu bibliotēku darbību, un kopumā tā vērtējama kā stabila un apmierinoša. Bibliotēku pakalpojumi Latvijā ir kvalitatīvi un pieejami, nav saskatāmas tendences bibliotēkas slēgt vai ievērojami samazināt to darba laikus un darbinieku slodzes, kā arī reorganizēt tās par ārējiem apkalpošanas punktiem. Tāpat par bibliotēku darbības aktuālajiem jautājumiem notika debates Latvijas bibliotekāru 19. konferencē “Mainās bibliotēka, mainās sabiedrība”
Izsaku pateicību visiem Izglītības un kultūras komitejas locekļiem, īpaši komitejas vadītājai Ligitai Ginterei un viņas vietniekiem Guntim Safranovičam un Līgai Kadiģei par komitejas darba vadību un atbalstu tā organizēšanā!
• LPS Izglītības un kultūras komiteju vada Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere.
• Komitejas vadītājas vietnieki ir Dobeles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Safranovičs un Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe.
• Laikā starp LPS 28. un 29. kongresu notikušas piecas komitejas sēdes: 2017. gada 19. septembrī, 17. oktobrī, 2018. gada 16. janvārī, 20. februārī un 20. martā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021
© Lursoft IT 1997-2023 Lursoft ir Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra informācijas atkalizmantotājs. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Pakalpojumos ietvertā informācija, ko Lursoft kā atkalizmantotājs saņem no datu pirmavota, lietotājam tiek sniegta, nodrošinot informācijas satura pareizību un precizitāti (informācijas būtības nemainīgumu). Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(1)
