REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS UN SADARBĪBAS KOMITEJĀ

No 2017. gada augusta, kad notika LPS 28. kongress, līdz 2018. gada maijam notikušas astoņas Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdes. Šobrīd darbam komitejā pieteikušies 128 dalībnieki. Katru komitejas sēdi attālināti noskatās un tās darbā piedalās aizvien vairāk pašvaldību politiķu un darbinieku.

Visiem jums, kas piedalījās klātienē un neklātienē, – paldies par darbu!

Visu jautājumu uzskaitījums, par kuriem spriests un izteikts viedoklis komitejā, kā arī darba grupās, kurās LPS padomnieki piedalījušies, lai aizstāvētu pašvaldību intereses, aizņemtu daudz laika un vietas, tādēļ vērsīsim uzmanību uz svarīgākajiem risinātajiem un aktualizētajiem jautājumiem.

Jau vairākus gadus aktuāls un trīs gadu garumā ik pa laikam skatīts arī komitejas sēdēs, bet jo īpaši pēc 28. kongresa – sadarbības teritorijas. Tas ir VARAM rosinātais un uz Ministru kabinetu (MK) virzītais likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kurā mēģināts noteikt jau konkrētas pašvaldību sadarbības teritorijas, lai “pilnveidotu valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu”.

Nesaskaņojuma process turpinās vēl aizvien, un LPS nav mainījusi savu nostāju: sadarbības teritorija ir tāda teritorija, kurā pašvaldības savstarpēji brīvprātīgi vai ar tiešo valsts pārvaldi apvienojas kādu iedzī votājiem svarīgu un vajadzīgu pakalpojumu sniegšanai.

Likumprojektā piedāvātās sadarbības teritorijas ir vērstas nevis uz LPS minētās sadarbības īstenošanu, bet gan uz teritoriālās reformas veikšanu. Pašvaldību savienība piedāvājusi savu redakciju likumprojektam, paredzot ka pašvaldību sadarbības teritorijā iekļauj teritoriāli vienotas pašvaldību administratīvās teritorijas un to izveido ar tajā ietilpstošo pašvaldību domju lēmumiem, ko apstiprina Saeima. LPS kategoriski iebilst pret to, ka sadarbības teritorijas ir vērstas uz noteiktu teritoriju iezīmēšanu un apstiprināšanu.

Katrai funkcijai un pakalpojumam ir savs mērogs un sava forma tā nodrošināšanai iedzīvotājiem. Tādēļ LPS uzsver, ka, risinot šos jautājumus, turpmāko gadu laikā VARAM kopā ar LPS ir jānodrošina vispusīgs atbalsts jau esošajām pašvaldību sadarbības formām, t. sk. plašāks atbalsts pašvaldību kopdarbības iestāžu plašākai izmantošanai, jāapzina un padziļināti jāizpēta tās funkcijas un valsts pārvaldes uzdevumi, kuros pašvaldības sadarbojas ar citām pašvaldībām, kā arī jāturpina izpēte un diskusijas par labāko formu valsts pārvaldes institūciju sadarbībai un to darbības koordinācijai reģionos.

Otrs aizvien nesaskaņotais jautājums izriet no likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kura izstrādi nosaka Ministru kabineta 2017. gada 31. oktobra sēdes (prot. nr. 53, 30. §) protokollēmums “Informatīvais ziņojums “Par mazo ciemu nosaukumu saglabāšanas jautājumiem””.

LPS nevar piekrist VARAM apgalvojumam, ka grozījumi likumā neskars daudzas Latvijas pašvaldības (izņemot vairākas anotācijā minētās, pamatā Latgales reģiona pašvaldības), kuras ir sakārtojušas savu adresāciju un plānojušas savu apdzīvojuma struktūru, ievērojot esošo likumu. Pēc piedāvātās likumprojekta redakcijas, daļa ciemu būs no jauna jāizvērtē un, iespējams, jānosaka kā “adresācijas ciemi”, kas būtiski izmainīs saimnieciskās darbības veikšanu tajos, teritorijas izmantošanas un būvniecības nosacījumus, aizsargjoslas, nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumus un nekustamā īpašuma lietošanas mērķus, kadastrālo uzmērīšanu, kadastra objektu reģistrāciju, kā arī citu darbību veikšanu.

Tādēļ savā atzinumā LPS atbalsta Latgales plānošanas reģiona (LPR) 2018. gada 19. februāra vēstulē VARAM “Par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” izteikto aicinājumu rast iespēju ministrijai pirms šā likumprojekta galīgās redakcijas tālākās virzības organizēt semināru pašvaldībām, lai klātienē diskutētu par ciemu definēšanu, attēlošanu kartogrāfiski un citiem saistītiem jautājumiem un kopīgi vienotos par optimālo likumprojekta redakciju.

