Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija (LPIA) ir brīvprātīga profesionāla asociācija, kas darbojas kā LPS struktūrvienība, ievērojot Latvijas Republikas normatīvos aktus, LPS statūtus un LPIA nolikumu.
Atslēgas vārds ir – brīvprātīga. Neviens netiek piespiests – ir izvēle! Tas svarīgi, ka iespējams braukt uz sanāksmēm vai tikai skatīt pēc tam prezentācijas un protokolu, neviens netiek piespiests, taču priecājamies, ka biedra naudu maksā visas pašvaldības un ļoti savlaicīgi! Tā ir uzticības zīme, kas asociācijai vienmēr ir svarīgi. Arī tas būtiski, ka ikmēneša sanāksmēs klātienē ik reizi piedalās ap 60–80 pašvaldību pārstāvju.
Esam profesionāla organizācija. Tas ir asociācijas virsuzdevums – rūpēties, lai izpilddirektori pēc iespējas ātrāk kopš iecelšanas brīža par tādiem kļūst un saglabā profesionalitāti līdz darba beigām. Tā mūsu galvenā rūpe. Kā to izdarīt? Visu laiku būt mainībā! Un nevis līdzi laikam, bet paspēt soli, vismaz sprīdi priekšā laikam. Lai izpilddirektori jau gatavi pirms! Svarīgi noķert vērtīgo, nepieciešamo, būt vēstnešiem. Ar pareizo cilvēku starpniecību – reizēm tie ir zinošie no nozares, no jomas, reizēm – ierēdņi, kas gatavojuši jaunumus, reizēm pašu kolēģi, kas jau iemēģinājuši kādu labu lietu, reizēm zinātnieki ar interesantu vīziju... Svarīgi, lai par katru tēmu izdodas atrast dažādos! Vienādie nav interesanti, nenoder visiem, jo uz mērķi jau katrs var aiziet pa citādu taciņu. Jāparāda dažas, lai katrs atrod savu! Pat – citādu, nekā rādīts.
Svarīgi, ka LPIA ir LPS struktūrvienība. Iekšpusē, vieni no... Tā mēs esam stipri! Un stipri ne tikai kā izpilddirektoru asociācija, bet visi kopā kā pašvaldību cunfte. Stipri kopā, jo iekšpusē, nevis sašķaidīti kripatiņās, grupiņās, šūniņās ārpusē. Vieni no un kopā!
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:
– attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes apmaiņu un pašvaldību attīstību;
– paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;
– piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;
– rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;
– pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.
Vai pildām mērķi? Kontakti ir svarīgākais – tā bieži rakstīts ikgadējā aptaujā. Ik pa laikam vienas pašvaldības darbinieki brauc pieredzē pie citas, apspriežas, diskutē, smeļas pieredzi, papildina darbinieku redzesloku.
Izpilddirektori kvalifikāciju paaugstina Latvijas Pašvaldību mācību centrā (LPMC) – gan vienas dienas, gan garākos kursos.
Ik mēnesi jau 21 gadu notiek asociācijas sanāksme – seminārs par tēmām, ko paši anketās iesaka, tātad – par pašiem vajadzīgo!
LPIA intereses starptautiskā mērogā – pārstāvam asociāciju, informējot par sevi, rādot, kā darbojamies, un esam lepni par savu organizāciju. Par mums zina, mēs esam aicinājuši ciemos Pasaules izpilddirektoru asociācijas (ICMA) kolēģus pie mums Rīgā, Jūrmalā, Lielvārdē 2015. gadā (piedalījās no piecām valstīm – Lielbritānijas, Norvēģijas, Dānijas, Slovākijas, Čehijas), tikušies ar pasaules kolēģiem (visas iepriekš pieminētās valstis, kuru pārstāvji viesojās pie mums, plus kolēģi no Holandes, Zviedrijas, Nīderlandes, ASV, Kanādas, Austrālijas) Čehijā 2016. gadā. Starptautisko sadarbību aktīvi iesāka pirmais priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts ar padomnieku Bruno Otersonu. Gandrīz 20 gadu garumā draudzība ilgst ar patiesi īstiem draugiem – čehiem. Abu asociāciju sadarbības līgums ir spēkā kopš 1999. gada 3. jūnija.
LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu. Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.
Tā teikts LPIA nolikumā, bet vieglā valodā sakot: izpilddirektors ir pašvaldības vadītāja tuvākais un uzticamākais kolēģis, kas palīdz darbu smagumu un rūpes dalīt uz pusēm. Viņa vadībā politiķu sapņi un vēlmes pārvēršas īstenībā. Deputāti pieņem lēmumus par to, kā attīstīties pašvaldībai un kā dzīvot ikdienā, taču lēmumu īstenotāji ir izpildvaras pārstāvji. No izpilddirektoru kompetences un spējām lielā mērā atkarīgs tas, kā dzīvojam katrā teritorijā. Sākotnēji asociācijā bija individuālie biedri, bet biedru naudu maksāja pašvaldības. Pēdējos grozījumos izmainīts, ka LPIA biedri ir pašvaldības. Pēdējos astoņus gadus LPIA dalībnieces ir visas 119 pašvaldības!