Komitejā tika skatīts arī VARAM informatīvais ziņojums “Par reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.–2019. gadam īstenošanas 2013.–2017. gadā starpposma novērtējumu” un konstatēts, ka reģionālā attīstība vērtējama kā nesekmīga, jo pieaug sociāli ekonomiskās atšķirības starp Rīgas statistikas reģionu un Pierīgas statistikas reģionu un pārējiem statistikas reģioniem. LPS priekšlikums bija papildināt MK protokollēmumu par šo infoziņojumu ar to, ka VARAM, Ekonomikas, Izglītības un Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, LPS un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, vajadzības gadījumā iesaistot arī citas institūcijas, sagatavot priekšlikumus kļūdu labošanai reģionālās politikas pamatnostādnēs un rast finansējumu nacionālajai investīciju programmai, kas papildus ES budžeta finansējumam īstenotu mērķtiecīgus reģionālās izlīdzināšanas pasākumus. Diemžēl Ministru kabinetā priekšlikums netika atbalstīts.

Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā tika izvērtēts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotais ziņojuma projekts “Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP2020) un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (LIAS2030) īstenošanas uzraudzības ziņojums”.

Komitejas dalībniekiem bija konceptuāli iebildumi par ziņojumu kopumā: tas sagatavots kā NAP2020 izvērtējuma ziņojums, nevis kā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam īstenošanas uzraudzības ziņojums. Tajā trūkst analīzes teritoriālā griezumā, nav iekļauts uzskatāms kartogrāfiskais materiāls, nav izvērtēts, kā tiek īstenotas ilgtspējīgas attīstības prioritātes dažādās mērķa grupās – dažāda mēroga attīstības centros, lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijās, piejūras un pierobežas teritorijās, īpaši aizsargājamās dabas zonās un citās, kā arī LIAS2030 noteiktajās nacionālo interešu telpās (lauku attīstības telpa, Baltijas jūras piekraste, Rīgas metropoles areāls, austrumu pierobeža, izcili dabas, ainavu un kultūrvēsturisko teritoriju areāli).

Ieguldījumu ietekmes izvērtējums balstīts galvenokārt uz anonīmu ekspertu izjūtām, nevis uz faktu izpēti un datiem un nav apkopoti priekšlikumi, kā būtu jāmaina NAP2020 un LIAS2030 nostādnēs, rīcības virzienos un plānotajās darbībās atbilstoši ārējās un iekšējās vides pārmaiņām.

Komitejā tika izskatīti arī LPS priekšlikumi par Latvijas pašvaldību lomu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanā PKC ziņojumam, kas šāgada jūlijā kā Latvijas brīvprātīgais ziņojums tiks prezentēts ANO Augsta līmeņa politikas forumā.

Zemes pārvaldības likuma normu ieviešana dzīvē un ar to saistītās problēmas lielā mērā skar koplietošanas un servitūta ceļus. LPS divus gadus pēc kārtas sarunās ar VARAM aktualizējusi šo jautājumu, bet diemžēl tālāk par ierakstu protokolā, ka “jautājums par servitūta un koplietošanas ceļiem, ceļu un ielu pārvaldību ir jāsakārto, tādēļ darba grupā VARAM kopīgi ar LPS jāizstrādā un VARAM jāiesniedz Saeimā grozījumi Zemes pārvaldības likumā”, nav tikts, un arī VARAM virzītajos likuma grozījumos šis jautājums nav risināts.

Tādēļ pagājušā gada oktobrī LPS atkārtoti vērsās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, uzsverot, ka pašvaldības aizvien biežāk saskaras ar problēmām, kas saistītas ar koplietošanas ceļu un ielu (kas nav valsts vai pašvaldību īpašumā) uzturēšanu pienācīgā stāvoklī, kā arī inženierkomunikāciju izveidi zem šiem ceļiem un ielām.

Vispārējās jurisdikcijas tiesās iesniegtas vairākas prasības, apšaubot pašvaldības ceļu kā būvju piederību pašvaldībai. Par pašvaldības ceļiem tie ir noteikti jau zemes reformas pirmsākumos, tikai vēlāka zemes reformas neveiksmīga īstenošana un skaidra tiesiskā regulējuma trūkums radījis situāciju, ka zemes īpašnieki ir uzsākuši tiesās apšaubīt ne tikai pašvaldības ceļu kā būvju piederību pašvaldībām, bet arī to lietošanu un izmantošanu vietējās sabiedrības interesēs.

LPS priekšlikumi grozījumiem Zemes pārvaldības likumā piedāvāja ieviest divus terminus – “pašvaldības nozīmes koplietošanas ceļi” un “koplietošanas ceļi”. Šobrīd aizvien norit darbs ar Saeimas Juridisko biroju pie likuma normu precizēšanas, kā arī viedokļu saskaņošana ar Tieslietu un Satiksmes ministriju.

Lai izpildītu Zemes pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 10. punkta deleģējumu, VARAM izstrādājusi MK noteikumus “Noteikumi par publisko ūdeņu nomu” un “Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos nr. 918 “Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību””. To mērķis ir regulēt kārtību, kādā publiskos ūdeņus iznomā to valdītājs – pašvaldība vai valsts –, un noteikt veidus, kādiem publiskos ūdeņus var iznomāt. Publisko ūdeņu iznomāšanai ar zvejniecību saistītiem veidiem saglabāts līdzšinējais princips, ka iznomātājs ir pašvaldība, veicot grozījumus pašreizējā regulējumā.

Komitejā šie dokumenti ir izskatīti, sniegti priekšlikumi, papildinājumi un iebildumi, un šobrīd norit MK noteikumu saskaņošana.

Sarunās ar VARAM pērn tika panākta vienošanās, ka VARAM un LPS iesniegs priekšlikumu Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) padomei, sākot ar 2018. gadu, organizēt projektu konkursu aktivitātē “Publisko ūdeņu apsaimniekošana”, kur uz finansējumu varētu pretendēt pašvaldības un ik gadu tam būtu atvēlēts ne mazāk par vienu miljonu eiro.

Šogad LVAF izsludināja projektu konkursu pašvaldībām aktivitātē “Publisko ūdeņu pārvaldība” ar mērķi finansiāli atbalstīt projektus publisko ūdeņu (jūras piekraste, publiskie ezeri un upju posmi) pārvaldībai.

Konkursā tika atbalstītas divas galvenās aktivitātes:

– 3.1. aktivitāte “Plānošanas dokumentu izstrāde publisko ūdeņu pārvaldībai”, kurā tika iesniegti 34 projekti par kopējo summu 273 314 eiro un finansējums piešķirts 14 projektiem par kopējo summu 100 052 eiro;

– 3.2. aktivitāte “Publisko ūdeņu pārvaldības praktiskās aktivitātes” (atbilstoši plānošanas dokumentiem) ar četrām apakšaktivitātēm, kurā tika iesniegts 71 projekts par kopējo summu 2 632 685 eiro un finansējums piešķirts 26 projektiem par kopējo summu 704 945 eiro.

LVAF izsludināja arī nacionālas nozīmes projektu “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana”, kur projekta iesniedzējs ir LPS un aktivitātes notiek katrā Baltijas piejūras pašvaldībā. Projekta kopējā summa ir 199 565 eiro. Tāds pats finansējums šajās aktivitātēs pašvaldībām būs pieejams arī 2019. gadā.

Piekrastes pašvaldības ar savu dažādo budžetu ilgstoši ir apsaimniekojušas visu valstij piederošo 496 km garo jūras piekrastes joslu. Kopš juridiskā deleģējuma saņemšanas – Zemes pārvaldības likuma (ZPL) pieņemšanas 2014. gadā – un tajā dotā uzdevuma vietējai pašvaldībai būt tiesiskajam valdītājam likumā noteiktajai jūras piekrastes joslai piekrastes pašvaldības pārstāvošā Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība (LPPA), kas darbojas LPS paspārnē, atkārtoti izvirzījusi jautājumu par ZPL anotācijā norādīto valsts atbalstu, lai varētu veikt kvalitatīvu valsts īpašuma pārvaldību. Šis jautājums vairākus gadus aktualizēts gadskārtējās sarunās ar VARAM un Finanšu ministriju un Ministru kabinetu.

2017. gadā LPS un VARAM sarunās beidzot tika panākts risinājums par atbalstu publisko ūdeņu apsaimniekošanai no Latvijas Vides aizsardzības fonda un gada nogalē spriests par LPS un piekrastes pašvaldību kopīgu dalību iespējamā LVAF nacionālas nozīmes projektā. Šī iespēja tika izskatīta LPPA pašvaldību vadītāju gadskārtējā sapulcē 12. decembrī, un pašvaldības vienojās par kopīgu LPS un visu piekrastes pašvaldību projekta gatavošanu.

LPS sadarbībā ar piekrastes pašvaldībām sagatavoja projekta “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” pieteikumu ar mērķi īstenot Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastes joslas apsaimniekošanu, nodrošinot tajā labu vides kvalitāti iedzīvotājiem, atpūtniekiem un tūristiem un pludmales pieejamību.

LVAF padome projektu apstiprināja 2018. gada 26. martā. Kopš 1. maija pašvaldības uzsākušas tā īstenošanu, kā rezultātā tiks nodrošināti labāki apstākļi kvalitatīvai un drošai atpūtai un piekraste kļūs labiekārtotāka.