Izpilddirektora pienākumu un atbildības apjoms prasa regulāri papildināt savas prasmes, lai varētu labi pildīt pienākumus. Šogad jau apritēs 21 gads, kopš 58 izpilddirektori sapulcējās Liepājā (1997. gada 5. novembrī) un nodibināja Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociāciju. Faktiski viss sākās jau gadu iepriekš. LPS izpilddirektore Lidija Škoļnija aicināja kolēģus (pamatā rajonu un lielpilsētu izpilddirektorus) uz sapulcēm un profesionālām konferencēm (Rīgā, Daugavpils novadā, Jūrmalā). LPIA nolikumu gatavoja pēc dāņu parauga, kaut Dānijas asociācija veidota pilnīgi citādi, nav saistīta ar Dānijas Pašvaldību asociāciju. No dibināšanas sanāksmes līdz šim brīdim strādā tikai viens – Sējas novada izpilddirektors Guntars Jākobsons. Vēl pašvaldībās visu šo laiku strādā, tikai citos amatos vai ir politiķi – Jurijs Strods (Jelgava), Andris Kojro (Dundaga), Zigurds Zabludovskis (Saldus) un Aivars Priedols (bija Liepājas izpilddirektors, tagad ir Grobiņas novada domes priekšsēdētājs).
Sākumā politiķiem bija bažas par konkurentiem, par to, vai izpilddirektori nejauksies politikā. Tomēr asociācijas uzstādījums līdz šim vienmēr bijis tieši pretējs, uz konkrēto darbību vērsts. Šajā modelī politiķi iegūst sev palīgus, nevis konkurentus. Citās Eiropas valstīs izpilddirektorus vieno dažādas apvienības, nereti – privātas asociācijas. Latvija izvēlējusies atšķirīgu pieeju: Pašvaldību savienība ņēma LPIA savā aizbildniecībā. Jaunas organizācijas pirmajos soļos iespējai izmantot LPS resursus bija svarīga nozīme, kas palīdzēja nostabilizēties. Arī pēc 21 darbības gada varam teikt, ka lēmums bijis pareizs.
Atbilstoši darbības mērķiem LPIA rīkojusies tā, lai izpilddirektori varētu nodrošināt iespēju politiķiem pieņemt labākos lēmumus un tos īstenot, uzlabotu pašvaldības, izpilddirektoru un administrācijas sniegto pakalpojumu kvalitāti, celtu izpilddirektoru, vietnieku, pārvaldnieku un daudzu citu ikmēneša sanāksmju dalībnieku konkurētspēju darba tirgū. Pēdējais apstāklis ir būtisks gan tiem, kas nākotnē turpinās strādāt pašvaldībās, gan tiem, kam vēlēšanu vai citu pārmaiņu rezultātā nāksies meklēt jaunu darbavietu. Asociācijas darbība visus gadus virzīta, lai dotu izpilddirektoriem iespēju iegūt informāciju, pieredzi un zināšanas ikmēneša sanāksmēs, projektos, kursos, kā arī starptautiskā darbībā. Neatsverams asociācijas guvums ir izpilddirektoru savstarpējā iepazīšanās, kontakti un vajadzības gadījumā iespēja apvienoties, lai paustu savu viedokli. Par šo sanāksmju nepieciešamību var spriest pēc tā, ka tās ir labi apmeklētas un tajās labprāt piedalās arī pašvaldību politiķi un dažādu jomu darbinieki.
Kadru mainība pašvaldībās pēdējos gados gan ir ievērojama. Vai tā ir lielās politikas ienākšana pašvaldībās vai izmainījušies paši cilvēki, arī politiķi pašvaldībās? Vai tās ir jauno politiķu bailes no profesionāliem kadriem? Vai tā ir partijai doto solījumu pildīšana (nodrošināt savējos ar vietu)? Nav viennozīmīgas atbildes, jo katrs gadījums ir individuāls.