Veicot šā gada piekrastes apsaimniekošanas projekta sagatavošanu, tika secināts, ka no LVAF līdzekļiem izdalītais atbalsta apjoms 200 000 eiro apmērā nav pietiekams un nākamajā sezonā no LVAF jāpieprasa lielāks finansējums.

Otrs atzīmējams LPPA un piekrastes pašvaldību kopīgs panākums saistās ar ES atbalstu. Pateicoties LPPA iepriekš veiktajām aktivitātēm ES fondu 2014.– 2020. gadam stratēģiskā atbalsta mērķa (SAM) 5.5.1. “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu” piekrastes kārtas atbalsta ieguvei, 15 piekrastes pašvaldības varēja sagatavot četrus sadarbības projektus 15 miljonu eiro apmērā, aptverot 28 attīstāmās vietas un objektus. Uzteicama ir pašvaldību sadarbība projektu sagatavošanā. No četriem Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai izvērtēšanai iesniegtajiem projektiem viens jau ir izvērtēts, un uzsākta tā īstenošana.

Liels ir LPPA Valdes ieguldījums kopējo interešu virzībā. Laikā starp LPS kongresiem Valde tikusies ar “Zaļās kustības” Valdes priekšsēdētāju Jāni Matuli par kampaņas “Saglabāsim Latvijas kāpas!” ieguldījumiem piekrastes dabas pieejamībā un ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektoru Juri Jātnieku, ar kuru pārrunāta jūras piekrastes joslas apsaimniekošana DAP pārvaldībā nodotajās piekrastes joslas daļās (nacionālo parku un dabas liegumu teritorijās) un DAP sadarbība ar pašvaldībām. LPPA Valdē skatīta arī ES fondu SAM 5.5.1. piekrastes kārtas virzība, grozījumi Zemes pārvaldības likumā, piekrastes priežu meža pārvaldība, pašvaldību administratīvais iedalījums un jūras robeža, projekta “Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā” īstenošana un atkritumu monitorings 2017. gada sezonā.

Valde atbalstījusi Zilo karogu kustību, aktualizējusi jautājumu par piekrastē izskalotajiem roņiem u.c.

LPPA un tās jaunā vadītāja – Salacgrīvas domes priekšsēdētāja Dagņa Strauberga (viņš stafeti pirms gadumijas pārņēma no ilggadējā apvienības priekšsēdētāja Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieka Māra Dadža) – izaicinājumi turpmākajiem gadiem būs praktiskā piekrastes joslas zemes vienību pārņemšana valdījumā saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” pēc to pieņemšanas MK, grozījumi Aizsargjoslu likumā attiecībā uz iespēju krasta kāpu aizsargjoslā veikt pašvaldību ceļu, māju ceļu un nobrauktuvju pludmalē būvniecību, vēl citu normatīvo aktu virzība Ministru kabinetā un Saeimā, kā arī tūrisma, rekreācijas un kūrortu attīstības veicināšana un pašvaldību sadarbība Jūrtakas, “Eirovelo 13” un citu projektu un ieceru attīstība, biotopu kartēšana un jautājums, vai un kā biotopu kartēšanas rezultātā būs jāpārskata krasta kāpas 300 m aizsargjosla, tajā ietverot jaunatklātos biotopus, kā arī plānošanas jautājumi – jūras piekrastes joslas, t.s. ūdens daļas, publiskās ārtelpas, ainavas un citi tematiskie plānojumi kā pamats turpmākām rīcībām un jauniem projektiem piekrastē.

LPS padomnieki strādā darba grupās pie zemes politikas izstrādes, un LPS aktīvi iesaistījusies likuma “Par zemes dzīlēm” grozījumu izstrādē, lai nodrošinātu iespēju pašvaldībām izdot saistošos noteikumus par derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas kārtību un noteikt veidus, kādos zemes dzīļu izmantotājs garantē derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas izmaksas. Tas novērstu problēmas ar izstrādāto un pamesto zemes dzīļu ieguves vietu rekultivāciju.

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā izskatīti arī citi jautājumi, tajā skaitā valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru darbība, attīstība un finansēšana, informatīvais ziņojums “Par atvieglojumu uzskaites koplietošanas risinājuma ieviešanu valsts un pašvaldību atvieglojumu administrēšanai” u.c. Komitejas pārziņā ir sarunas ar VARAM un Zemkopības ministriju.

***

• LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komiteju vada Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins.

• Komitejas vadītāja vietnieks ir Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.

• Laikā starp LPS 28. un 29. kongresu notikušas astoņas komitejas sēdes: 2017. gada 6. septembrī, 11. oktobrī, 1. novembrī, 6. decembrī, 2018. gada 10. janvārī, 7. februārī, 7. martā un 11. aprīlī.