Par sanāksmju sekmīgas norises nodrošināšanu liels paldies jāsaka visu to pašvaldību izpilddirektoriem ar komandu, kas vienmēr ļoti labā līmenī nodrošina sanāksmes darbību un sagatavo daudzpusīgu apskates programmu pieredzes gūšanai un diskusiju rosināšanai. Izpilddirektoru asociācijā nemitīgi tiek meklēti jauni paņēmieni, kā organizēt darbu. Kā to vērtē LPIA biedri, noskaidrojam ik gadu anketās. E–pastā regulāri saņemam ierosinājumus, priekšlikumus un jautājumus, kas lieliski palīdz sanāksmju dienaskārtības noteikšanai. Senāk lielākā daļa sanāksmju notika Rīgā, tagad lielākoties tās organizējam citās pašvaldībās. Tā rodas iespēja ne tikai diskutēt par konkrēto problēmu, bet iepazīt kolēģu darbu, lai lieku reizi no jauna neizgudrotu velosipēdu. Liels gandarījums par LPIA Valdes darbu, jo katru mēnesi diskutējam par aktuālāko, katra reģiona atšķirīgo un meklējam labāko veidu, “pareizākos” cilvēkus, kas dotu vislabāko pienesumu mūsu biedru izglītošanai un informēšanai. Diemžēl vēl pa reizei gadās, ka uz sanāksmi piesakās referenti, no kuru stāstītā maz ko var izlobīt ikdienas darbam...
Laiks parādījis LPIA lomu un apliecinājis asociācijas nozīmi: sanāksmes ir kupli apmeklētas, sistēma darbojas. Acīmredzot asociācijas darbība un risinātie temati atbilst aktuālajām vajadzībām. Protams, visas sanāksmes nav vienlīdz veiksmīgas, reizēm ar vislabākajiem nodomiem saplānojas pārāk daudz tematu, sanāksmes ir garas, maz laika paliek diskusijām. Veiksmīga darba forma ir semināri, kas paver iespēju padziļināti izzināt aktuālo tematu, to praktizējam aizvien vairāk – vienā seminārā tiek apskatīta viena tēma, taču no dažādām pusēm. Neatsverama ir kolēģu pieredze un savstarpējās diskusijas.
Nenoliedzami, tas tomēr ir unikāli – 20 gadu garumā ik mēnesi sanākt kopā uz darbīgu dienu! Un tā nedaudz statistikas: kopš asociācijas dibināšanas 20 gados kopā notikušas 218 sanāksmes/semināri (t.sk. 110 Rīgā un 108 ārpus); tajā skaitā līdz pašvaldību reformai – 124 sanāksmes (78 Rīgā) un no 2010. gada līdz šāgada maijam – 94 sanāksmes (32 Rīgā).
Vēl viens LPIA aktivitāšu virziens ir līdzdalība LPS komitejās un darba grupās. Izpilddirektori ir liels atbalsts aktuālas informācijas un datu savākšanā. Svarīgi, ka LPIA priekšsēdētājs piedalās LPS Valdes sēdēs un dzird cunftes politiskos uzstādījumus.
Mūsu asociācijai izveidojusies veiksmīga sadarbība ar “Latvijas valsts mežu” kolēģiem, arī ar “Sadales tīklu” vadību – tas palīdz savlaicīgi atpazīt problēmas un tās vieglāk risināt.
No sirds izsakām pateicību visu pašvaldību ļaudīm, kas pildījuši LPIA sanāksmju un semināru namatēva lomu! Paldies par veiksmīgi organizētajām apmācībām jāsaka Latvijas Pašvaldību mācību centram, par organizatorisko nodrošinājumu ik mēnesi – kolēģiem Latvijas Pašvaldību savienībā un LPS Infolapas, žurnāla “Logs” un tagad – InfoLOGA darbiniecēm par mūsu darbības atspoguļojumu!
Tie, kuri darbojamies asociācijā šobrīd, esam ļoti pateicīgi iepriekšējiem kolēģiem, kuri izveidoja, nostiprināja un iedibināja tradīcijas: ilggadējākajam priekšsēdētājam Vitālijam Aizbaltam (priekšsēdētājs 05.11.1997.–01.12.2006., kad tika ievēlēts 9. Saeimā un kļuva par Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru); Jurim Zutim (01.12.2006.–07.12.2007.); Mudītei Priedei (07.12.2007.–11.12.2009.); Normundam Tropiņam (11.12.2009.–06.12.2013.); Guntim Kalniņam (06.12.2013.–08.12.2017.); LPS padomniekiem, LPIA dibinātājiem Lidijai Škoļnijai (1996.–1998.) un asociācijas dvēselei ilgus gadus Bruno Otersonam (16.04.1998.–01.11.2008.); visiem Valdes locekļiem, aktīvajiem asociācijas dalībniekiem!
Esmu gandarīta, ka man ir iespēja jau desmito gadu strādāt kopā ar lieliskiem sava darba veicējiem, ar vienkārši brīnišķīgiem cilvēkiem, neatpalikt no ikdienas rūpēm pašvaldībās, un nenovērtējama ir iespēja būt vietās, iestādēs, uzņēmumos, kur ikdienas tūristi neiekļūst, un aplūkot pašvaldību no tāda skatpunkta. Katra vieta Latvijā ir milzīga bagātību lāde – saudzēsim un vairosim to!